1. Jūlijs 2025   •   NR. 26 (1496)
Skaidrojumi. Viedokļi
DUPRAI un tās ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā, ES un ārpus tās
LL.B.
Artjoms Starovoitovs
Rīgas Juridiskās augstskolas absolvents, SEB regulatīvo pārskatu speciālists 

Pēc tam, kad Cilvēktiesību padome 2011. gada 16. jūnijā pieņēma ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,1 2024. gada 15. marts iezīmē vēl vienu nozīmīgu datumu transnacionālajai korporatīvajai pārvaldībai, jo šajā dienā ES dalībvalstu kvalificēts vairākums atbalstīja pirmo reģiona mēroga tiesisko regulējumu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju – ES Direktīvu 2024/1760 (turpmāk – DUPRAI),2 kas nosaka vides un cilvēktiesību prasības lielajiem uzņēmumiem un to iesaisti globālajā vērtību ķēdē.Šajā rakstā sniegts pārskats par DUPRAI, tās pamatotību, kā arī analizēta direktīvas iespējamā ietekme uz Latvijas, ES un trešo valstu uzņēmējdarbības sektoru.

1. DUPRAI pārskats

DUPRAI galvenais mērķis ir izstrādāt pamatnostādnes, kas garantē, ka iekšējā tirgū iesaistītie uzņēmumi aktīvi atbalsta ekonomikas un sabiedrības ilgtermiņa izaugsmi, lai veicinātu ilgtspējīgu tirgus izaugsmi un morālu uzņēmējdarbības praksi, kas aizsargā vidi un cilvēktiesības.3 Turklāt, cenšoties “nostiprināt” ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, vairākas ES valstis desmit gadu laikā pēc to pieņemšanas ir pieņēmušas dažādus tiesiskos aktus, kas izvirza lielajiem uzņēmumiem obligātas pienācīgas rūpības prasības. Šādi tiesību akti pieņemti Francijā, Vācijā, Norvēģijā un Nīderlandē, taču to piemērošana, pienācīgas rūpības pārbaudes standarti un izpildes metodes ir ļoti atšķirīgas, kā rezultātā ES ir sadrumstalota juridiskā ainava un uzņēmumi, kas darbojas ES vienotajā tirgū, saskaras ar daudzām juridiskām neskaidrībām un nevajadzīgu administratīvo slogu.4

Turklāt, lai gan starptautiskās brīvprātīgās sistēmas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) daudznacionālo uzņēmumu vadlīnijas5 vai ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi6 un 2011. gada ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi, nav pilnīgi bezpalīdzīgi, iepazīstinot uzņēmumus ar korporatīvo pienācīgas rūpības pārbaudi, uzņēmumi savā darbībā vēl nav pietiekami integrējuši ilgtspējīgus aspektus.7 Kā pierādīja uzņēmumu aptauja, kas tika veikta pēc EK pieprasījuma, tikai 37,14 % respondentu veic pienācīgas rūpības pārbaudes procedūras, ņemot vērā visas cilvēktiesības un negatīvo ietekmi uz vidi, un tikai 16 % no tiem ir ieviesuši pienācīgas rūpības pārbaudes procedūras, kas aptver visu šo uzņēmumu uzņemējdarbības ķēdes.8 Pētījumi apstiprina, ka uzņēmumi, brīvprātīgi veicot pienācīgas rūpības pārbaudes, lielākoties koncentrējas uz uzņēmējdarbības ķēdes pirmo slāni, taču cilvēktiesību pārkāpumi un nelabvēlīgā ietekme uz vidi parasti notiek turpmākajos ķēdes posmos.9 Prasības pēc juridiskās skaidrības uzņēmumiem un cilvēkiem, kurus ietekmē uzņēmumu darbība, kā arī nepieciešamības paātrināt ilgtspējīgu aspektu integrēšanu un īstenošanu ES uzņēmējdarbībā dēļ bija nolemts atrisināt šo problēmu ar pirmo ES mēroga tiesisko regulējumu šajā jomā, proti, DUPRAI.

Uzņēmumiem DUPRAI darbības tvērumā10 ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem ir iespējams sasniegt vajadzīgos pārbaudes mērķus un efektīvi samazināt negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām11 un vidi,12 ņemot vērā tās bīstamības pakāpi un iespējamību.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties