2025. gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par digitālo desmitgadi¹ – pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu virzību uz 2030. gada digitālajiem mērķiem. Pārskats ir ne tikai par tehnoloģijām un infrastruktūru, bet arī par cilvēkiem, tiesībām un uzticēšanos digitālajai videi. Ziņojumā skaidri parādās, cik cieši saistīta digitālā transformācija ir ar drošību, tiesiskumu, demokrātiju un valsts pārvaldi.

Ziņojums apliecina, ka Eiropas digitālā transformācija šobrīd notiek sarežģītā ģeopolitiskā, ekonomiskā un tehnoloģiskā kontekstā, kur vienlaikus pastāv gan ievērojams progress, gan būtiski izaicinājumi. Lai gan Eiropas Savienība ir panākusi progresu, piemēram, 5G pārklājumā un digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamībā, trūkumi joprojām saglabājas tādās jomās kā digitālās prasmes, IKT speciālistu pieejamība un mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas un datu analītikas praktiskā ieviešana. Ziņojumā norādīts, ka digitālo tehnoloģiju ieviešana ekonomikas kopējā struktūrā vēl ir par vāju un ka vienotā tirgus sadrumstalotība, kā arī pārmērīga administratīvā slodze rada šķēršļus īpaši jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Savienībā joprojām trūkst digitālās savienojamības.

Digitālās telpas apdraudējumi kļūst aizvien nopietnāki – dezinformācija, kiberuzbrukumi, dziļviltojumi un algoritmiskā manipulācija ir riski, kas tiek pastiprināti ar mākslīgā intelekta un tiešsaistes platformu palīdzību. Šādi apdraudējumi var ietekmēt vēlēšanas, padziļināt sabiedrības polarizāciju un mazināt uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Kā liecina Eurobarometrs – 88 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka cīņai pret viltus ziņām un manipulāciju tiešsaistē jābūt prioritātei, bet 90 % norāda, ka bērnu aizsardzība tiešsaistē steidzami jāstiprina.

Latvijas valsts ziņojumā² izceļas vairākas tendences. Pirmkārt, mūsu stiprā puse ir digitālie publiskie pakalpojumi – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. To pieejamība un lietojamība ir augstāka nekā Savienībā vidēji. Progress panākts arī e-veselības jomā. Otrkārt, Latvija ir formulējusi vērienīgu nacionālo ceļa karti ar 14 mērķiem, no kuriem 86 % ir saskaņoti ar Eiropas Savienības digitālās desmitgades mērķiem. Tajā pašā laikā atpaliekam infrastruktūras jomā – VHCN un šķiedras pārklājums, kā arī 5G pieejamība joprojām ir zem Savienības vidējā līmeņa.

Īpaši satraucošs ir digitālo prasmju jautājums – tikai aptuveni 45 % Latvijas iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes (salīdzinājumam – Savienībā rādītājs ir 56 %). Ziņojumā uzsvērts digitālo prasmju trūkums ārpus Rīgas, kā arī starp senioriem un cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni. Tas rada nevienlīdzības riskus un apdraud valsts pārvaldes digitālo risinājumu efektivitāti un sabiedrības noturību pret digitālajiem apdraudējumiem.

Ziņojumā skarts arī kiberdrošības jautājums – 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 tūkstoši kiberincidentu. Līdz šim tie nav radījuši neatgriezeniskus zaudējumus, taču tas apliecina, cik būtiska kļūst nepieciešamība pēc preventīvām darbībām.

Latvijai izteiktajās rekomendācijās uzsvars likts uz četrām jomām: digitālajām prasmēm, savienojamību, MVU digitālo transformāciju, kiberdrošību un e-veselību. Uzsvērta nepieciešamība veicināt MVU tehnoloģisko kapacitāti, īpašu uzmanību pievēršot inovatīvo risinājumu ieviešanai. Kiberdrošības jomā ieteikts stiprināt izglītību, īpaši augstākās izglītības līmenī. Savukārt attiecībā uz e-veselību ieteikts izstrādāt mobilo lietotni e-veselības pieejai.

Pusceļā šajā desmitgadē ir skaidrs – daudz kas ir paveikts un daudz kas vēl tikai priekšā. Tehnoloģiskā transformācija ir realitāte, taču tās kvalitāte ir atkarīga no tā, cik līdzsvaroti spējam to ievirzīt regulējumā, kas nodrošina gan sabiedrības aizsardzību, gan inovāciju potenciālu. Latvijai šajos piecos gados vēl liels darbs priekšā.