Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) jau ilgāku laiku darbojas valsts atbalsta kontroles sistēma, kas dalībvalstīm liedz uzņēmumiem piešķirt valsts atbalstu, kas nepamatoti izkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū.¹ Tomēr valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz atbalstu, ko uzņēmumi saņem no trešajām valstīm (ārpussavienības valstīm).² Tādējādi trešo valstu atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, var apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību un graut iekšējā tirgus integritāti.³ Identificētā regulējuma nepilnība tiek novērsta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (turpmāk – Regula). Tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, novēršot ārvalstu subsīdijas, kas to izkropļo.⁴ Regula apvieno valsts atbalsta, tirdzniecības, apvienošanās kontroles, publisko iepirkumu un konkurences tiesību regulējumu elementus, vienlaikus ieviešot jaunus juridiskos jēdzienus un procedūras.

Ņemot vērā Regulas potenciāli plašo ietekmi, ir būtiski izprast tās praktisko piemērošanu un izaicinājumus. Raksta autores sniedz pārskatu par Regulas īstenošanu, tostarp Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) novērtējumu par ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo iekšējo tirgu, pastāvēšanu un tirgus dalībnieku paziņošanas pienākumiem, analizē Regulas nosacījumu praktisko piemērošanu, aplūkojot pirmās Komisijas izskatītās lietas apvienošanās darījumu un publisko iepirkumu jomā, un ex officio izmeklēšanas, kā arī apskata trešo valstu reakciju uz Regulas piemērošanu.

Regulas īstenošana – Komisijas loma, process un pilnvaras

Regula stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī. Komisija ir vienīgā Regulas piemērotāja,⁵ proti, tikai Komisijai ir pilnvaras izmeklēt apstākļus, kādos uzņēmumi, kas darbojas iekšējā tirgū, ir saņēmuši trešo valstu finansējumu. Savu pilnvaru ietvaros Komisija izskata: 1) paziņotas uzņēmumu apvienošanās, 2) paziņotus publisko iepirkumu procedūrās iesniegtos piedāvājumus un 3) citas tirgus situācijas pēc Komisijas iniciatīvas (ex officio) saistībā ar iespējamām ārvalstu subsīdijām, kas kropļo iekšējo tirgu. Komisija var arī veikt tirgus izmeklēšanu par konkrētu nozari, konkrētu saimnieciskās darbības veidu vai kāda subsīdiju instrumenta izmantojumu.⁶

Savukārt dalībvalstu pienākums ir sniegt atbalstu Komisijai regulas īstenošanā. Pirmkārt, dalībvalstu pārstāvji piedalās konsultatīvajā komitejā, kas sniedz atzinumu Komisijas lēmuma pieņemšanas procesā un saistībā ar deleģēto aktu pieņemšanu.⁷ Otrkārt, dalībvalstīm ir pienākums un tiesības sniegt informāciju Komisijai, piemēram, par iespējamām kropļojošām ārvalstu subsīdijām, Komisijas tirgus izmeklēšanas kontekstā un par ārvalstu subsīdijas pozitīvo ietekmi.⁸ Visbeidzot, dalībvalstīm ir pienākums sniegt palīdzību Komisijai procesuālajās darbībās un citos pierādījumu iegūšanas pasākumos, kas norisinās konkrētās dalībvalsts teritorijā, kā arī veikt minētās darbības Komisijas uzdevumā.⁹ Latvijā Konkurences padome ir tiesīga izmantot dalībvalsts kompetentajai iestādei paredzētās tiesības, pildot Regulā uzliktos pienākumus.¹⁰

Veicot dalībvalsts pienākumus, Konkurences padome ir saskārusies ar problemātiku identificēt iepirkumus, kas sasniedz Regulā noteikto slieksni (250 miljoni eiro bez PVN).