Izcils raksts! Noņemu cepuri autora priekšā! Ar (viņa paša vārdiem izsakoties) intelektuālu baudu izlasīju šo redzējumu. Alliks faktoloģiski parādījis, ka, maigi sakot, nav īsti krietna ne politiskā, ne tiesu vara. Tā mums gāja padomju laikā, un tā laikam joprojām mums iet arī te brīvā Latvijā. Tātad arī šinī laikā varai bīstams ir nevis dzērājs un agrāk notiesātais, bet muti brūķējošs. Toreiz miliči, prokurori un tiesneši varēja neievērot pat precīzi, detalizēti, viennozīmīgi noregulētu kārtību, ja kāds piezvanīja un, tā sacīt, mīļi palūdza. Sanāk, ka arī tagad, kad apkārt skandē tiesību varu un nezin ko vēl, atliek drusku ietekmīgākam vīram tikai pamāt ar pirkstu, kā visa tā tiesiskā sistēma vējā. Padomju laikā tam bija tautas apzīmējums: "Телефонное право". Vai tiešām tā Tieslietu padome ir varas radīts orgāns, kas stāv pāri likumam? Tad jau ņemat un ietērpjat "телефонное право" normatīvā regulējumā, un vairs nebūs Allikam un citiem naivajiem te jābrīnās, kā gan šāds gadījums vispār varēja gadīties. Tas izteiciens par amerikaņu tiesnešiem vispār ir kolosāls. Amerikai pakaļ it kā dzenamies, bet tikai slikto pārņemt spējam, nevis, piemēram, šāda teiciena dziļo domu. Taču Allika gadījums ir padomju valsts, nevis Amerikas atblāzma! Kā toreiz sacīja: "Cilvēks ir - pantu atradīsim".