Rakstā atspoguļotā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma tapšanu savulaik rosināja promocijas darba1 veiksmīga aizstāvēšana, kurā viens no raksta autoriem piedalījās kā promocijas padomes loceklis. Promocijas darbā tika analizēta zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma problemātika, kur citastarp tika skatīts Latvijas Republikas Civillikuma 1042. pants, kas savukārt pārņemts no senākā Vietējo civillikumu kopojuma 877. panta un paredz zemes īpašnieka tiesības uz zemes slāņiem zem tās un visiem izrakteņiem, kas tajos atrodas. Tādējādi rodas jautājums par iespējamo rīcību situācijās, kad kādu sabiedriski, ekonomiski, stratēģiski vai kā citādi nozīmīgu apsvērumu dēļ varētu būt lietderīgi atļaut derīgo izrakteņu izpēti un izmantošanu personai, kas nav attiecīgā zemes gabala īpašnieks.
Tā kā iepriekšminētās Civillikuma normas (t.i., 1042. p.) izcelsme meklējama romiešu tiesībās, autoriem radās interese nedaudz papētīt tiem pieejamos romiešu tiesību pirmavotus attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves tiesisko regulējumu.
Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu “Corpus Iuris Civiliss”) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)2 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD),3 kā arī Gaja Institūcijās (Gaius Institutiones. ~161. AD)4 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi.
Latvijas Civillikuma regulējums un tā pirmavots romiešu tiesībās
Kā zināms, Civillikumā un attiecīgi Vietējo civillikumu kopojumā ir ietverti šādi formulējumi: “Zemes īpašniekam pieder nevien tās virsa, bet arī [..] zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas.” (Civillikuma 1042. p.)5 vs “Zemes īpašniekam pieder nevien tas virsma, bet ari [..] zemes iekšiene zem tās, un tāpat ari visi izraktņi, kas atrodas šās zemes slāņos.” (Vietējo civillikumu kopojuma 877. p.)6
Jānorāda, ka Vietējo civillikumu kopojuma 1864. gada vāciskajā izdevumā7 ievietota atsauce uz šo nosacījumu izcelsmi romiešu tiesībās – Justiniāna kodifikācijas Corpus Iuris Civilis daļas Digesta seu Pandectae (533. AD). 8. grāmatas 14. nodaļas 13. fragmenta 1. paragrāfu (vēsturiskais citācijas apzīmējums: L.13§1D. communia praedior. (VIII,4); mūsdienās pieņemtais citācijas apzīmējums: D 8.4.13.1), kur attiecīgi atrodams romiešu jurista korifeja8 Ulpiāna (Domitius Ulpianus, ?–228.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
