Ik gadu Eiropas Komisija publicē EU Justice Scoreboard jeb Eiropas Savienības tiesiskuma rādītāju pārskatu – salīdzinošu analītisku instrumentu, kas ar objektīvu datu palīdzību sniedz pārskatu par nacionālo tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību. Pārskata mērķis nav ranžēt valstis vai tās nosodīt, bet gan iedrošināt uz izaugsmi: tas ir kā spogulis, kas atklāj, kurās jomās dalībvalstis uzrāda labus rezultātus un kur identificējami izaicinājumi. Šie rādītāji kļuvuši par neatņemamu daļu no Eiropas tiesiskuma arhitektūras – tos izmanto gan ikgadējā Tiesiskuma pārskata ziņojumā (Rule of Law Report), gan Eiropas pusgada ekonomikas koordinācijas ciklā, gan kā pamatu atsevišķu valstu rekomendācijām.

2025. gada Eiropas Savienības tiesiskuma rādītāju pārskats¹ atklāj vairākas nozīmīgas tendences, kuras ir vērts aplūkot horizontāli Savienības mērogā. Efektivitātes dimensijā redzama visai iepriecinoša aina: pēc Covid-19 izraisītajiem traucējumiem vairums dalībvalstu tiesu sistēmu ir spējušas atgriezties pie pirmspandēmijas darbības intensitātes vai pat pārspēt to. Tiesvedību ilgums daudzviet ir samazinājies, it īpaši civillietās un administratīvajās lietās, bet lietu atlikumu rādītāji kļūst stabilāki. Vienlaikus saglabājas izteikti kontrasti starp valstīm: kamēr dažās valstīs pirmās instances lietas tiek izskatītas vidēji pāris mēnešu laikā, citviet šis termiņš pārsniedz pat tūkstoš dienu. Piemēram, konkurences tiesībās vai korupcijas lietās vidējais tiesvedības ilgums vairākās dalībvalstīs vēl arvien pārsniedz divus gadus, kas var ietekmēt gan tiesību aizsardzību, gan ekonomisko dinamiku.

Kvalitātes aspektā Komisija īpašu uzmanību veltījusi tiesu pieejamībai un digitalizācijai. No vienas puses – redzami pozitīvi rādītāji, piemēram, par iespēju personām elektroniski piekļūt lietu materiāliem, saņemt informāciju, iesniegt pieteikumus vai maksāt nodevas. No otras puses – tikai neliela daļa dalībvalstu šīs iespējas nodrošina visās procesuālajās stadijās un visiem tiesvedību veidiem. Tāpat jāatzīmē pievienotā sadaļa par tiesu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām – vecāka gadagājuma cilvēkiem, vardarbības upuriem, cilvēkiem ar invaliditāti. Ziņojumā iezīmējas valstu dažādība – no augsti attīstītiem mehānismiem līdz valstīm, kur joprojām trūkst pamatrisinājumu, piemēram, attiecībā uz fizisko piekļuvi tiesām.

Jaunums šogad ir arī dati par augstāko administratīvo tiesu spriedumu izpildes mehānismiem. Tikai daļā dalībvalstu pastāv izpildes mehānismi, un to loks variē – no finansiālām sankcijām līdz iespējām piemērot disciplinārsodu. Minētais izgaismo jautājumu par to, cik efektīva patiesībā ir tiesu kontrole pār izpildvaru.

Savukārt tiesu neatkarības jomā pārskatā Komisija turpina analizēt gan faktisko situāciju, gan sabiedrības un uzņēmēju uztveri. Lai gan vairākās dalībvalstīs uzticēšanās tiesu sistēmai ir augsta un stabila, citās joprojām dominē bažas par iespējamu politisko vai ekonomisko ietekmi. Kā galvenais iemesls uzticības trūkumam tiek minēta tieši politiķu iespējamā ietekme uz tiesnešiem. Arī uzņēmumu aptaujās šī ir būtiska problēma – tas ietekmē uzticību investīciju aizsardzībai, kas Savienības vienotajā tirgū ir kritiski svarīga. Interesanti, ka sabiedrības un uzņēmēju uztveres rādītāji bieži vien nesakrīt ar faktiskajiem strukturālajiem rādītājiem – norādot, cik svarīga ir ne tikai institucionālā realitāte, bet arī tās publiskā uztvere.

Plašāk par šī gada Eiropas Savienības tiesiskuma rādītāju pārskata secinājumiem un Latvijas vietu kopainā – šī “Jurista Vārda” numura turpmākajās lappusēs.