Labs raksts, neslavas celšanas institūts nav attiecināms tikai uz fiziskām personām, tas attiecināms arī uz juridiskām personām. Visbiežāk neslava publiskajā telpā tiek celta Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību juridiskai personai, un arī pašvaldībām kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Piemēram, nesenajās pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidāti bagātīgi bārstīja apkaunojošus izteicienus gan par pašvaldību darbu, gan arī par citu politisko spēku aktivitātēm. Vēlēšanu sistēmas arhitektūras pamatā vispārīgi ir skaļu, skandalozu ziņu izplatīšana par oponentiem, nepārbaudot to atbilstību faktiskajiem apstākļiem. Tādējādi vēlēšanu sistēmu vajadzētu aizliegt kā neatbilstošu Krimināllikuma 157. panta tvērumam. Aizliedzama būtu arī valsts kritika publiskajā telpā. Piemēram, globālā tīmekļa dzīlēs bieži sastopama atziņa, ka visi ierēdņi ir sliņķi un darba laikā dzer tikai kafiju. Minētais apgalvojums ir klaji nepatiess un apkaunojošs, it sevišķi attiecībā uz tiem ierēdņiem, kuri darba laikā dzer nevis kafiju, bet gan tēju. Ja ielūkojas kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas bagātīgajā juridiskajā pieredzē saistībā ar neslavas celšanas gadījumiem pastāvošajai iekārtai, var konstatēt, ka tur tiek lietots jēdziens "diskreditācija". Krievijā ir daudz krimināllietu par bruņoto spēku diskreditāciju. Tādējādi, Latvijā būtu būtiski apsvērt iespēju Krimināllikuma 157. pantu paplašināti piemērot tiem publisko viedokļu paudējiem, kuri kritizē valsts un pašvaldību darbu.