Lobiju regulējums, debates un efektīva tiesas kontrole ir neatņemamas demokrātijas receptes sastāvdaļas. Latvijā debates par to, kā līdzsvarot nepieciešamību izmantot apkārtējo vidi un to aizsargāt, ir bijušas ne tikai par vēja parkiem. Francijā viļņošanos sabiedrībā ir radījis likums par "dažu apgrūtinājumu atcelšanu lauksaimnieku darbā". Pieņemtais likums paredz atjaunot atļauju izmantot acetamiprīdu – lapu insekticīdu, kas pieder neonikotinoīdu klasei. Likumdevēja izvēle, kas pārstāv vox populi, nav apšaubāma, arī lauksaimnieku intereses ir jāņem vērā. Bet vai kāds aizstāvēs bites? Francijā tie bija 60 parlamentārieši, kas, redzēdami, ka vairākums nav gatavs balsot pret vareno lauksaimnieku federāciju dažu (miljardu) bišu dēļ, vērsās Konstitucionālajā padomē.

Neonikotinoīdi ir piecu veidu aktīvās vielas, ko izmanto, lai aizsargātu augus no kaitēkļiem. Problēma ir tāda, ka šī aktīvā viela ir liktenīga arī bitēm, tā ir toksiska putniem un tārpiem. ES kopš 2018. gada 30. maija vairs nav atļauta trīs aktīvo vielu izmantošana. Šeit aplūkotais acetamiprīds ES ir ticis atzīts par tādu, kas bitēm rada "nelielu" kaitējumu. Arī Latvijā Zemkopības ministrija nebija sajūsmā par EK priekšlikumu aizliegt minētās vielas, jo Latvijā šos preparātus izmantoja lauka pupu sējumos un kartupeļu stādījumos.

Francijā jau vairāk nekā gadu pastāv mazākuma valdība, kas izskaidro strīdīgā likuma pieņemšanas apstākļus un tā nonākšanu Konstitucionālajā padomē. Tā iniciators ir senators Lorāns Diplombs (Laurent Duplomb), lopkopis no Augšluāras departamenta, kurš nav gluži nedzirdīgs pret kolēģu lauksaimnieku argumentiem. Savu nostāju viņš pauž bez aplinkiem, atgādinot, ka viņš kā lopkopis šo to saprot no nozares un viņa mērķis ir cīnīties pret "zaļo tumsonību": "Politika nav skaistumkonkurss. Man nav svarīgi mēģināt visiem izpatikt un meklēt nekam nederīgus kompromisus." Lai likums nonāktu no parlamenta gaiteņiem līdz Oficiālajam Vēstnesim, veiklajam lopkopim bija jāpanāk, lai atbilstoši konstitūcijai likuma teksta gala redakcija būtu identiska pēc debatēm abās parlamenta palātās. Mazākuma valdības apstākļos tas nozīmēja uzrunāt arī tos deputātus, kas nav uzticīgi valdībai. Uzrunāti tika galēji labējo spēku parlamentārieši, kas ir atsaucīgi tradicionālās lauksaimniecības pieejai – ražot daudz ar zemām izmaksām un, būtiskākais, ar minimālu regulējumu. Debašu laikā iesaistījās arī sabiedrība – pret likumu tika nodoti vairāk nekā divi miljoni parakstu, un aptuveni 1200 zinātnieku atgādināja parlamentāriešiem par neonikotinoīdu kaitīgo iedarbību. Tomēr arī pretējā pusē atradās ietekmīgas balsis. Kā zināms, lauksaimniecība ir ļoti ienesīga tautsaimniecības nozare. 1946. gadā dibinātā Lauksaimnieku arodbiedrību federācija ir sevišķi ietekmīgs lobijs. Apstrīdētā likuma redakcija sakrita ar minētās federācijas iesūtītajiem priekšlikumiem. Balsojuma rezultāts atklāj, ka Francijā atbalsts ilgtspējīgai attīstībai vairs nav pašsaprotams, augstāk tiek vērtēts tūlītējs ekonomiskais izdevīgums.

Tas atgādina, cik lielu nozīmi ir ieguvusi lobēšana. Diskusijas, kam būtu jānotiek parlamentu komisijās, ir nonākušas plašākā sabiedrībā – lauksaimniecības un vides jautājumus vēlas apspriest arī vides aktīvisti, vitālās ekonomiskās intereses šajās diskusijās atgādina arī lauksaimnieki un mežsaimnieki.

Izskatot likumdevēja sniegto atļauju izmantot acetamiprīdu, šī gada 7. augusta nolēmumā Konstitucionālā padome atgādināja, ka Vides hartā, kas Francijā ir konstitucionāla ranga dokuments, ir noteikts likumdevēja pienākums "raudzīties, lai tagadnes vajadzību apmierināšana nebūtu šķērslis nākamajām paaudzēm, kā arī citām tautām apmierināt savas vajadzības, vide ir jāsaglabā un jāuzlabo, ievērojot ilgtspējīgu attīstību un līdzsvarojot vides saglabāšanu un izmantošanu, ekonomisko attīstību un sociālo progresu". Balstoties uz šiem principiem, Padome atcēla normu, kas paredzēja atjaunot minētā neonikotinoīda izmantošanu. Tā atgādināja, ka šī viela "ietekmē dabas daudzveidību, it īpaši kukaiņus apputeksnētājus un putnus, kā arī ūdens un augsnes kvalitāti, šādi apdraudot cilvēku veselību". Padome paturēja spēkā ierobežotu atļauju izmantot šīs vielas, piemēram, bietēm, tādēļ ka iepriekšējā likuma norma paredzēja šo pesticīdu ierobežotu izmantošanu laikā, kura termiņam beidzoties to atjaunot nebūs iespējams.

Padomes lēmums nebija viennozīmīgi nelabvēlīgs lauksaimniekiem – atcelta tikai aplūkotā norma, pārējā daļā likums ir stājies spēkā. Varbūt vajadzība meklēt kompromisus nav nemaz tik nederīga?