Šogad aprit 180 gadi, kopš dzimis līdz šim ievērojamākais jurists, kas cēlies no Baltijas reģiona, – vācbaltietis (bet varbūt igaunis) Frīdrihs Fromholds Martenss. Starptautiskajās tiesībās ir pazīstama Martensa klauzula, saskaņā ar kuru jebkura kara apstākļos ir jāievēro humanitārie principi.¹ Par F. Martensu joprojām atceras starptautisku konfliktu brīžos, piemēram, risinot robežu strīdus starp Venecuēlu un Gajānu, tiek minēts fakts, ka tieši F. Martenss bija arbitrs, kas 19. gadsimtā noteica šo valstu robežas.

Igauņu juristi F. Martensa darbībai ir pievērsuši samērā plašu uzmanību. Neskatoties uz to, ka latviski ir tulkots igauņu rakstnieka, jurista un tiesību vēsturnieka Jāna Krosa pasaulslavenais biogrāfiskais romāns par F. Martensu, kas sniedz ieskatu viņa dzīvesstāstā, aptverot gan akadēmisko, gan profesionālo karjeru,² Latvijā viņa vārds ir maz zināms, un šī situācija būtu jālabo, vēl jo vairāk tāpēc, ka F. Martensam ir bijusi cieša saistība ne vien ar dzimto Pērnavu, bet arī Valmieras apkārtni, kur viņš kopā ar ģimeni dzīvoja vasarās.