Ievads

Mūsdienu demokrātiska tiesiska valsts nav iedomājama bez plurālisma sabiedrības grupu uzskatos un vērtībās.¹ Vērtību plurālisms nozīmē pastāvošu vērtību daudzveidību un šo dažādo vērtību savstarpēju samērošanu.² Daudzas no šīm vērtībām, pat ja tās ir savstarpēji pretrunīgas, demokrātiskā tiesiskā valstī tiek aizsargātas un nodrošinātas ar vispārējo tiesību principu palīdzību.³ Šādi ir izskaidrojamas tiesiskajā realitātē pastāvošās vispārējo tiesību principu kolīzijas. Viena no vispārējo tiesību principu kolīziju risināšanas metodēm tiek apzīmēta ar jēdzienu “praktische Konkordanz” jeb saukta par praktiskās saskaņotības principu.

Praktiskās saskaņotības princips ir Vācijas tiesiskajā sistēmā plaši pazīstama vispārējo tiesību principu kolīziju risināšanas metode, kuras piemērošanas popularitāte pieaug Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) sistēmas, konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības tiesību juridiskajā diskursā.⁴ Līdz ar to šā raksta mērķis ir aplūkot praktiskās saskaņotības principu Konvencijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Šajā rakstā, pirmkārt, tiek ieskicēts praktiskās saskaņotības principa saturs. Otrkārt, tiek analizēts praktiskās saskaņotības princips Konvencijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmā, aplūkojot šā principa piemērošanu gan teorijā, gan praksē. Visbeidzot, rakstā tiek aplūkotas teorētiskās ievirzes praktiskās saskaņotības principa recepcijai Latvijas tiesiskajā sistēmā no Konvencijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmas prizmas.

1. Praktiskās saskaņotības princips

Praktiskās saskaņotības princips ir vispārējo tiesību principu kolīziju risināšanas metode, kas attīstīta Vācijas tiesiskajā sistēmā. Šo vispārējo tiesību principu kolīziju risināšanas metodi vācu valodā dēvē par praktische Konkordanz. Tās pamatlicējs Vācijas konstitucionālo tiesību teorijā ir profesors un Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas bijušais tiesnesis Konrāds Hese (Konrad Hesse, 1919–2005).⁵ 1967. gadā⁶ K. Hese darbā “Vācijas Federatīvās Republikas konstitucionālo tiesību pamati” (Grundzüge des Verfassungsrechts der Bundesrepublik Deutschland – vācu val.) formulēja praktiskās saskaņotības principa saturu,⁷ kādu to saprot arī mūsdienās: “Konstitucionāli aizsargātajām tiesiskajām interesēm ir jābūt savstarpēji saistītām tā, lai katru no tām būtu iespējams reāli īstenot. Kolīziju gadījumā nevienu no tiesiskajām interesēm nedrīkst īstenot uz otras rēķina, šīs vērtības sasteigti izsverot vai arī balstoties uz abstraktiem apsvērumiem.”⁸

Praktiskās saskaņotības princips nosaka tiesību piemērotājam konkrētās lietas ietvaros sniegt individuālu un attiecīgajai situācijai atbilstošu vispārējo tiesību principu kolīziju risinājumu.⁹ Praktiskās saskaņotības princips ir juridiskā metode,¹⁰ ar kuru risina vispārējo tiesību principu kolīzijas, abpusēji ierobežojot un savstarpēji saskaņojot kolidējošos vispārējos tiesību principus.¹¹ Praktiskās saskaņotības principa piemērošanas rezultātā netiek piešķirta prioritāte kādam no kolidējošajiem vispārējiem tiesību principiem,¹²> bet gan visiem vispārējiem tiesību principiem tiek nodrošināta vienāda aizsardzība un to maksimāla iedarbība.¹³

Praktiskās saskaņotības principa satura definēšanā izšķiroša nozīme ir Vācijas Pamatlikuma 19. panta otrajai daļai.¹⁴ Vācijas Pamatlikuma 19. panta otrajā daļā ir noteikts, ka pamattiesību ierobežojumi nekādā gadījumā nedrīkst skart pamattiesību būtību. K. Hese norādījis, ka iepriekš minētās tiesību normas saturs izriet no praktiskās saskaņotības principa.¹⁵ Šīs tiesību normas uzdevums ir saglabāt un aizsargāt pamattiesību pastāvēšanu un efektivitāti.¹⁶

Vispārējo tiesību principu kolīziju gadījumos ir jānošķir praktiskā saskaņotības principa piemērošana no vispārējo tiesību principu svēršanas un līdzsvarošanas metodes. Šā raksta mērķis nav pievērsties analīzei par abu kolīziju risināšanas metožu atšķirībām,¹⁷ bet gan tikai aplūkot praktiskās saskaņotības principa piemērošanu. Tomēr jāpiemin, ka svēršanas un līdzsvarošanas metodes ietvaros, atšķirībā no praktiskās saskaņotības principa, tiek piešķirta prioritāte kādam no kolidējošiem vispārējiem tiesību principiem.¹⁸ Savukārt praktiskās saskaņotības princips liedz vispārējo tiesību principu kolīzijas risināt uz konkurējošu vispārējo tiesību principu rēķina.¹⁹

Jāatzīmē, ka tieši Vācijas tiesību teorija vēsturiski ir ietekmējusi un veidojusi mūsdienu Eiropas tiesisko domu. Vācijas tiesību teorija ietekmējusi ne tikai Eiropas konstitucionālo tiesu izmantoto metodoloģiju, bet arī juridiskās metodes, kuras izmanto Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) un Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), tādējādi ļaujot izmantot vācu stila pieeju, līdzsvarojot kolidējošos vispārējos tiesību principus.²⁰ Tādēļ turpmāk rakstā tiks aplūkota praktiskās saskaņotības principa piemērošana Konvencijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmā.