Talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas izveide ir viena no mūsdienu izglītības sistēmas prioritātēm, jo tā ietekmē valsts konkurētspēju un nākotnes intelektuālo potenciālu. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šobrīd šāda sistēma nepastāv un faktiski ir tikai deklaratīvi iekļauta valsts politikas dokumentos. Kamēr izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir nodrošināta pietiekami skaidra juridiskā definīcija, identificēšanas procedūras un mērķēts finansējums, talantīgie izglītojamie paliek “neredzami” izglītības sistēmā. Šī situācija raisa jautājumu – vai valsts pietiekami ievēro Satversmes 112. pantā garantētās tiesības uz izglītību tvērumu pilnā apmērā?
Tādējādi raksta mērķis ir aktualizēt talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas attīstības iespējas Latvijā, identificējot galvenās problēmas un to cēloņus esošajā tiesiskajā regulējumā. Rakstā tiek analizēta pašreizējā situācija, kas liedz talantīgajiem izglītojamajiem piekļuvi kvalitatīvai un spējām atbilstošai izglītībai, salīdzinot to ar veiksmīgu starptautisko praksi. Raksta nobeigumā tiek piedāvāti risinājumi, kas aptver gan juridisko bāzi, gan praktiskās ieviešanas mehānismus, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā stāvokļa.
Praksē esošās situācijas raksturojums
Pašreizējā situācija Latvijā raksturojama ar vairākām savstarpēji saistītām būtiskām nepilnībām. Jēdziens “talantīgs izglītojamais” nav juridiski definēts nevienā normatīvajā aktā, radot neskaidrības par to, kas īsti tiek uzskatīts par talantīgu izglītojamo mūsdienu izglītības sistēmā. Šīs juridiskās definīcijas trūkuma dēļ nav izveidota arī vienota identificēšanas sistēma ar skaidriem kritērijiem un procedūrām talantīgo izglītojamo atpazīšanai, kas nozīmē, ka katras izglītības iestādes pieeja var būtiski atšķirties, radot nevienlīdzīgas iespējas dažādos Latvijas reģionos. Bez skaidras identificēšanas sistēmas nav iespējams nodrošināt mērķētu finansējumu, tāpēc izglītības iestādes spiestas nodrošināt atbalstu talantīgajiem izglītojamiem no pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas bieži vien ir nepietiekami.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.