Talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas izveide ir viena no mūsdienu izglītības sistēmas prioritātēm, jo tā ietekmē valsts konkurētspēju un nākotnes intelektuālo potenciālu. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šobrīd šāda sistēma nepastāv un faktiski ir tikai deklaratīvi iekļauta valsts politikas dokumentos. Kamēr izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir nodrošināta pietiekami skaidra juridiskā definīcija, identificēšanas procedūras un mērķēts finansējums, talantīgie izglītojamie paliek “neredzami” izglītības sistēmā. Šī situācija raisa jautājumu – vai valsts pietiekami ievēro Satversmes 112. pantā garantētās tiesības uz izglītību tvērumu pilnā apmērā?

Tādējādi raksta mērķis ir aktualizēt talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas attīstības iespējas Latvijā, identificējot galvenās problēmas un to cēloņus esošajā tiesiskajā regulējumā. Rakstā tiek analizēta pašreizējā situācija, kas liedz talantīgajiem izglītojamajiem piekļuvi kvalitatīvai un spējām atbilstošai izglītībai, salīdzinot to ar veiksmīgu starptautisko praksi. Raksta nobeigumā tiek piedāvāti risinājumi, kas aptver gan juridisko bāzi, gan praktiskās ieviešanas mehānismus, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā stāvokļa.