Vērtību tiesa – konflikts ar gramatisko tulkojumu

Ineta Ziemele saistībā ar 25 gadu jubileju raksturoja Satversmes tiesu (turpmāk – ST) kā vērtību tiesu,¹ “ja konstitucionālai tiesai ir izdevies kļūt par sabiedrības vērtību izpratnes katalizatoru, tad šāda konstitucionālā tiesa ir ieņēmusi tai patiesi atvēlēto lomu mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionālajā iekārtā”. Šis apzīmējums paskaidro judikatūras lomu – tiesneši izlemj, kuras vērtības plurālistiskā sabiedrībā ir nozīmīgākas par citām vērtībām.

Teritoriālās kopienas tiesības uz pašvaldību (Satversmes 101. pants) ir iekļautas vispārējo cilvēktiesību nodaļā. Šim apstāklim ir simboliska nozīme – tieši tādā virzienā darbojās Eiropas pašvaldību pārstāvji, kas pēc Eiropas Pašvaldību brīvību hartas² pieņemšanas 1953. gadā Versaļā vēlējās iekļaut kopējos pašvaldību principus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas protokolā. Vēlāk tika apspriesta patstāvīgas konvencijas forma, beidzot kompromiss ar valdībām tika panākts 1985. gadā Strasbūrā hartā.³ Atšķirība ir uzraudzības sistēmā – Eiropas vietējo pašvaldību hartas⁴ (turpmāk – Harta) uzraudzību īsteno iestāde, konvencijas uzraudzību – tiesa.

Eiropas Padomes iestāde, kas uzrauga Hartas izpildi, ir Eiropas vietējo un reģionālo varu kongress (Congress of Local and Regional Authorities of Europe, turpmāk – CLRAE). Latvija periodiski saņem šī kongresa ieteikumus, kas pirms nosūtīšanas Saeimai un Ministru kabinetam tiek apstiprināti Eiropas Padomes Ministru padomē (parasti piedalās dalībvalstu ārlietu ministri).

Monitoringa ieteikumi⁵ ir svarīgs avots, lai izvērtētu, kā Latvija ievēro sev saistošās Hartas normas. Atbilstoši Hartas procedūrai Latvija pakāpeniski atzina 29 no 30 Hartas paragrāfiem par valstij saistošiem. Katrs ratifikācijas lēmums apliecināja Saeimas viedokli, ka attiecīgā saistību palielināšanās ir satversmīga.

Harta ir spēkā angļu un franču valodā. Latviskais tulkojums neatbilst gramatiskajai interpretācijai – jau iepriekš⁶ autors ir norādījis uz 14 kļūdām tulkojuma tekstā. ST katrā konkrētā spriedumā izmanto Tulkošanas un terminoloģijas centra precizētu tulkojumu, tiesai interpretējot tekstu, gramatiskais tulkojums ne vienmēr tiek ņemts vērā.

Hartā gramatiskais tulkojums var labāk atbilst tās preambulā paustajam mērķim un starptautiskās pašvaldību sabiedrības uzskatiem (ko pauž CLRAE kā Eiropas Padomes institūcija vai Eiropas Savienības Reģionu komiteja) nekā konstitucionālo tiesu judikatūra dalībvalstīs. Arī Latvijas praksē nereti iesniegumos ST pašvaldības balstās uz Hartas pantu gramatisko tulkojumu, kas decentralizācijas piekritējiem šķiet atbilstošs un saprotams, bet centralizācijas piekritējiem nepatīk.

Satversmes 90. pants “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības” attiecas arī uz judikatūru.⁷ Privātpersonai judikatūra, ja tā traktē normas atšķirīgi no gramatiskā tulkojuma, ir saistoša. Un tomēr tā nav labas likumdošanas prakse. Labāk būtu, ja pēc ST no gramatiskā atšķirīga juridiskā tulkojuma tiktu izdarītas izmaiņas nacionālajos tiesību aktos. Starptautisko līgumu un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumu gadījumā situācija ir sarežģītāka, jo pārmaiņas būtu jāpanāk ar Latvijas pārstāvju līdzdalību šajos līgumos vai ES likumos, virzot nepieciešamos likumprojektus ar Eiropas Komisijas starpniecību.

Vēsturiskais konteksts – vai džinu varēs iedzīt atpakaļ pudelē?

Gan Latvijas valsts izveidošana 1917.–1922. gadā,⁸ gan valsts atjaunošana 1989.–1994. gadā⁹ notika ar būtisku pašvaldību iesaisti. Rīcībspējīgu pašvaldību esamība 1918. gadā bija būtisks arguments ceļā uz nacionālās neatkarības deklarēšanu. Vislatvijas pašvaldību sapulces lēmums 1990.