Nenoliedzami, 2022. gada 24. februārī uzsāktā Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir viens no pēdējo gadu lielākajiem izaicinājumiem ECK sistēmai, kas tās dalībvalstīm atgādināja par to apņemšanos, pievienojoties ECK, panākt lielāku dalībvalstu vienotību, par kopējo vērtību uzturot cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir taisnīguma un miera pamatā, kā arī nepieļaut Otrā pasaules kara radīto zaudējumu cilvēcei atkārtošanos.² Tomēr tas nav vienīgais. Piemēram, jauni tiesvedību paveidi, dažādu konfliktu rezultātā pieaugot gan starpvalstu sūdzību skaitam,³ gan ar tiem saistītajām individuālajām sūdzībām, kas mērāmas tūkstošos, gan parādoties stratēģiskajām tiesvedībām, jo īpaši ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumos, gan ar Covid-19 pandēmiju, informācijas aprites veidu un straujuma izmaiņām un migrāciju saistītie jautājumi ir pamatīgi nodarbinājuši Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT), kas tieši proporcionāli ir pieprasījis ECT pilnveidot savu pieeju lietu skatīšanā. Tā, piemēram, ECT jau sen ir izveidota pilotspriedumu procedūra un lietu apstrādes kārtība, atbilstoši kurai ECT negatavo lietas faktisko apstākļu izvērstu aprakstu, nosūtot lietu valstij apsvērumu sniegšanai. Šobrīd ECT vairs nevienā lietā negatavo izvērstu aprakstu, un šis pienākums gulstas uz valsti. Tāpat ECT ir izveidojusi stratēģiju mērķētākai un efektīvākai sūdzību izskatīšanai, sākotnēji sadalot ECT iesniegtās sūdzības kopumā septiņās kategorijās, balstoties uz tajā apskatītajiem jautājumiem, vēlāk papildinot šo stratēģiju ar ietekmes uz ECK sistēmu apsvērumiem, kā arī attīstījusi spriedumu gatavošanas metodes, kur daļa spriedumu tiek sagatavota kopsavilkuma veidā, pievienojot spriedumam tabulu, kurā izklāstīti konkrēto lietu faktiskie apstākļi.⁴ Turklāt, reaģējot uz mūsdienu izaicinājumiem, ECT ir izveidojusi arī specializētu tematisku tiesnešu komiteju imigrācijas jomā, bet nav izslēgts, ka, balstoties uz tās vērienīgajiem panākumiem,⁵ ECT varētu šādas tematiskās komitejas izveidot arī citās jomās.

Visi šie izaicinājumi ir padarījuši ECK sistēmu spēcīgāku, un gan ECK dalībvalstu tiesas, gan pašu ECT prasmīgākas, meklējot pareizo līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības vispārējām interesēm, kā galveno un visaptverošo mērķi saglabājot nepieciešamību nodrošināt tiesiskumu un demokrātisko vērtību aizsardzību katrā individuālā lietā. Šajā rakstā autore plāno ieskatīties, kā Latvija, būdama aktīva ECK sistēmas locekle, piedalās šo daudzšķautņaino izaicinājumu pārvarēšanā un kā Latvijas lietās tiek attīstīta visai ECK sistēmai nozīmīga judikatūra.

Lai arī sākotnēji, kad 1997. gadā Latvija pievienojās ECK, cilvēktiesības Latvijā varēja raksturot kā galvenokārt ārēju faktoru, laika gaitā tas būtiski ir mainījies.⁶ Ja kādreiz lielākā daļa Latvijas lietu, ko izskatīja ECT, bija saistītas ar jautājumiem par kriminālprocesuālajām darbībām un apstākļiem ieslodzījuma vietās, tiesvedības ilguma jautājumiem, kas nu jau labu laiku veido ECT labi iedibinātu judikatūru, šobrīd šādas lietas attiecībā uz Latviju ir izņēmums, kopumā norādot uz efektīvu ECT spriedumu izpildi. 2025. gadā, kad Latvijā pirmoreiz vizītē ieradās Eiropas Padomes Spriedumu izpildes departaments, kas sniedz atbalstu Eiropas Padomes Ministru komitejai, kas uzrauga ECT spriedumu izpildi, delegācija norādīja uz Latvijas augstajiem rādītājiem ECT nolēmumu izpildē.⁷ Tā, piemēram, vērtīgi uzsvērt, ka tieši ECK un ECT atziņas ietekmēja 2005. gadā pieņemtā Kriminālprocesa likuma normas,⁸ ECT spriedumu izpildes ietvaros Latvijā tika dibināts Iekšējās drošības birojs, kas šogad atzīmē jau 10 gadu jubileju, lai nodrošinātu neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu situācijās, kad amatpersona, iespējams, vardarbīgi izturējusies pret ieslodzīto,⁹ kā arī veikti dažādi praktiski pasākumi, lai uzlabotu dzīves apstākļus ieslodzījuma vietās.¹⁰ Tāpat vērtīgi atzīmēt, ka, attīstoties Latvijas tiesu praksei, ECT ir atzinusi, ka Latvijā pastāv efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi personu sūdzībām par ieilgušām tiesvedībām.