Ievads

I

Ģeopolitiskais konteksts¹ dažos pēdējos gados kļuvis par populāru atslēgas vārdu, lai apzīmētu sarežģītu tiesību jautājumu izlemšanu, kuros skartas nacionālās drošības intereses vai konstatējams ārējs apdraudējums valsts esībai.

Šajos nedrošajos laikos, kad Eiropā un pasaulē iezīmējas arvien plašāki dažādu veidu demokrātiskas tiesiskas valsts apdraudējumi, ir būtiski aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts esību un nodrošināt demokrātijas noturīgumu pret apdraudējumiem.² Demokrātijas noturīguma nodrošināšanā būtiska loma ir tiesu varai. Nedrīkst aizmirst, ka Veimāras konstitūcijas sabrukumu Vācijā savulaik lielā mērā sekmēja arī tiesu varas skepse pret demokrātiju un draudzīgums tās pretiniekiem.³ Tādēļ šobrīd tieši no tiesu varas sagaida principiālu un aktīvu nostāju demokrātiskas tiesiskas valsts aizsardzībā, padarot to par būtisku instrumentu pašaizsargājošās demokrātijas principa īstenošanā.⁴

II

Demokrātijas noturīguma nodrošināšana un demokrātiskas tiesiskas valsts aizsardzība prasa arī ģeopolitiskā konteksta ņemšanu vērā, saskaroties ar ārēju apdraudējumu valsts esībai un konstitucionālajai identitātei. Attiecīgi ģeopolitiska konteksta arguments nav politisks vai patvaļīgs lēmums, bet pienācīgas demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējo tiesību principu konkretizācijas ceļā atrasts pareizs un Latvijas tiesiskās sistēmas pamatnormai atbilstošs konkrētās lietas risinājums. Ģeopolitiskā konteksta argumenta izmantošana, tā tvērums un tiesiskās sekas ir juridiskās metodes mācības ietvaros apsverams jautājums par pareizu lietas izlemšanu konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad skartas nacionālās drošības intereses vai apdraudēta demokrātiska tiesiska valsts.⁵

Tiesu varas nostāja par demokrātisku tiesisku valsti un gatavība piemērot pašaizsargājošās demokrātijas principu stiprina sabiedrības uzticēšanos Latvijai un tās tiesiskajai sistēmai. No Satversmes ievada izriet valsts varas institūciju, tostarp tiesu varas, pienākums nodrošināt un garantēt Latvijas valsts pastāvēšanu un funkcionēšanu.⁶ Ģeopolitiskā konteksta argumenta ņemšana vērā un pienācīga izmantošana ir viens no faktoriem, kādā veidā tiesu vara sniedz savu ieguldījumu demokrātijas noturīguma nodrošināšanā un demokrātiskas tiesiskas valsts aizsardzībā. Atgādinājums par pienākumu aizsargāt Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti un pievērst uzmanību nacionālās drošības interesēm ir arī konsekvents Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstījums tiesu varai.⁷

III

Pienācīga ģeopolitiskā konteksta argumenta izmantošana nodrošina gan efektīvu pašaizsargājošās demokrātijas principa piemērošanu, gan arī stiprina sabiedrības uzticēšanos Latvijai un tās tiesiskajai sistēmai. Šo iemeslu dēļ ģeopolitiskā konteksta argumenta izmantošana nedrīkst būt kļūdaina – ja šo argumentu ignorē, tas var novest pie nepamatota un Latvijas tiesiskās sistēmas pamatnormai pretēja lēmuma, savukārt, ja šo argumentu izmanto nevietā vai pārspīlēti, tas var apdraudēt demokrātiskas tiesiskas valsts principus un sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Šo iemeslu dēļ šobrīd ir pievēršama pastiprināta uzmanība ģeopolitiskā konteksta argumenta izmantošanas pieļaujamībai un robežām, kā arī līdzšinējā tiesu praksē un doktrīnā jau uzkrātajām atziņām par ģeopolitiskā konteksta argumenta tvērumu. Tādēļ šā raksta mērķis ir analizēt ģeopolitiskā konteksta argumenta nozīmi un izmantošanu tiesību normu piemērošanā, pievēršoties šim argumentam kā saturiski – no konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību perspektīvas, tā arī metodoloģiski – no juridisko metožu mācības perspektīvas. Lai sasniegtu raksta mērķi, secīgi tiks aplūkoti faktori, kas noteikuši ģeopolitiskā konteksta argumenta rašanos un aktualitāti, sniegtas norādes uz būtiskākajiem tiesu nolēmumiem par ģeopolitiskā konteksta argumentu, kā arī raksturota pienācīga ģeopolitiskā argumenta izmantošana nolēmuma pamatojumam, identificējot gan apsveramos jautājumus, gan arī tiesu praksē konstatētās kļūdas.

Ģeopolitiskā konteksta jēdziens

IV

Norāde uz ģeopolitisko kontekstu nozīmē fakta konstatējumu, ka Krievijas (Vladimira Putina režīma) īstenotā politika un ģeopolitiskās intereses apdraud kā Krievijas tuvāko kaimiņvalstu, tā arī Eiropas kopējo drošību un starptautiskajās tiesībās balstīto pasaules kārtību, kas izveidojusies pēc PSRS sabrukuma Aukstā kara rezultātā.⁸ Tādā nozīmē tas ienācis un nostiprinājies ne vien Baltijas valstu tiesību politikā⁹ un praksē, bet ir arī apzināts Eiropā kopumā.¹⁰ Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) prakse norāda, ka Krievijas radītais apdraudējums tiek uztverts nopietni un tiek atzīta valstu rīcības brīvība efektīvi vērsties pret to.¹¹

Ģeopolitiskā konteksta atzīšana un saskatīšana tiesību politikā un praksē nozīmē arī to, ka beidzot attiecīgā problēma ir apzināta, atzīta un nosaukta vārdā. Lai arī par Putina režīma radītajiem draudiem¹² kaimiņvalstīm, Eiropas demokrātijām un tiesībās balstītajai pasaules kārtībai runāts ticis pietiekami ilgi, tikai pilna mēroga kara sākums Ukrainā daudzus pamudināja “viņu, kura vārds nedrīkst tikt nosaukts (He Who Cannot Be Named)”, nosaukt vārdā, atklāti atzīstot kā konkrēta apdraudējuma esību, tā arī nepieciešamību ar to cīnīties.

V

Baltijas valstīm, īpaši Latvijai, tas bija sarežģīti, ievērojot līdz galam nepārvarēto padomju okupācijas laika mantojumu, sarežģīto iedzīvotāju etnisko struktūru¹³ un emocionālās atkarības no Maskavas un Kremļa propagandas, kā arī ekonomiskajām, kultūras, sporta un cita veida saiknēm ar Krieviju, kas veidojušās padomju okupācijas laikā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpinātas kā Krievijas “maigās varas” un ietekmes instruments.