Ģeopolitiskais konteksts Eiropā, arī Latvijā, 2025. gadā ir iezīmēts šāds: “Frontes valstis Baltijas jūras reģionā atrodas nestabilā situācijā. Vienlaikus no šīm valstīm vajag mācīties vairāk: ne tikai ņemt vērā šo valstu brīdinājumus, kas līdz šim ir tikuši ignorēti, bet ir jāatzīst, ka šīs valstis ir Rietumu ģeopolitiskais avangards. [..] “Mazo” demokrātisko valstu autonomijai un, galvenais, to brīvībai noteikt savu virzienu ir jābūt galvenajai prioritātei.”¹

Ģeopolitiskā nenoteiktība, kurā dzīvojam, ir mainījusi mūsu ikdienu. Mūsu rīcībai jābūt atbilstošai šai situācijai. Piemēram, valoda šobrīd ir valsts nacionālās drošības jautājums.² Dažādās tiesību nozarēs ģeopolitiskais konteksts jau vairākus gadus ir ikdienas darba kārtībā. Diskusijas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā likumsakarīgi notika no starptautisko tiesību un krimināltiesību skatpunkta.³ Vienlaikus ģeopolitikas konteksts parādās jau krietni agrāk – ar Krievijas militāro agresiju pret Gruziju 2008. gadā un Krimas aneksiju 2014. gadā.

Arī administratīvo tiesību jomā arvien vairāk lietās atspoguļojas ģeopolitiskais konteksts. Tiesai ir būtiska loma nacionālās drošības interešu un demokrātiskas tiesiskas valsts aizsardzībā, ko skaidri parāda šajā “Jurista Vārdā” publicētā rakstu kopa. Lietas, kurās ir acīmredzami sagaidāms, ka šis konteksts parādīsies, ir, piemēram, lietas par pulcēšanos, kurās personas vēlējušās paust atbalstu Krievijas īstenoto noziegumu pret Ukrainu attaisnošanai un slavināšanai.⁴ Ģeopolitiskais konteksts visbiežāk parādās arī imigrācijas lietās, lietās par personu iekļaušanu ārzemnieku sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta, par personām piemērotajām sankcijām u.c.

Tajā pašā laikā ģeopolitiskais aspekts iezīmējas arī lietās, kur tas pirmšķietami nav sagaidāms. Piemēram, lietās par valsts dienesta personu disciplināratbildību.⁵ Tā kādā lietā valsts dienesta personai piemērots disciplinārsods par neziņošanu par noziedzīgu nodarījumu, kurā tās dzīvesbiedrs fiziski uzbruka personām, kuras turēja Ukrainas karogu.⁶ Tiesas nolēmumā šajā lietā nav tiešas norādes uz ģeopolitisko kontekstu, tomēr tas ir izsecināms no lietas apstākļiem: tie notika 2022. gada maijā, neilgi pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kopš minētā laika publiskajā telpā nereti bija agresīvas izpausmes pret ukraiņiem, Ukrainas karogu.⁷

Tāpat aktuālā ģeopolitiskā situācija parādās pat bērnu tiesību lietās, piemēram, par bērna ceļošanu, kur ģeopolitiskie apstākļi ir ietekmējuši personu tiesību īstenošanu.⁸

Vienlaikus jāuzsver, ka ģeopolitiskā konteksta argumenta izmantošanai jābūt pamatotai un atbilstošai konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem. Tie nav piemērojami lietās, kurās nav tiešas saistības ar nacionālās drošības interešu un demokrātiskas tiesiskas valsts apdraudējumu, bet tie saistīti ar tādiem apstākļiem, kas var iestāties arī citā gadījumā. Tā, piemēram, uzņēmums, kura darbība ostā bija saistīta ar ogļu pārvadāšanu, starptautiskiem darījumiem un vēloties atkāpties no saistību izpildes, lietā atsaucās uz grūtībām savā komercdarbībā, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija pasaules ogļu tirgū, karš Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas. Tiesa, nepiekrītot šai pozīcijai, atzina, ka uzņēmumam iesaistoties līgumattiecībās, bija jāapsver iespējamie riski un tam nebija pamata saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiskā un ģeopolitiskā situācijā pasaulē paliks nemainīga.⁹