Ievads

Problēmjautājums, kam saistībā ar komerciālo darbību attīstību kosmosā pievērsta mazāka uzmanība, ir starptautiska regulējuma trūkums attiecībā uz nodrošinājumu un maksātnespējas tiesībām kosmosā.

Piemēram, uzņēmums “A” Austrālijā (parādnieks) noslēdz aizdevuma līgumu ar finanšu iestādi “B” ASV (kreditors), nodrošinot aizdevumu ar īpašumtiesībām uz trīs sakaru satelītiem, kas kvalificējas kā kosmosa aktīvs saskaņā ar Kosmosa protokolu,¹ kas izriet no Keiptaunas konvencijas (Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta – turpmāk UNIDROIT – izstrādāta daudzpusēja vienošanās), kura veido vienotu sistēmu.² Saskaņā ar Kosmosa protokolu kreditoram tiek reģistrētas starptautiskas nodrošinājuma tiesības pār šiem aktīviem. Ja parādnieks nepilda savas saistības, Kosmosa protokols ļauj kreditoram izmantot vienkāršotu un paātrinātu procedūru, lai pārņemtu kontroli pār satelītiem un tos atsavinātu vai pārvietotu uz komerciāli izdevīgāku jurisdikciju, kurā ir pieprasījums, bet gala lēmumu apstiprina Kosmosa protokola dalībvalsts. Šādi tiek paaugstināta nodrošinājuma vērtība un samazināts finanšu risks kreditoram.

Piešķirot aizdevumu, kas nodrošināts ar iekārtu, aizdevēja risks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kosmosa protokols ietekmē “nodrošinājuma vērtības” faktoru, cenšoties palielināt aktīvu paredzamo vērtību, padarot atgūšanu drošāku un ātrāku, ļaujot kreditoram realizēt šo aktīvu vērtību, pārdalot tos, kur ir pieprasījums.

Problēmjautājums kļūst svarīgs saistībā ar kosmosa industrijas straujo attīstību un pieaugošo privātā sektora iesaisti. Investīciju banka Morgan Stanley norādījusi, ka aptuveni 350 miljardu ASV dolāru vērtā globālā kosmosa nozare līdz 2040. gadam varētu pieaugt līdz vairāk nekā 1 triljonam ASV dolāru,³ radot nepieciešamību pēc efektīva starptautiska mēroga tiesiskā regulējuma, kas atvieglotu finansējuma piesaisti jaunajiem kosmosa projektiem. Kosmosa protokols attiecas uz kosmosa objektiem un ir veidots ar mērķi radīt vienotu starptautisku režīmu nodrošinājuma tiesībām (ķīlas tiesībām, rezervēta īpašuma tiesībām, finanšu līzingam u.tml.) uz augstas vērtības kosmosa aktīviem (piemēram, satelītiem, kosmosa kuģiem, iekārtām, to komponentēm u.tml.).⁴ Kosmosa protokols, autora ieskatā, var novērst esošo dažādo nacionālo nodrošinājuma tiesību sistēmu un maksātnespējas tiesību atšķirību radīto nedrošību, harmonizējot dažādo tiesisko regulējumu atšķirības, piedāvājot kreditoriem skaidrus un paredzamus noteikumus gan par nodrošinājuma tiesību spēkā esamību un prioritāti, gan par kreditoru tiesībām gadījumā, ja parādnieks nepilda saistības vai kļūst maksātnespējīgs. Pirmšķietami minētais tiesiskais regulējums ir risinājums raksta problēmjautājumam, bet par to, kāpēc tiesiskais regulējums nav plaši pieņemts, plašāk lasāms raksta 4. un 5. nodaļā.

Latvijā ir ap 50 uzņēmumu un organizāciju, kas ir aktīvas kosmosa nozarē. To specializācija ir šāda:

• infrastruktūra, piemēram, teleskopi, kas ir starptautisko tīklu neatņemama daļa, kosmosa vides testēšanas simulācija un tīras telpas;
• tehnoloģijas, tostarp elektronika, viedie materiāli un izolācijas materiāli, viedā inženierija, enerģētika, fotonika, precīzijas instrumenti;
• dati, it īpaši Zemes novērošanas datu lietojumi mežu, lauku, jūras un pilsētu monitoringam vai kosmosa izpētes dati;
• zinātne, kurā ietilpst izglītība, pētniecība, instrumenti un iekārtas pētījumiem.⁵

Visi Latvijas kosmosa nozares uzņēmumi vienlaikus darbojas “Zemes” nozarēs. Attiecīg, visi zinātņietilpīgie uzņēmumi, kas pārstāv Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomas (RIS3),⁶ ir esošie un potenciālie kosmosa industrijas dalībnieki.

Līdz ar to raksta mērķis ir atbildēt uz jautājumu par to, kāds ir Kosmosa protokola kā starptautiska tiesību instrumenta tiesiskais regulējuma potenciāls nodrošinājuma tiesību un maksātnespējas tiesību piemērošanā komerciālajās kosmosa darbībās un kādi ir galvenie šķēršļi tā spēkā stāšanās procesā ,un pierādīt, ka Kosmosa protokols atvieglos globālā mērogā, tostarp Latvijā, kosmosa uzņēmējdarbības regulatīvo vidi, nodrošinot ekonomisko izaugsmi.

1. Esošais starptautiskā tiesiskā regulējuma pamats kosmosa jomā

Pirms analizēt Kosmosa protokolu, tā funkcijas, priekšrocības, ratifikācijas kavēšanās iemeslus un potenciālās kolīzijas, vispirms jāsniedz ieskats esošajā kosmosa tiesiskajā regulējumā, kas balstās uz šādiem nolīgumiem:

• Vienošanās par kosmosa telpu (The Outer Space Treaty)⁷ veido kosmosa tiesību pamatu un nosaka kosmosa izpētes un izmantošanas principus. Lai gan tajā nav konkrēti aplūkota komercializācija, tajā uzsvērta kosmosa izmantošana miermīlīgiem mērķiem un izvairīšanās no kaitīga piesārņojuma. Tā nodrošina tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, tostarp komercdarbībai;
• Glābšanas nolīgums (The Rescue Agreement)⁸ attiecas uz astronautu glābšanu un kosmosa objektu atgriešanu, un tajā ietverti noteikumi par koordināciju un sadarbību glābšanas operācijās, kuri var būt svarīgi komerciālos kosmosa lidojumos;
• Atbildības konvencija (The Liability Convention)⁹