I

Satversmes tiesa pērn atrisināja vairākus būtiskus jautājumus, turpinot iet roku rokā ar valsts drošības un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzības izaicinājumiem, kā arī cilvēka cieņas centrālo lomu pat izaicinošos apstākļos.

Apkopojot tiesas darba rādītājus, informēju, ka pagājušajā gadā Satversmes tiesa izskatīja 19 lietas, pieņemot 16 spriedumus un trīs lēmumus par tiesvedības izbeigšanu. Spriedumos izvērtēta 43 tiesību normu satversmība. Par Satversmei atbilstošām atzīta 21 tiesību norma, bet par Satversmei neatbilstošām atzītas 18 tiesību normas. Par četru tiesību normu satversmību tiesvedība lietā izbeigta.

Tāpat arī tika pieņemti divi lēmumi par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai – lietā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un lietā par tiesībām pretendēt uz valsts meža zemēm vēja elektrostaciju izveidošanai.

Pirmā no šīm lietām jau guvusi plašu rezonansi, Satversmes tiesai aktualizējot standartu Eiropas Savienības dalībvalstu dialogam ar Eiropas Centrālo banku. Lietas iznākums var ietekmēt ne tikai Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējus un bankas, bet arī “procesa disciplīnu” visā Eiropas Savienībā – kā turpmāk tiks pieņemti ar finanšu sektoru saistīti likumi.

II

Mūsu Satversmes universālo raksturu stiprina no tās piemērošanas izrietošās viedās atziņas, kas balstītas mūsdienīgā izpratnē par cilvēka cieņu, brīvību un atbildību pret sabiedrību. Tie nav tikai vārdi – Satversme ar katru gadu tiek konkretizēta arvien dinamiskāk. Caur mūsu spriedumiem redzam, ka Satversme nav domāta kādiem atsevišķiem no dzīves atrautiem gadījumiem – tā vispirms saskata cilvēku mainīgajā pasaulē.

Vēlos izcelt vairākas no tiesā izskatītajām lietām:

1. Aplūkojot liegumu veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, Satversmes tiesa uzsvēra – lai gan valodas lietošanas regulējums skar politisko partiju vārda brīvību, tas ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgajā laikā pastāvošos ģeopolitiskos apstākļus. Satversmes tiesa atzina, ka Krievija rada pastāvīgus draudus un ir ieinteresēta Latvijas sabiedriski politiskajās norisēs. Par to citstarp liecina Krievijas Ārlietu ministrijas 2024. gada ziņojums par tā dēvētajiem Krievijas pilsoņu un diasporas tiesību pārkāpumiem ārvalstīs, kurā Latvija raksturota kā viena no vislielākajā mērā “rusofobiskām” valstīm. Lai vairotu spriedzi Latvijas sabiedrībā, grautu uzticēšanos valsts institūcijām un radītu priekšnoteikumus Latvijas politiskā kursa maiņai uz Krieviju, tiek plaši izmantoti dažādi informatīvie instrumenti.

Satversmes tiesa konstatēja, ka regulējums par pienākumu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā lietot latviešu valodu ir vērsts nevis uz daudzveidības ierobežošanu priekšvēlēšanu periodā, bet gan uz Krievijas informatīvo operāciju ietekmes mazināšanu politiski jutīgos periodos – jo īpaši informatīvajā telpā, kur krievu valoda var kalpot kā Maskavā sagatavotu agresīvu, antidemokrātisku naratīvu izplatīšanas kanāls.

Šādu Latvijas informatīvajā telpā izvērsto aktivitāšu apjoms apvienojumā ar pieaugošajiem drošības riskiem rada nepieciešamību aizsargāt ne tikai Latvijas sabiedrības un valsts demokrātiskās konstitucionālās iekārtas drošību, bet arī visas Eiropas drošību un demokrātiju.

2. Citās četrās lietās tiesa ir visaptveroši vērtējusi dažādus procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējuma aspektus. Tajās izdarītie secinājumi apliecina, ka kopumā process par noziedzīgi iegūtu mantu nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp ar mantu saistītās personas un visas sabiedrības interesēm. 

3. Savukārt lietā par Rēzeknes domes atlaišanu Satversmes tiesa deva nepārprotamu signālu – ja pašvaldība nonāk tādā finansiālajā situācijā, ka ir nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība – tātad nelabvēlīgās sekas attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas, tāpēc vietējai varai ir pienākums būt ar reālu spēju likumā noteiktajās robežās vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju interesēs un būt par to atbildīgai.

4. Cilvēka cieņas aizsardzība caurstrāvoja pieeju lietai par valsts kompensācijas apmēru vairākiem cietušajiem personas nāves gadījumā. Tiesa uzsvēra, ka valsts budžeta sarežģījumi nevar būt iemesls, kādēļ jāsamazina kompensācijas un jātaupa uz cilvēku pamattiesību ievērošanas rēķina. Cilvēka cieņas neaizskaramība ir iespējama tikai demokrātijā, kuras drošība ir arī mūsu valsts drošība.

5. Savukārt lietā par ierobežojumiem elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu sastāvam Satversmes tiesa atzina – lai arī komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai, tomēr tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir priekšnoteikums daudzu citu pamattiesību īstenošanai. Tāpēc atsevišķu komersantu intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm.

Tiesa secināja, ka aromatizētāju pievienošana nikotīnu saturošiem produktiem ir pievilcīga un īpaši veicina bērnu un jauniešu piesaisti to pamēģināšanai un regulāras lietošanas uzsākšanai, ko apliecina pēdējo gadu dati par ievērojamu patēriņa pieaugumu tieši nepilngadīgo vidū. Tiesa uzsvēra nepieciešamību mazināt saslimšanas riskus nākamajām paaudzēm.

6. Lietā par Jūrmalas teritorijas plānojumu Satversmes tiesa atkārtoti apstiprināja to, ka labvēlīga vide ir sabiedrības ilgtermiņa eksistences un labklājības pamats. Vides interešu līdzsvarošana ar ekonomiskajām un sociālajām interesēm, kā arī vispusīgs izvērtējums ir obligāti teritorijas plānošanas smaguma punkti.

Pašvaldība nedrīkst savu teritoriju plānot haotiski vai uz pieņēmumu pamata. Iedzīvotāji paļaujas, ka visi plānošanas dokumenti būs saskanīgi, bez savstarpējām pretrunām. Ja pašvaldība nebalstās uz precīziem datiem, lai noteiktu, tieši kādas ekonomiskās un sociālās intereses prasa iejaukšanos vidē un vai iespējamais vides kaitējums būtu pieļaujams, tā izdara būtiskus procesuālos pārkāpumus savas teritorijas plānošanā.

7. Tāpat jau astoto reizi izskatījām lietu, kas saistīta ar zemes likumiskās lietošanas maksu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka joprojām nav panākts līdzsvars starp būvju īpašnieku tiesību aizsardzību un zemes īpašnieku tiesībām saņemt taisnīgu atlīdzību. Īpašnieka saņemtā zemes likumiskās lietošanas maksa nedrīkst būt simboliska vai nulles līmenī.

Konkrētajā gadījumā tiesības kā taisnīguma garants ne tikai nepildīja savu funkciju, bet pat mērķēti radīja netaisnību. Tāpēc ir nepieciešams nopietns restarts šajā jautājumā, kas prasa jēgpilnu dažādu valsts institūciju savstarpējo dialogu. Sabiedrība un tiesa sagaida, ka galīgais risinājums šai ieilgušajai problēmai tomēr tiks atrasts.

III

Arī šajā gadā izskatāmo lietu klāsts būs plašs, jo iepriekšējā gadā saņemti un Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 233 pieteikumi un ierosinātas 42 lietas. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieteikumu skaits pieaudzis vairāk nekā par pusi.

Šāda dinamika apliecina, ka cilvēki arvien aktīvāk izmanto savu pamattiesību aizsardzības iespējas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn visvairāk ierosinātas tādas lietas, kas attiecas uz pamattiesībām.

Nosaukšu nozīmīgākās ierosinātās un šogad izskatāmās lietas:

• Pašlaik publiskajā procesā ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpinām vērtēt jautājumu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Šajā lietā spriedums sagaidāms marta beigās.
• Tāpat martā sāksim izskatīt lietu attiecībā uz atbalsta apmēru par meža lietošanas ierobežojumiem mikroliegumu dēļ, lietu par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, kā arī lietu par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā.
• Maijā sāksim izskatīt lietu par samazināto iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī.
• Tāpat šogad izskatīsim arī lietas par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Daugavpils un Rīgas valstspilsētu pašvaldību administratīvajā teritorijā.
• Sagatavošanas stadijā ir lietas par kritērijiem un kārtību reliģiskas organizācijas atzīšanai ar speciālu likumu, kā arī par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības prasījuma termiņu.

IV

Jāatzīmē, ka pagājušais gads bija īpaši nozīmīgs arī Satversmes tiesas starptautisko un nacionālā līmeņa aktivitāšu ziņā. Ir noslēdzies Satversmes tiesas vēsturē līdz šim vēl nebijuša mēroga projekts Ukrainas konstitucionālās justīcijas atbalstam.

Nepilnu triju gadu laikā šis projekts no dialoga iniciatīvas izaudzis par strukturētu sadarbības platformu, kura ievērojami efektivizējusi Ukrainas Konstitucionālās tiesas darbu, tādējādi veidojot tiltu starp kara realitāti un Eiropas tiesiskajiem standartiem. Esmu lepna par saviem kolēģiem, kuri ar savu darbu palīdzēja veidot visas Latvijas kopējo ieguldījumu Ukrainas cīņā par brīvību.

Latvijas vārds izskanējis arī Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences VI kongresā. Tas bija veltīts izaicinājumiem, kas saistīti ar dabas resursu saglabāšanu, klimata pārmaiņām, cilvēces kultūras mantojuma aizsardzību, konstitucionālo tiesu neatkarību, kā arī piekļuvi zinātnei un jaunajām tehnoloģijām. Kongresā uzsvēru, ka ikviens solis digitalizācijas virzienā tiesiskajā realitātē rada sava veida “digitālo ēnu”. Ja šī ēna netiek savlaicīgi un pienācīgi regulēta, tā negatīvi ietekmē tiesisko sistēmu.

Tāpat visu gadu norisinājās aktīvs darbs Venēcijas komisijā, tai skaitā sagatavojot viedokļus. Savukārt par godu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 75. gadadienai Satversmes tiesa rīkoja neierasta formāta starpnozaru diskusiju. Dažādu sabiedrisko jomu izcilības dalījās ar juristiem savā pieredzē par to, kā Konvencijā garantētās pamattiesības atspoguļojās viņu dzīvēs izdarītajās izvēlēs.

Iepriekšējais gads iezīmēja izrāvienu darbā ar Latvijas jauniešiem, jo projekts “Aptver Satversmi” sasniedza ievērojamus mērogus – teju 30 skolas visos Latvijas reģionos. Tajās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki vadīja mācību stundas, dalījās ar savām zināšanām un pārliecību par stipru, tiesisku un drošu Latviju, aicinot jauniešus kļūt par Satversmes vērtību vēstnešiem – lai viņi ne tikai izprastu savas tiesības, bet arī apzinātos savu lomu valstī. Papildus jau ierastajām vērtībām – skolēnu radošo darbu konkursam un Muzeju naktij – Satversmes tiesa pirmo reizi īstenoja izglītojošu pasākumu “Demokrātijas laboratorija”, kurā vidusskolēni no visas Latvijas kopā ar tiesnešiem diskutēja par demokrātijas nozīmi ikdienā.

Par godu Satversmes tiesas 29. gadadienai iznācis jaunais grāmatžurnāls par sociālajām tiesībām. Šis ir jau ceturtais izdevums pamattiesībām veltītajā sērijā, kas ir vērtīgs ieguldījums Latvijas tiesiskās domas attīstībā.

V

Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam. Mēs turam rūpi, lai allaž tiesas process tiek īstenots iespējami efektīvi.

Satversmes tiesa sadarbībā ar citām valsts institūcijām ir veikusi ievērojamus priekšdarbus, lai tiesas procesa lietvedību iespējami drīz sāktu kārtot vienotajā e-lietas sistēmā līdzās visām Latvijas tiesām. Esam būtiski pavirzījušies uz priekšu arī mākslīgā intelekta rīka izstrādē, lai stiprinātu tiesas pētniecisko darbu un efektivizētu tiesnešu un darbinieku pienākumu izpildi, uzlabojot tā dēvēto četru acu principu.

Pēc vairāku gadu centieniem šogad arī valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība sociāli mazāk aizsargātām personām Satversmes tiesas procesā kļūs vieglāk pieejama. Uzlabotā sistēma praksē sāks darboties pavasarī.

Tūlīt stāsies spēkā arī tiesnešu un darbinieku vairāk nekā desmit gadu garumā lolotie grozījumi Satversmes tiesas likumā. Tika sakārtotas situācijas, kuras līdz šim tiesa risināja kā neregulētus procesuālos jautājumus, tostarp par procesa veida maiņu, dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Grozījumi paredz uzlabojumus arī attiecībā uz sagatavošanas sēžu rīkošanu, tiesnešu atsevišķo domu izteikšanu un publicēšanu, izpratni par Satversmes tiesas tiesneša noraidījumu, elektroniskās lietas ieviešanu. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu Satversmes tiesas procesa attīstībā – atmetam lieko un pārņemam labāko.

Lai sekmētu Satversmes tiesas procesa efektivitāti un veicinātu lietderīgu tiesas resursu izmantošanu, grozījām arī savu reglamentu, atsakoties no regulējuma par sprieduma pasludināšanu, tā tekstu pilnībā nolasot. Tagad tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos pieņemto spriedumu pasludinām, koncentrēti izklāstot būtiskākos lietas apstākļus un sprieduma secinājumus. Tas ievērojami uzlabo nolēmuma būtības uztveramību no sabiedrības puses.

VI

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka Satversmes tiesa visaugstākā līmeņa forumos arī pērn ir identificējusi apdraudējumus demokrātijai, valsts drošībai un ierastajai izpratnei par pamattiesību līdzsvaru mainīgajā notikumu kontekstā. Tiesas loma tieši pēdējos gados ir dinamiski transformējusies līdzi ģeopolitiskajai situācijai.

Pašlaik Eiropā un pasaulē notiekošie procesi nepaliks bez sekām – tiem kopumā būs ietekme uz pamattiesību aizsardzības attīstību. Mēs neizvairīsimies no diskusijas par to, vai ilgtermiņā varēsim raudzīties uz cilvēktiesību attīstību Eiropā caur vienotu samērīguma izvērtējuma pieeju. Ir priekšlaicīgi apgalvot, ka pastāvēs atšķirīgs pamattiesību standarts un mainīsies dažādu Satversmes vai Konvencijas normu tvērums – taču izmantoto līdzekļu samērīgums kā kritērijs būs pastāvīgi apspriežams kā pretrunīgu viedokļu objekts.

Pašlaik notiek arvien intensīvāka diskusija par nepieciešamību pārskatīt līdz šim pieņemto līdzsvaru starp individuālo pamattiesību aizsardzību un valsts drošības interesēm. Pasaules notikumi uzskatāmi demonstrē šo tendenci – tiek izvirzīta prasība pēc elastīgākas pieejas cilvēktiesību piemērošanā, īpaši migrācijas, ārvalstnieku izraidīšanas, drošības, sabiedriskās kārtības un politisko brīvību jautājumos.

Šāda nostāja zināmā mērā konfrontē ar tradicionālo izpratni, ka cilvēktiesības valstij ir jānodrošina arī grūtos apstākļos. Tādēļ pieaugošais spiediens pēc valstu plašākas politiskās rīcības brīvības var radīt izaicinājumus noturēt līdz šim cilvēktiesību aizsardzībā sasniegto. Tajā pašā laikā faktiskā realitāte – ģeopolitiskie draudi, jauna tipa migrācijas spiediens, informatīvais karš un citi izaicinājumi – var likt pārskatīt līdzšinējo līdzsvaru, jo tas atsevišķos gadījumos var apdraudēt demokrātisko valsts iekārtu, kā arī vājināt cilvēktiesību autoritāti sabiedrībā kopumā. Ja nebūs valsts, nebūs arī pamattiesību, ko sargāt.

Lai tiesiskā realitāte nebūtu atrauta no dzīves īstenības, tiesību dogmatikai un līdz ar to arī tiesu judikatūrai ir jābūt pietiekoši atvērtai reālajiem apstākļiem, patiesajam kontekstam, kādā mēs kā sabiedrība atrodamies. Tieši pēdējā laikā šie apstākļi jau ir mainījušies un turpina strauji mainīties – tiesībām uz to ir jāreaģē.

Tomēr atkārtoti uzsveru, ka dienaskārtībā nav pamattiesību aizsardzības standarta kā tāda izmaiņas, bet gan drošības apdraudējuma konteksta ņemšana vērā, kas valstīs pavisam objektīvi atšķiras. Arī Satversmes tiesa savos spriedumos maksimāli visaptveroši izceļ mūsu vēsturisko un ģeopolitisko kontekstu, tā sakot – “saskatiet mūs, mūsu situācija atšķiras”.

VII

Satversmes tiesas uzdevums gadu gaitā paliek nemainīgs – ik dienu strādāt tā, lai Latvija būtu taisnīga valsts ikvienam. Valsts sākas ar pārliecību, ka šī ir mana vieta – kur mani aizsargā un kur esmu vajadzīgs. Šī pārliecība tad arī ir pamats Satversmes tiesas darbam, un to visprecīzāk varam raksturot ar vārdu piederība.

Saku paldies Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem par sadarbību un mērķtiecīgumu tiesas darba rezultātu sasniegšanā. Pateicos arī visiem Jums, kuri šodien piedalās svinīgajā sēdē, un Latvijas sabiedrībai par Satversmes tiesas darba novērtējumu!

Iesākot Satversmes tiesas 30. jubilejas gadu, atcerēsimies, ka tiesiskums, demokrātija un pamattiesību aizsardzība ir nevis abstrakti jēdzieni, bet gan principi, kas nosaka to, kā likums darbojas ikdienā un kā tas ietekmē cilvēku dzīvi. Demokrātija pastāv tikai tad, ja sabiedrība tajā piedalās un ir gatava to aizstāvēt!

Gods kalpot Satversmei!