Lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas Satversmē nostiprinātās tiesu varas neatkarības garantijas, Valsts prezidents 20. februārī nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 12. februārī pieņemto Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, kas paredz reformēt līdzšinējo sociālo garantiju kārtību. Jāpiekrīt prezidentam, ka “mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad jo īpaši svarīga ir demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas saglabāšana, nav pieļaujama nekāda tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantiju apzināta vai neapzināta vājināšana”. Vienlaikus nevar noraidīt nepieciešamību izvērtēt tiesnešu un prokuroru izdienas pensiju sistēmas ietekmi ne vien uz visas valsts, bet arī pašas tiesu varas ilgtspēju.

Kā daudzkārt norādīts, Latvijā ir viens no augstākajiem dažādu izdienas un speciālo pensiju saņēmēju īpatsvariem Eiropā (ap 14 %).¹ Tāpat kā citur, arī šeit izdienas pensijas ir vēsturiski radies “mudžeklis”, kas sen neatbilst novecojošās sabiedrības demogrāfiskajai realitātei, ir netaisnīgs, kā arī izslēdz no darba tirgus cilvēkus darbspējīgā vecumā, tādējādi kopumā apdraudot valsts un sabiedrības ilgtspēju. Daudzas valstis cenšas speciālās pensijas integrēt vispārējā pensiju sistēmā. Šāda iniciatīva radās arī Latvijā 2025. gadā, apzinoties speciālo pensiju sistēmas nepilnības un nepanesamo slogu valsts budžetam.

Tiesnešu sociālās garantijas, bez šaubām, ir viens no tiesas neatkarības nosacījumiem. Tiesnešu materiāla nodrošināšana pensionējoties ir tradīcija lielā daļā pasaules valstu (Eiropā tiesnešiem speciālās pensijas ir 15 valstīs). Tomēr tiesnešu pensiju aprēķināšanas kārtība, vecums un nosacījumi – šīs nianses atšķiras. Atrodam piemērus, kur cieti noteikts pensionēšanās vecums un pensijas līmenis, teiksim, 67 gadi un pensija aptuveni 70 % apmērā no amatalgas tiesnešiem Vācijā. Ir valstis, kur tiesneši turpina aktīvi strādāt arī 70 un 80 gadu vecumā (atšķirīgi dažādos ASV tiesu līmeņos), bet, aizejot no darba, saņem pensiju vismaz 65–70 % apmērā no darba algas.

Daudz grūtāk atrast valstis, kur pensijā dodas tiesneši (un prokurori), kas ir savā garīgo spēku, dzīves un profesionālās pieredzes zenītā. Diemžēl to veicina šā brīža Tiesnešu izdienas pensiju likums, saskaņā ar kuru nereti var pensionēties tiesneši pat uz 50 gadu vecuma sliekšņa, ja vien ir uzkrājuši 20 gadu stāžu (tiek ieskaitīts arī izmeklētāja, prokurora, mācībspēka, advokāta darbs).

Valsts kontrole norāda, ka, balstoties uz spēkā esošo regulējumu, tuvākajos gados pensijā varētu doties vairāk nekā 28 % no pašreizējiem tiesnešiem. Lielākā daļa no viņiem, visdrīzāk, nebūs sasnieguši vecumu, kādā darba gaitas beidz citu Eiropas valstu kolēģi.

Turpinoties Tieslietu padomes, valdības un Saeimas diskusijām par tiesnešu sociālo garantiju pilnveidi, būtu jāņem vērā ne vien kopējie valsts ilgtspējas apsvērumi, bet arī tiesu sistēmas resursu efektīvas izmantošanas aspekti.