Saeima 2026. gada 14. maijā pieņēma un Valsts prezidents 26. maijā izsludināja būtiskus grozījumus publisko iepirkumu regulējumā.¹ Lai arī regulējums stāsies spēkā pakāpeniski, būtiskākās izmaiņas notiks 2028. gada 1. janvārī, tomēr pārmaiņas, kam būs paliekoša ietekme uz publisko iepirkumu jomu, notiek jau šobrīd. Darba grupa publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai,² kuru vadīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, par virsmērķi izvirzīja nepieciešamību publisko iepirkumu sistēmai primāri koncentrēties uz tās pamatmērķu sasniegšanu – atklātību, pārredzamību, brīvu konkurenci, izmaksu efektivitāti, uzsverot arī ilgtspējas principu piemērošanu. Vienlaikus arī atzīts, ka publiskais iepirkums pēdējā desmitgadē ir īpaši uzlūkots kā instruments sektorālo politiku mērķu īstenošanai (piemēram, vides un klimata, sociālo, inovāciju, nodokļu nomaksas veicināšanas, ēnu ekonomikas ierobežošanas u.c. jomās), paredzot iepirkumā ievērot dažādas papildu prasības un radot papildu birokrātiju. Turklāt autors vēlas uzsvērt, ka pēdējā piecgadē publisko iepircēju darbu vēl vairāk ir sarežģījusi ģeopolitiskā situācija un izaicinājumi ekonomikā, kad vienu krīzi nomaina nākamā, bet vienlaikus tiek piedzīvota strauja tehnoloģiskā attīstība un pārmaiņas. Attiecīgi risinājumi, kas strādāja un bija efektīvi pirms gada vai diviem, šodien ir kļuvuši neefektīvi vai nedarbojas vispār, bet risinājumi, kas nebija pieejami, šobrīd ir realitāte. Nevar nepieminēt arī pieaugošos izaicinājumus attiecībā uz kvalificētu speciālistu pieejamību, kam šajos sarežģītajos apstākļos ikdienā jānodrošina efektīva rīcība un lēmumu pieņemšana. No publisko iepirkumu jomā strādājošajiem tiek gaidīts daudz, jo, nenoliedzami, joma saistīta ar būtiskas daļas publiskā finansējuma izlietojumu, dažādām iesaistīto pušu interesēm, tautsaimniecību ietekmējošiem lēmumiem, vienlaikus ieguldījumi jomas un tajā nodarbināto attīstībā ne vienmēr ir bijuši pietiekami.

Publisko iepirkumu reformas ieviešanai vēl veicami daudzi sagatavošanās darbi: gan iekšējo procesu pārskatīšana, gan metodoloģiskā atbalsta sniegšanai nepieciešamo materiālu sagatavošana un apmācību nodrošināšana, gan publisko iepirkumu reformas regulējuma īstenošanai nepieciešamo digitālo risinājumu pielāgošana un izveide, kā arī vairāki citi uzdevumi. Šo uzdevumu izpilde ir gana izaicinoša, ņemot vērā, ka līdz 2027. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā pārskatītie piegādātāju izslēgšanas noteikumi, ir atlicis nedaudz mazāk par pusgadu, taču līdz 2028.