Latvijas Republikas Satversmes 111. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Šī norma nav tikai deklarācija par veselības aprūpes sistēmas pastāvēšanu. Tā uzliek valstij pienākumu veidot tādu sistēmu, kurā palīdzība ir reāli pieejama laikā, kad tā ir nepieciešama. Neatliekamajā medicīnā “pieejamība” bez laika dimensijas zaudē saturu. Palīdzība, kas pienāk par vēlu, bieži vien vairs nav palīdzība Satversmes 111. panta izpratnē.

Pēdējo mēnešu publiskā diskusija par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) brigāžu rindām pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – PSKUS) Neatliekamās medicīnas centra spilgti parāda regulējuma nepilnību. 2026. gada jūnijā tika ziņots par smagi slima pacienta gandrīz divu stundu gaidīšanu neatliekamās palīdzības transportā pie slimnīcas. Tajā pašā publikācijā norādīts, ka PSKUS uzņemšana vēsturiski paredzēta 40–50 pacientiem diennaktī, bet faktiski tajā nonāk aptuveni 200 pacientu. Vienlaikus jau ir izstrādāta prasība, ka slimnīcai ar NMPD operatīvo medicīnisko transportlīdzekli atvestu pacientu jāspēj uzņemt 15 minūšu laikā, taču tai vēl nav likuma spēka.