Izpildiestāžu pilnvaras un loma

Direktīvā 2019/633 ir noteikts pienākums da­lībvalstīm norīkot vienu vai vairākas iestādes, kas valsts līmenī uzrauga un kontrolē Direktīvas 2019/633 3. pantā paredzēto aizliegumu izpildi (turpmāk – izpildiestāde). Konkurences padome (turpmāk – KP) ir noteikta kā izpildiestāde, kas uzrauga un kontrolē Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma⁴ (turpmāk – NTPAL) izpildi Latvijā, kurā pārņemti Direktīvas 2019/633 noteikumi. Savukārt citās ES dalībvalstīs šo funkciju veic viena vai vairākas izpildie­stādes.⁵ Piemēram, Baltijas valstīs ir izvēlēti atšķirīgi Direktīvas 2019/633 īstenošanas modeļi. Lietuvas nacionālajā tiesību aktā uzraudzības funkcijas ir sadalītas starp Lietuvas Konkurences padomi un Lauku uzņēmējdarbības un tirgu attīstības aģentūru,⁶ savukārt Igaunijā par nacionālā tiesību akta⁷ izpildes uzraudzību un kontroli atbild viena institūcija – Igaunijas Konkurences iestāde (Konkurentsiamet).

Direktīva 2019/633 noteica minimālās prasības attiecībā uz izpildiestāžu pilnvarām, resursiem un zināšanām, kas nepieciešamas to funkciju efektīvai īstenošanai. Tā noteica, ka dalībvalstīm ir jānodrošina izpildiestādēm pilnvaras uzsākt un veikt izmeklēšanu, pieprasīt un vākt informāciju, veikt nepieteiktas inspekcijas, pieņemt lēmumu par naudas sodu vai vienlīdz efektīvu sodu uzlikšanu, uzdot izbeigt negodīgu tirdzniecības praksi, kā arī regulāri publicēt savus lēmumus. Vienlaikus Direktīva 2019/633 paredzēja, ka dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva sadarbība starp izpildinstitūcijām un ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK), kā arī jāsniedz savstarpēja palīdzība izmeklēšanās, kurām ir pārrobežu raksturs.