Jurista Vārda satura arhīvs

Gunārs Kūtris

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konfiskācija bez notiesāšanas: kur problēmas?

14. Janvāris 2025 • NR. 2 (1372)

[1] Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atsevišķā procesā, kas notiek pirms vēl kāda persona tiek notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, Latvijā ir zināma kopš 2005. gada, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL). Tomēr tikai pēdējos setiņos gados šis process ir izraisījis īpašu uzmanību. Cēlonis tam, no vienas puses, bija starptautisko ekspertu kritika par sliktiem rezultātiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa, Gunārs Kūtris, Māris Leja, Oskars Kulmanis, Ērika Gribonika

bibliotēka / Prakses materiāli

Avots: Pētījumu un publikāciju datu bāze, Pārresoru koordinācijas centrs, 2022

Pētījums "Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti"

Pētījums “Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti” veikts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros. Pētījums veltīts kriminālprocesa obligātumam, lietderīguma elementiem tajā un to ietekmei uz kriminālprocesa efektivitāti. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums un nevainīguma prezumpcija procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

6. Decembris 2022 • NR. 49 (1263)

Šajā rakstā piedāvāts autora redzējums par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstību diviem kriminālprocesa pamatprincipiem – taisnīguma jeb taisnīgas tiesas principam un nevainīguma prezumpcijas principam. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autors Gunārs Kūtris

26. Aprīlis 2022 • NR. 17 (1231)

Juridisko zinātņu maģistrs. Bijis 12. Saeimas deputāts, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Pirms tam strādājis Ģenerālprokuratūrā, Finanšu policijā. Pieredzi un zināšanas papildinājis Federālā izmeklēšanas biroja Nacionālajā akadēmijā ASV, Federālo tiesībsargājošo iestāžu apmācību centrā ASV un Japānas Tieslietu ministrijas Pētījumu un mācību institūtā. Vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors kriminālprocesa un konstitucionālajās tiesībās. Pirmā publikācija "Jurista Vārdā" – 2001. gadā. Visas autora publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Viedoklis

Cilvēka cieņa

15. Februāris 2022 • NR. 7 (1221)

Ikdienā lietojam vārdus, kuru saturu labi izprotam, tāpēc neiedziļināmies pašā to būtībā. Vēl jo vairāk – ikdienā reti kad cenšamies noskaidrot kāda vārda jeb jēdziena izcelsmi, lai saprastu tā saknes un ieraudzītu, cik bagāts saturs tam ir izveidojies cilvēces attīstībā gaitā. Viens no šādiem jēdzieniem ir "cieņa". Mēs protam uzrunāt cilvēku: "Cienītais!" Mēs protam diskutēt un cienīt oponentu, lai gan ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību

1. Februāris 2022 • NR. 5 (1219)

[1] Vēsturiski un arī loģiski tiesu sistēma Latvijā attīstījusies atbilstoši kontinentālās Eiropas jeb, precīzāk, Francijas modelim, kurā augstākā līmeņa tiesa ir kasācijas instances tiesa. Kā to ļoti līdzīgi skaidro dažādās vārdnīcās,1 kasācija (no latīņu cassatio – atcelšana, cassare – apgāzt, satricināt) ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Viedoklis

Kas atbild par likuma taisnīgu piemērošanu

16. Marts 2021 • NR. 11 (1173)

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja kāda tiesas lieta, kurā policija lūdza atzīt konkrētu dzīvokli par noziedzīgi iegūtu un to atņemt labticīgajam ieguvējam, lai atdotu cietušajam (šajā gadījumā – valstij). Vai tāds likums ir? Ir. Vai to var uzskatīt par taisnīgu? Jā, jo tam ir zināmi un loģiski apsvērumi. Vai vienmēr reālajā dzīvē likums jāpiemēro tikai pēc tā gramatiskās izpratnes? Noteikti nē. Vai tiesu varas lēmumam jābūt taisnīgam? Jā, jo tikai tā cilvēki cienīs tiesu sistēmu un līdz ar to arī valsti. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzētā tiesības kriminālprocesā: vai nav pārāk daudz?

12. Janvāris 2021 • NR. 2 (1164)

[1] Ierindas lasītājam šis jautājums parasti nešķiet aktuāls. Asāki izteicieni parādās, ja cilvēku tas skar pašu. Izmeklētāji un prokurori pārmet, ka apsūdzētais ar savu aizstāvi ļaunprātīgi vilcina procesu, bet apsūdzētie žēlojas par neobjektīvu izmeklēšanu, sūdzību nepamatotu noraidīšanu un apsūdzētā tiesību ignorēšanu. Diskusijas ne vienreiz vien bijušas arī Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) pilnveidošanas pastāvīgās ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija: cilvēktiesības un kriminālprocesa intereses bankas kontos

29. Septembris 2020 • NR. 39 (1149)

Bankas kontā esošu finanšu līdzekļu (vienkāršības dēļ teiksim – naudas) iesaldēšana, arestēšana un konfiskācija var notikt tikai kriminālprocesā, proti, ja tā ir saistīta ar noziegumu. Līdz ar to tiek aizskartas daudzas intereses, un tāpēc gan likumos, gan praksē jābūt pietiekami uzmanīgiem, lai cīņa pret noziedzību notiktu korekti un efektīvi. Tiesiskai valstij ir jāievēro cilvēktiesības arī tad, ja "otra puse" rīkojas noziedzīgi. Būtu pilnīgi nepieņemami, ja pati valsts izmantotu apšaubāmas metodes. ...

Jānis Ilsteris, Juris Juriss, Uvis Kozlovskis, Gunārs Kūtris, Armīns Meisters, Alēns Mickevičs, Aldis Pundurs, Juris Stukāns

žurnāls / Tiesību politika

Kā prokuratūras nākotni redz ģenerālprokurora amata pretendenti

9. Jūnijs 2020 • NR. 23 (1133)

Sakarā ar to, ka pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā, Tieslietu padome 2020. gada 3. aprīlī izsludināja ģenerālprokurora amata konkursu, uz kuru pieteicās astoņi kandidāti. Saskaņā ar likuma un konkursa nolikuma prasībām kandidātus vispirms izvērtēja Satversmes aizsardzības birojs (SAB), par visiem astoņiem sniedzot pozitīvu slēdzienu. Tikai pēc tam, 3. jūnijā, Augstākās tiesas mājaslapā sabiedrībai tika dota iespēja iepazīt kandidātu iesniegtās koncepcijas par prokuratūras attīstības iespējām. Pēc SAB pozitīvā atzinuma par amata kandidātiem arī Tieslietu padome varēja sākt apspriest kandidātus. Pagājušās nedēļas beigās tika paziņots, ka kandidātu vērtēšana paredzēta divu dienu garumā – 8. un 9. jūnijā. Līdz ar to ir iespējams, ka šī žurnāla iznākšanas dienā jau kļūs zināms tā kandidāta vārds, kas tiks virzīts Saeimas apstiprināšanai. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi

17. Decembris 2019 • NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Visticamāk, 2020. gadā beigs darboties pēdējais padomju laika likums – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (pieņemts 1984. gadā). Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma jaunu šo jomu regulējošo normatīvo aktu – Administratīvās atbildības likumu, kura spēkā stāšanās tika noteikta ar 2020. gada 1. janvāri. Kāpēc "visticamāk"? Administratīvās atbildības reforma paredz pārkāpumu dekodifikāciju, proti, administratīvos pārkāpumus (dispozīciju un sankciju) paredzēts pārcelt uz attiecīgās nozares likumiem. Līdz ar to pēc Administratīvās atbildības likuma pieņemšanas bija jāizdara grozījumi gandrīz 150 likumos. Iepazīstoties ar Saeimas darba kārtību, nav pārliecības, ka līdz šā gada beigām viss darbs tiks izdarīts, taču tas noteikti ir izdarāms nākamā gada pirmajā pusē. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži jautājumi par azartspēļu ierobežošanu

8. Oktobris 2019 • NR. 40 (1098)

Aicinu šo rakstu neuztvert kā azartspēles noliedzošu vai slavinošu viedokli. Katram no mums var būt atšķirīga pārliecība, arī dažāda pieredze un uz tās balstīti secinājumi. Vērtēsim situāciju no neatkarīga jurista skatpunkta, proti, situāciju, ka valsts ar likumu ir atļāvusi komersantiem organizēt azartspēles. Turklāt Azartspēļu un izložu likumā visai detalizēti ir izvirzītas noteiktas prasības gan komersantam, kurš vēlas šīs spēles organizēt, gan spēļu organizēšanai un uzraudzībai, gan dalībnieku kontrolei. Tāpat jāatzīst, ka šajā uzņēmējdarbības veidā saskaras vairākas intereses: valsts vēlas budžetā saņemt visai nozīmīgas summas nodokļu un nodevu veidā, komersantu interese īstenot šo uzņēmējdarbību un gūt peļņu, noteikta cilvēku loka interese atpūsties, ar azartu piedaloties dažādās spēlēs un izlozēs, un šīs nozares negatīvā līnija – no azartspēlēm atkarīgo cilvēku un viņu tuvinieku vēlme aizliegt azartspēles vispār. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās process: no idejas līdz praksei

30. Maijs 2017 • NR. 23 (977)

Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Ko sagaidīsim no topošā Administratīvo pārkāpumu procesa likuma

15. Novembris 2016 • NR. 46 (949)

Viens no senākajiem, vēl padomju laika likumiem, kas arī šobrīd turpina samērā veiksmīgi darboties, ir 1984. gadā pieņemtais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Ilgais spēkā esamības periods ir nodrošinājis, ka administratīvās lietvedības procesuālo pusi samērā labi pārzina ne tikai juristi. Taču par to, kas kurā brīdī skaitās pārkāpums un kāds sods par to draud, cilvēks bieži vien uzzina tikai tad, kad kāda valsts vai pašvaldības amatpersona laipni norāda, ka nāksies sastādīt protokolu. Diemžēl. Pat juristiem ne vienmēr pietiek uzmanības izsekot kodeksa grozījumiem, jo Saeimā šis likums visu laiku ir "atvērts", proti, tiek apspriests kārtējais vai pat vairāki grozījumi. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība

2. Jūnijs 2015 • NR. 22 (874)

[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai tā būtu! Taču mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi visur meklēt kļūdas, kritizēt ikvienā sīkumā (šādu attieksmi gan mēs paši mācām mūsu studentiem pētniecisko darbu izstrādē). Tomēr šādā situācijā nevajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu: kas pie tā ir vainīgs? Mēs taču neesam novērotāji no malas. Latvija ir mūsu valsts, un mūsu pienākums ir šo valsti pārvaldīt tā, lai tajā gribētos dzīvot, un ne tikai mums pašiem. Tātad mēs katrs esam atbildīgi par to, kas notiek valstī. Viens no šīs atbildības īstenošanas veidiem ir īstu valstsvīru (vai valstssievu) ievēlēšana valsts vadītāju amatos. Tieši šī izvēle ir tautas kā suverēnās varas nesēja gan priekšrocība, gan atbildība. Zinātnieku pienākums ir piedāvāt Latvijas situācijai visatbilstošāko vēlēšanu procesa modeli. Lai gan var piekrist apgalvojumam, ka ideālu variantu pasaulē nav, tomēr, apzinoties vājos punktus esošajā kārtībā, mums ir iespēja to pilnveidot. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Referendumi jeb tautas nobalsošanas: cik tas ir reāli

28. Oktobris 2014 • NR. 42 (844)

Vai pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas atzīst kādu normu par atbilstošu Satversmei, likumdevējs nav tiesīgs šīs normas vietā izdot jaunu? Un kā īsti ir ar tautas varu jeb demokrātiju Latvijā, ja Saeima izlēmusi likumā noteikt papildu ierobežojumus tautas tiesībām pašai pieņemt likumus? Raksta pamatā – parakstu vākšana par likumprojektu "Par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Tā mērķis ir atcelt 2012. gadā pieņemtos grozījumus likumā, kas ievērojami apgrūtina iespēju tautai pašai uzsākt tautas nobalsošanas procedūru. Šādu referendumu dēvē par tautas veto. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

28. Janvāris 2014 • NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību politika

Ierosinājums atlikt lēmumu D. Čalovska lietā

7. Maijs 2013 • NR. 18 (769)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, tiesas rīcības sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemtos Denisa Čalovska (turpmāk − Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumus par lietu ierosināšanu (pieteikumi Nr. 72/2013, Nr. 73/2013 un Nr. 74/2013), Satversmes tiesa konstatēja: 1. Pieteikumu iesniedzējs ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta pilnvaras ir kļuvušas krietni apjomīgākas

25. Decembris 2012 • NR. 52 (751)

Latvijas Valsts prezidenta institūtam šodien atzīmējam 90 gadus. Varētu sacīt, ka tas ir skaists, krietns cilvēka mūžs, bet, ja no šiem gadiem izsvītrojam to laika periodu, kad Latvijai nebija savas varas, tad runājam par 40 gadu mūžu. Un šajos 40 gados cilvēks iegūst tādu pieredzi, lai viņš – ne vairs jaunības maksimālismā un nevis vienas dienas ietekmē – ar savu pieredzējušo mūžu varētu izvērtēt un pateikt: jā, tas bija pareizi, tas nebija ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību politika

Gunāra Kūtra viedoklis par eiro referenduma aspektiem

11. Decembris 2012 • NR. 50 (749)

Pirms dažām nedēļām, novembra vidū, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk – ZZS) deputāti nosūtīja vēstuli Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam par Latvijas pievienošanās eiro valūtai tiesiskajiem aspektiem. Šajā materiālā sniedzam ieskatu deputātu vēstules saturā, kā arī pilnībā atspoguļojam, ko viņiem atbildējis konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Minētās vēstules autori, atsaucoties uz nesen plašsaziņas līdzekļos pausto G. Kūtra viedokli par tautas tiesībām piedalīties nobalsošanā par eiro ieviešanu, norāda: Satversmes tiesas priekšsēdētājs minējis būtisku atšķirību starp brīdi, kad notika balsojums par Eiropas Savienības paplašināšanu, un šodienu, īpaši uzsverot tiesiska, nevis ekonomiska rakstura izmaiņas. Tāpat deputāti atsaucas uz G. Kūtra pausto, ka "tauta būtu pelnījusi nobalsot par valūtas maiņu, ņemot vērā visus tiesiskos aspektus", kas atbilst arī ZZS viedoklim par tautas tiesībām referendumā lemt par šādu Latvijas valstij nozīmīgu jautājumu. Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, "ZZS piekrīt arī G. Kūtra konstatētajam trūkumam, ka, iestājoties ES, neviens Latvijas sabiedrībai nepaskaidroja, ka šāds solis perspektīvā var nozīmēt arī atteikšanos no nacionālās valūtas". Ņemot vērā minētos apsvērumus, deputāti vēstulē Satversmes tiesas priekšsēdētājam, pirmkārt, lūdza sniegt oficiālu viedokli par juridiski korektu iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu, tādējādi nodrošinot, ka tā pieņemšanā piedalās likumdevējs – Latvijas tauta. Otrkārt, G. Kūtrim lūgts arī sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem: vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai; vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes 68. panta izpratnē nododamas tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma? ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Aprīlis 2025

Nr 17/18 (1387/1388)

saturs abonēt

e-žurnāls