Jurista Vārda satura arhīvs

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

žurnāls / Redaktora sleja

Pegaza virsstundas

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pastāv visnotaļ cieša korelācija starp tieslietām un mākslu. Izciliem kultūras darbiniekiem rakstāmgalda atvilktnēs ir svaidījies jaunības dienās iegūts jurista diploms, savukārt juristi dažbrīd jutuši vilinājumu draiskoties literatūras, mūzikas vai glezniecības laukā. Likumiem ar dzeju kopīgi nav tikai panti. Atsevišķi pētnieki daudz rakstījuši pat par likumu poēziju, ar skumjām atzīmējot, ka mūslaiku normatīvie akti paliek arvien sausāki ...

žurnāls / Informācija

Dažādi skaidrojumi par okupāciju

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Latvijas okupācijas fakta atzīšana ir atkarīga no šī termina izpratnes, uzskata krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs, laikrakstam "Telegraf" izskaidrojot iemeslu, kāpēc latviešiem un krieviem nav izdevies vienoties par šo vēsturisko jautājumu. "Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs traktējam terminu "okupācija". Krievu valodas vārdnīcās tas nozīmē teritorijas sagrābšanu ar militāra spēka palīdzību pretēji iedzīvotāju gribai. ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež Uzņēmumu reģistra darbību

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis 29. oktobrī tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Žanetu Jaunzemi-Grendi un valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu. Tikšanās galvenais mērķis bija pārrunāt Uzņēmumu reģistra pamatfunkciju izpildes nodrošināšanu un sadarbību starp privāto un valsts sektoru. ...

žurnāls / Informācija

Senāta būtiskāko nolēmumu krājums

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Tiesu namu aģentūra izdevusi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada spriedumu un lēmumu apkopojumu. Krājumā apkopotie nolēmumi ir neatsverams palīgs zemāku instanču tiesām, taisot nolēmumus, un valsts pārvaldes darbiniekiem publiski tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām. 83 publicētie nolēmumi sagrupēti deviņās nodaļās. Lai krājums būtu ērti lietojams, tajā ietverti arī vairāki rādītāji, pēc kuriem var ...

žurnāls / Informācija

Juridiskajai augstskolai jauns rektors

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektora amatā 27. oktobrī valdība apstiprināja filozofijas doktoru profesoru Džordžu Ulrihu (George Ulrich). Tā kā RJA mērķis ir nodrošināt Eiropas telpā konkurētspējīgu izglītību starptautiskajās un Eiropas tiesībās, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu mācības RJA notiek angļu valodā, lai nodrošinātu augstskolas mērķu sasniegšanu un nodrošinātu studiju ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta tiesu izpildītāja rīcības izsoles procesā pārsūdzēšana

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Civilprocesa likuma 617. panta otrajā daļā lietotā termina "ieinteresētās personas" saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas rīcību gadījumā, ja procesuālās darbības izpilde ir kavēta tās vainas dēļ

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415. pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aicina piedalīties konstitucionālās tiesas procesa izspēlē

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) jau 11. reizi rīko profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēli. Šajā "Jurista Vārda" numurā tiek publicēts 2009. gada izspēles kāzuss. Ik gadu kāzusa tēmai tiek izvēlēta sabiedrībā un juristu aprindās aktuāla tēma. Šī gada kāzusa tēma ir saistīta ar ekonomisko krīzi – tiek apskatīta situācija, vai ekonomiskā krīze var būt iemesls tam, lai starptautiskā aizdevuma saņemšanai ievērotu Starptautiskā valūtas fonda nosacījumus, kas neatbilst valsts pamatlikumam – Satversmei. Rakstveida kāzusa analīze jānosūta elektroniski līdz 2009. gada 6. decembra 23:59 uz e-pastu: ELSA.latvija@gmail.com. Izspēles mutiskā daļa norisināsies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās 2009. gada 19. decembrī. Izsoles nolikums un kāzusa teksts ir pieejams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu pašpārvaldes mājaslapā (www.casus.lv), Biznesa augstskolas "Turība" mājaslapā (www.turiba.lv) un Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā (www.rsu.lv). Izspēlēs aicināti piedalīties tiesību studenti no visām augstskolām. ELSA Latvija prezidente Lelde Broka ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...

Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Saeima 2002. gada 6. jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu,1 kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Konference par aktuāliem civilprocesa jautājumiem

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Konferences datums: 2009. gada 11. novembris. Konferences norises vieta: tiesu namā, Abrenes ielā 3, Rīgā, konferenču zālē. Konferences valoda: latviešu. Moderē: Iveta Krēvica, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei locekle; Anita Zikmane, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore un pastāvīgās darba grupas ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Notikums

Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Jānis Lazdiņš, gan tiesību praktiķi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, viņa vietnieks Pāvels Gruziņš, zvērināts advokāts Aivars Niedre, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs un citi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

žurnāls / Redaktora sleja

Piesmietais tiesiskums

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Vai tiešām ne tikai ekonomikā, bet arī tiesiskuma izpratnē atgriežamies mežonīgajos deviņdesmitajos? Pagājušajā nedēļā Saeima pirmo reizi neiecēla amatā Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms tam šāda situācija bija piedzīvota tikai Augstākās padomes laikā. Šī situācija lika izteikties daudziem. Tomēr gandrīz visus izteikumus vieno kopīga pazīme – neizpratne. Vienam tā noteikti ir patiesa, citam – samākslota. Vienam tā ir par Saeimas balsojuma ...

žurnāls / Īsziņas

Saglabās reģionālās nodaļas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pateicoties pašvaldību atbalstam, kas nosaka krietni zemāku maksu telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem vai arī ļauj reģionālās nodaļas izvietot pašvaldību telpās vispār bez maksas, Uzņēmumu reģistrs arī turpmāk uzņēmējiem sniegs pakalpojumus reģionos – Bauskā, Saldū, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jēkabpilī un Rēzeknē. Vienlaikus Tieslietu ministrija informē, ka no šā gada 3. novembra Uzņēmumu reģistra Rēzeknes reģionālās ...

...

1240

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls