MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)
Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Informācija
Eiropas telpā
In memoriam
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Priekšvārds
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Redaktora sleja
No citas puses
Nedēļas jurists
Numura tēma
Tiesību politika
Notikums
Jurista vizītkarte
Juridiskā darba tirgus
Īsziņas
Grāmatas
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Tiesību prakses komentāri
Studenta Vārds
Periodika
Prakses materiāli
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Viktorīna
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties