Jurista Vārda satura arhīvs

Kalvis Torgāns

Kalvis Torgāns

žurnāls / Viedoklis

Tiesāšanās pret D (KM personā)

4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)

Godātais lasītāj! Sēdēju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zālē, klausījos prasītājas pārstāvju runas un saspringti domāju, kurus gan no viņu izvirzītajiem argumentiem tiesnese varētu atzīt par pamatu prasības par 12 vai vismaz 9 miljonu eiro piespriešanai no atbildētājas. Kad kļuva zināms tiesas spriedums, izrādījās, ka tiesa tādus ir atradusi. Vairāk nekā divus gadus biju pētījis un līdzdarbojies civillietā pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (turpmāk – NBA) prasībā pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā par it kā nesamaksātajiem miljoniem. Prasība tika celta 2018. gada 15. janvārī, tas ir, četrus gadus pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas nodošanas pasūtītājai un desmit gadus kopš būvniecības uzsākšanas. Visu laiku mani urdīja jautājums par to, kāpēc esmu pārliecināts, ka prasība noraidāma un ka es varu to ar pilnu pārliecību apgalvot jau tad, kad lieta vēl tika gatavota izskatīšanai pirmās instances tiesā. Vai tiešām tas, ko ilgāk nekā 30 gadus esmu stāstījis jurisprudences studentiem par civiltiesību normām par līguma noteikumu saistošo spēku, uzņēmuma līguma būtību, noilguma notecējuma nozīmi un citiem fundamentāliem noteikumiem, ir kaut kas tāds, kas ik pa brīdim mainās tāpat kā tiesvedības gaitā vairākas reizes minētais ūdens līmenis Daugavā? Nedomāju, ka esmu saslimis ar pašpārliecinātību. Daži mani tuvākie kolēģi tā piesardzīgi izteicās, ka īsto patiesību var uzzināt tikai tad, kad pēdējā tiesas instance ir taisījusi galīgo nolēmumu. Izskaidrojumu savai pārliecinātībai atradu tikai tad, kad biju uzrakstījis šo stāstu līdz vietai, kas saucas Kopsavilkums. Apņemieties un apsoliet, ka nelasīsit šo sacerējumu, sākot ar Kopsavilkumu, bet pamēģiniet izdzīvot līdzi lietas attīstībai hronoloģiskā secībā. Stāsta pagaidu virsraksts bija “Tiesāšanās pret Temīdu (KM personā)”. Latvijas tiesu praksē nav piedzīvota tiesāšanās pret mītisku būtni, ko sauc par taisnības dievieti, un maz ticams, ka tās pārstāve Latvijā būtu Kultūras ministrija (turpmāk – KM). Virsraksta galaversijā jau konkrētāk norādīts, pret ko būtībā izvirzīti prasījumi, un vārds sākas ar burtu D. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

Tiesneša neatkarība ir svarīgs tiesu darbības pamatprincips, un tāpēc tā īstenošanai ir radītas iedarbīgas garantijas.1 Taču nav tā, ka tiesnesis ir absolūti neatkarīgs un nav atbildīgs par valsts uzticētās misijas kvalitatīvu veikšanu. Nav paredzams, ka tiks atcelts Tiesnešu disciplinārās atbildības likums vai likuma "Par tiesu varu" 82. panta 5. punkts. Ir kļūdas, kuras var vērtēt neatkarīgi no strīda gala iznākuma. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Viedoklis

Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss uzreiz mainās. Tāpēc, balstoties uz personīgo pieredzi, dalos šajās pārdomās par Latvijas civiltiesībās vēl darāmo un to, vai tiesību zinātne spēj palīdzēt mainīt likumus un tiesu praksi. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbības tiesiskuma problēmas, sagaidot valsts simtgadi

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības. Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda tiesiskuma izkropļojumus, juridiskas kaites, kas skar ne tikai atsevišķu komercstrīdu dalībniekus, bet arī ietekmē uzticību tiesiskumam, taisnīgumam un tautas labklājības izaugsmei. III Pasaules latviešu juristu kongresa plašā un saspringtā darba programma neļāva veikt detalizētu komercdarbības problēmu un risinājumu analīzi, un šis ievada ziņojums, kas pēc kongresa pielāgots raksta formātam, bija domāts kongresa dalībnieku ievirzei viņu izvēlētu šaurāku jautājumu apspriešanai un risinājumu meklēšanai komerctiesību sekcijā. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Juridiskā literatūra

Neatļautas darbības piecpadsmit nokrāsas – Digestu 3. sējums

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Klajā nācis apjomīgs pētījums par neatļautu darbību kā pamatu civiltiesiskai atbildībai.1 Tas ir trešais sējums sērijā "Eiropas deliktu tiesību digestas" (Digest of European Tort Law), kuras pirmajā sējumā analizēti jautājumi par cēlonisko sakaru starp tiesību aizskārumu un zaudējumiem (2007), bet otrajā sējumā – kaitējuma izpausmes, to dalījums zaudējumos un nemantiskajā kaitējumā, zaudējumu veidi (2011). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Darījumu notariālas formas nepieciešamības pamatojumi

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Kalvis Torgāns, Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civiltiesiskās atbildības modeļi pēc vainojamības pazīmes

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Civiltiesiskās atbildība un tās piemērošanas priekšnoteikumi vienmēr ir bijuši aktuāli gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Vieni no sarežģītākajiem jautājumiem ir vainas un prettiesiskas rīcības (neatļautas darbības) jēdzieni. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību zinātne 2014. gadā: nekoordinēti aktīva, pļāpīga, cerīga

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pretēji brīdinājumam, ka nedrīkst ignorēt tiesību zinātni, dalot visai niecīgo valsts pabalstu zinātnei kopumā, un ka pretējā gadījumā šai nozarei draud nekrologs In memoriam, šī zinātnes nozare 2014. gadā izrādījusi sīkstu dzīvotspēju un pat izaugsmi. Tas, ka pēc samērā asas diskusijas Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē un divām publikācijām presē1 tika rasts neliels finansējums no Zinātnes padomes (LZP) dalītajiem ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un citām mantiskām un nemantiskām tiesībām. Šajā rakstā izklāstītas dažas pārdomas sakarā ar Milānā nesen notikušo konferenci,1 kurā tika formulēti uzdevumi trešā sējuma sagatavošanai deliktu visaptverošas analīzes projektā, par kuru informācija sniegta turpinājumā. Latvijā deliktu tiesības ir tāda kā novārtā palikusi civiltiesību apakšnozare, kurā netiek izvirzīti un prasīti nekavējoši likumu grozījumi, lai gan tiesu praksē lietas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar transporta negadījumiem, cilvēku veselības bojājumiem, sakropļojumiem, goda un cieņas aizskārumiem, mantas bojājumiem, kļūmēm ārstniecībā sastāda nozīmīgu daļu un ikvienā lietā parādās neskaidrības un būtiski teorētiskie jautājumi. Par dažādiem deliktu tiesību jautājumiem rakstus ir publicējuši Agris Bitāns, Inese Lībiņa-Egnere, Solvita Olsena, Līga Mazure, Jānis Kubilis, šo rindu autors un daži citi, taču jāatzīst, ka deliktu tiesības ir zinātnes virziens, kurā sevi apliecināt varētu krietni lielāks zinātnieku pulks. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsods nosakāms konkrētā summā

29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)

Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai demagoģisku tieksmi bremzēt radikālas izmaiņas. Priekšlikuma būtība nav izslēgt procentos izteiktu līgumsodu vispār, bet pārtraukt periodiski (ilgstoši pieaugošu) aprēķināmu līgumsodu piemērošanu, kas dublē procentu maksājumus. Mērķis ir novērst kļūdu līgumsoda būtības izpratnē un kopš padomju laikiem ierastu, bet Civillikuma būtībai neatbilstošu traktējumu. Pārmaiņas nevar panākt vienīgi ar zinātnisku pamatojumu par citādu CL 1716. un turpmāko pantu iztulkojumu, jo judikatūrā ilgstoši atzīts procentos izteikts līgumsods un tāda izteiksme netiek noliegta vispār. Jautājums ir par nenoteiktību un pārmērībām, ko rada pieaugošs vai atkārtoti maksājams līgumsods. Tāpēc ir vajadzīga CL normu skaidrāka izteiksme, precizējot vispirms, kas saprotams ar vārdu "pametums" un kādas sekas izriet no tāda precizējuma. Galvenā dziļi iesakņojusies kļūda ir tā, ka blakus procentiem kā tirgus ekonomikā pamatotai un taisnīgai maksai par sveša kapitāla lietošanu pastāv legāla iespēja piedzīt vēl otrreiz procentiem līdzīgu maksu, tikai saucot to par līgumsodu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā

16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās? ...

žurnāls / Diskusija

Vai juristiem būtu jākārto vienots eksāmens: tēzes un viedokļi

19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)

Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...

Pāvels Gruziņš, Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas. Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes iestāžu divi statusi ir realitāte

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Izlasot E. Danovska un J. Briedes rakstu "Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss"1 (turpmāk – komentāru raksts), rodas sajūta, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) 2002. gadā ir pilnībā pārvērtis ne tikai valsts pārvaldes kārtību, bet visu strīdu izskatīšanas kārtību un beidzot paveicis nepaveicamo, proti, noteicis izsmeļošu publisko personu tiesībspēju gan privāto (!), gan publisko tiesību jomā un pasargājis publiskās personas no identitātes zaudēšanas. Raksts varējis nebūt, ja vien K. Torgāns iepriekš nebūtu publicējis netradicionālu viedokli. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra prasības kritēriju Ls 1500, ir pausts ieskats, ka šādas prasības ir relatīvi vienkāršas, tāpēc nav pieļaujama to atkārtota izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču strīdi par mazām summām nereti kļūst par principu jautājumu ar daudziem sarežģījumiem. Līdz ar to jautājums, kas ir maza apmēra prasība, jau pirmajos jaunās CPL nodaļas piemērošanas mēnešos ir izraisījis daudz diskusiju. Rakstā nav iecerēts sniegt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, bet dot dažus padomus, kā aizpildīt Ministru kabineta apstiprinātās divas prasības pieteikuma veidlapas gadījumos, kad prasītājs savu prasījumu uzskata par atbilstošu jēdzienam "maza apmēra prasība". ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kas pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Nedēļas jurists

Kalvis Torgāns

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Kalvis Torgāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns papildinājums Latvijas Universitātes profesoru rindās

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Jaunievēlētā profesora Ringolda Baloža specializācija ir valststiesības (baznīcu un konstitucionālo tiesību apakšnozares). Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti viņš beidzis 1994. gadā, tiesību maģistra kvalifikāciju ieguvis 1997. gadā, bet tiesību zinātņu doktora zinātnisko grādu – 2001. gadā, asociētā profesora statuss viņam piešķirts 2004. gadā. R. Balodis laikā no 1997. līdz 2004. gadam strādājis tieslietu sistēmā, pārzinot gan ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns mācību gads – jauni profesori Latvijas Universitātē

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās zinātnes Profesoru padomei 2008. gada pirmā puse bija intensīva un ražena darba laiks, izvērtējot un konkursa kārtībā ievēlot jaunus profesorus. 29. augustā LU akadēmiskā kolektīva sanāksmē Lielajā aulā saņemt profesora diplomu aicināti pirmo reizi par profesoriem ievēlētie Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga un Jānis Lazdiņš. Atkārtoti, pēc sešu gadu darba, profesora amatā ievēlētas profesora titulu jau agrāk ieguvušās Ilma Čepāne un Valentija Liholaja. Apsveicot ar ievēlēšanu visus profesorus, sniedzam informāciju par jaunajiem šī augstā titula ieguvējiem. ...

Sannija Matule, Kalvis Torgāns

žurnāls / Intervija

Uzticīgs ideāliem: tiesnesis Kalvis Torgāns

18. Marts 2008 /NR. 11 (516)

Pirms deviņiem gadiem oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste un tagadējā "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte intervēja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un Uzraudzības padomes priekšsēdētāju, zvērinātu advokātu, habilitēto juridisko zinātņu doktoru Kalvi Torgānu.* Toreiz viņam tika arī jautāts, kurā no amatiem – prokurora, tiesneša vai advokāta – augstskolas absolventam būtu vislielākās iespējas realizēt savus jaunības ideālus par taisnīguma triumfu, un K. Torgāns atbildēja: "Runājot par amatu nozīmību, protams, jāatzīst, ka vissvarīgākais šeit ir tiesneša amats. Viņam tiesas procesā ir jābūt izteikti objektīvam, un viņa vienīgais kritērijs drīkst būt tikai likums." Savukārt, kā atklāj šī intervija, – neplānoti un neparedzēti, tomēr arī K. Torgāns pats nu kļuvis par tiesnesi, kurš līdz šā žurnāla iznākšanai jau ir sācis veikt sava jaunā amata pienākumus. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Diskusija

Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai der sevišķās tiesāšanas kārtība

18. Decembris 2007 /NR. 51 (504)

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti "Šķīrējtiesu likums"1 un "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 paredz jaunu šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru - tā pārsūdzēšanu (par to, kādēļ pareizāk būtu lietot terminu "apstrīdēšana", lasiet turpinājumā). Ilgus gadus gan pirms, gan pēc Civilprocesa likuma (CPL) pieņemšanas šķīrējtiesas spriedums Latvijā bija uzskatāms par galīgu, neapstrīdamu un izpildāmu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas jurisprudences vērtības civiltiesībās: pārņemt vai nogaidīt

20. Novembris 2007 /NR. 47 (500)

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.-2009. gadam ietverto 58 izstrādājamo dokumentu sarakstā ir ietverti arī uzdevumi izvērtēt Civillikuma daļu savstarpējo saskaņotību un uzsākt Saistību tiesību daļas kritisku analīzi. Taču nekas tik fundamentāls, ko varētu saukt par Civillikuma reformēšanu (kaut vai pēc Vācijas parauga), līdz 2009. gada beigām nav paredzēts. Labā ziņa ir tā, ka plāni un stratēģijas var tikt koriģēti. Vajadzība pēc reformām ir, un varbūt darbs nav tik smags, ka to nevarētu veikt. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vairāki zaudējumus (kaitējumu) izraisoši cēloņi

10. Jūlijs 2007 /NR. 28 (481)

Tieslietu ministrijas gatavoto Civillikuma (CL) grozījumu projektā1, kas skar septiņus CL pantus, citu institūciju atsauksmei šā gada jūnijā tika nodots šāda satura papildinājums CL 1785. pantā: "Nav atlīdzināmi zaudējumi, kas no cēloniskā sakara viedokļa ir pārāk attālināti no darījuma neizpildīšanas." Kādas cienījamas institūcijas atsauksmē, kas noslēdzās ar atziņu, ka par ierosinājumiem jādiskutē plašāk, minētā grozījuma sakarā bija norādīts: ja zaudējumi ir pārāk attālināti, tad tiesa arī nekonstatēs cēlonisko sakaru. Šis apgalvojums rāda, ka diskusija droši vien ir nepieciešama. Turklāt zaudējumu attālinātības jautājums skar arī deliktu attiecības. Tāpēc apsverams, vai papildinājums labāk neiederētos nodaļā par neatļautu darbību vai zaudējumiem, formulējot to ar vārdiem "..attālināti no tiesību aizskāruma". Ja virzāmies uz tiesiskas valsts nostiprināšanu, tad tiesām būs aizvien grūtāk rakstīt spriedumos apmēram šādā stilā: "cēloniskais sakars gan pastāv, bet tiesa to neņem vērā" vai arī "cēlonis, kaut tam sekojuši citi cēloņi, pastāv, un saskaņā ar CL 1779. pantu zaudējumi jāatlīdzina". ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jāiestrādā Eiropas līgumu tiesību principu normas

20. Februāris 2007 /NR. 8 (461)

Laikrakstā "Diena" publicētā informācija1 par to, ka Komerclikuma grozījumu darba grupa jau nonākusi līdz franšīzes, faktoringa un līzinga regulējumam, radīja vēlmi noskaidrot, cik izvērsta un mūsdienīga ir komercdarījumu regulējuma vispārīgā daļa. To veicināja arī doc., Dr.iur. Aivara Lošmaņa vēstījums laikrakstā "Dienas Bizness", ka ar Komerclikuma darījumu daļas pieņemšanu drīzumā pieliks punktu privāttiesību sistēmas izveidei. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauna profesore Latvijas Universitātē

21. Marts 2006 /NR. 12 (415)

Jauna profesore Latvijas Universitātē Foto: no personiskā arhīva Latvijas tiesībzinātnieku saime kļuvusi bagātāka ar jaunu profesori– Sanitu Osipovu. Marta sākumā Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes profesoru padome, kuras sēdē piedalījās astoņi padomes locekļi– prof. Ilma Čepāne, prof. Uldis Krastiņš, prof. Valentija Liholaja, prof. Romāns Apsītis, prof. Jānis Rozenfelds, LZA akadēmiķis ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras teorija un pielietojamā judikatūra

13. Decembris 2005 /NR. 47 (402)

Judikatūra ir viens no jaunvārdiem, kura jēgu un saturu pēdējos divos gados Latvijā plaši apspriež publikācijās un konferencēs. Tas tiek darīts tik augstas abstrakcijas līmenī, ka ikvienam, kas praksē mēģina pielietot dažādās atziņas par judikatūras noskaidrošanu un nozīmi tiesisku konfliktu risināšanā, nākas sastapties ar grūtībām. Turpinot judikatūras teorijas pilnveidošanu, laiks sākt piezemētāk runāt par to, kā esošajos konkrētajos spriedumos atrast atziņas, kuras atbilst terminam "judikatūra". ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainas vai attaisnojumu meklējumi civiltiesībās

31. Maijs 2005 /NR. 20 (375)

Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā, plašāka iepazīšanās ar starptautiskajā praksē atzītajiem tiesību principiem liek Latvijas juristiem uzmanīgi pārlasīt Civillikumu (CL) un citus likumus, lai noskaidrotu, vai tajos esošās normas ir interpretējamas vienīgi tā, kā tas pieņemts līdz šim, vai kādas no tām nebūtu steidzami grozāmas. Šādā aspektā jāatgriežas pie jautājuma par vainu kā civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumu. Šo rindu autora angļu valodā publicētajā rakstā 2003.gadā1 un tikko kā "Jurista Vārdā" publicētajā Jāņa Kārkliņa rakstā2 ir raksturotas vainas problēmas kontinentālās Eiropas un anglosakšu tiesību sistēmās, tendences Eiropas privāttiesību unifikācijas dokumentos. Tas ļauj šajā rakstā aicināt Latvijā grozīt tiesību piemērošanas un spriedumu argumentācijas praksi. Tā nebūtu gluži revolūcija, bet samērā krasa evolūcija, kuras rezultātā teorētiķi un praktiķi pārstātu meklēt "melnu kaķi pilnīgi tumšā istabā, skaidri nezinot, vai tas tur vispār atrodas", nopietnāk - vainu, nezinot, kas tā tāda ir. Pretēji daudzās publikācijās apgalvotajam, ka vaina ir atbildības priekšnoteikums (izņemot dažus īpašus gadījumus), Civillikumā tādas tiešas norādes nav. CL 1635.pantā, ko piesauc šajā sakarā, ir rakstīts par vainojamību: "..prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot." Vainojamība un vaina ir atšķirīgi jēdzieni, un var izrādīties, ka jau 1937.gadā CL sastādītāji ir bijuši piesardzīgi. Sliktākais ir tas, ka līdz šim ne Latvijā, ne attīstītajās Eiropas un Amerikas valstīs nevienam nav izdevies izstrādāt vainas definīciju, kas iztur kritiku. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas

11. Janvāris 2005 /NR. 1 (356)

Šķīrējtiesas Latvijā: vajadzīgas radikālas pārmaiņas Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. Nav dūmu bez uguns Latvija ir sasniegusi savdabīgu, ne viennozīmīgi vērtējamu rekordu –110 šķīrējtiesas mūsu mazajā valstī. Tas, ka aizritējušā gada pirmajā pusē vien tiesās saņemti 3033 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi1 liecina, ka caur šķīrējtiesām ...

Kalvis Torgāns

žurnāls

Par advokāta lomu kasācijas tiesvedībā un tiesas pieejamības principu

13. Maijs 2003 /NR. 18 (276)

Par advokāta lomu kasācijas tiesvedībā un tiesas pieejamības principu Prof. Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, zvērināts advokāts, — “Latvijas Vēstnesim” Foto: no personiskā arhīva Civilprocesa likuma (CPL) grozījumos, kas stājušies spēkā 2003.gada 1.janvārī, 82.pants papildināts ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta ...

Kalvis Torgāns

žurnāls

Maksājiet parādus, negaidot brīdinājumu

11. Februāris 2003 /NR. 6 (264)

Maksājiet parādus, negaidot brīdinājumu Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim” Foto: no personiskā arhīva Grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas stājušies spēkā 2003.gada 1.janvārī1 papildina saistību piespiedu izpildes regulējumu ar jaunu iespēju, kuras oficiālais nosaukums ir — saistību piespiedu izpildīšana ...

Kalvis Torgāns

žurnāls

Lai civilprocess kļūtu efektīvāks, tas ir jāpilnveido

7. Maijs 2002 /NR. 9 (242)

Lai civilprocess kļūtu efektīvāks, tas ir jāpilnveido Prof. Kalvis Torgāns, CPL grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, — “Latvijas Vēstnesim” Civillietas pamatīga sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē; aizmugurisks spriedums, ja atbildētājs neizmanto savas tiesības laikus iesniegt savus iebildumus un neierodas tiesā; vienkāršāko prasību izspriešana pēc atbildētāja brīdināšanas — šādus jauninājumus iekļaušanai ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

3. Decembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls