Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Diskusija

Viedokļi par Valsts prezidenta ieteiktajām reformām valdības darba uzlabošanai

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1 Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus. Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma? Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes preambulas meklējumos

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Pagājušajā gada karstā diskusija par Latvijas Republikas Satversmes neaizskaramo kodolu šobrīd ir pieklususi vai drīzāk – transformējusies, pāraugot domu apmaiņā par iespējām paplašināt Satversmes preambulu. Jāatgādina, ka šī ideja ir izaugusi no Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) pirms gada publiskotās analīzes “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu” – tieši ...

žurnāls / Īsziņas

Atklāj slepkavību pēc ceturtdaļgadsimta

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Vācijā vairāk nekā 25 gadus pēc nozieguma aizdomās par slepkavību aizturēts kāds vīrietis, 17. septembrī pavēstīja prokuratūra. Pavērsiens šīs lietas izmeklēšanā bijis iespējams, pateicoties iespējām pārbaudīt DNS paliekas uz nozieguma vietā iegūtajiem pierādījumiem. “Pateicoties zinātniskajam progresam, bija iespējams izolēt DNS, un šī lieta tika demonstrēta televīzijas raidījumā, kas deva iespēju no kāda skatītāja iegūt ...

žurnāls / Īsziņas

Ar viltojumiem nopelna miljonus

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Kāda mākslas tirgotāja 17. septembrī tiesā atzina, ka gandrīz 15 gadus esot pārdevusi viltotas gleznas divām pazīstamām Ņujorkas mākslas galerijām, kas ar tām nopelnījušas vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru (42 miljonus latu). 57 gadus vecā Glafira Rosalesa atzina vainu pēc gandrīz divus gadus ilgas tiesāšanās. Laikā no 1994. gada līdz 2009. gadam G. Rosalesa pārdeva 63 līdz tam nezināmus darbus, ko viņa piedēvēja tādiem slaveniem ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas jūras reģiona valstu prokuroru konference

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Ņemot vērā, ka 1. oktobrī stājas spēkā apjomīgi grozījumi Pilsonības likumā, kas cita starpā pieļauj dubultpilsonības iespēju, Ministru kabinets 24. septembrī izdeva vairākus jaunus noteikumus, kas regulē kārtību, kādā tiek piešķirta, atņemta un atjaunota Latvijas pilsonība. Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni” atbilstoši Pilsonības likumā veiktajiem grozījumiem. Grozījumi ...

žurnāls / Īsziņas

Vairāk nekā simt likumos latus aizstāj ar eiro

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Saeima 19. septembrī saistībā ar pāreju no latiem uz eiro galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vēl 53 likumprojektos. Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro Saeima kopumā grozījusi 113 likumus. Likumi grozīti, lai tajos minētos latus aizstātu ar eiro. Grozītās tiesību normas atstāj spēkā līdzšinējo regulējumu pēc būtības, nav personām nelabvēlīgākas kā iepriekš un nerada vērā ņemamu negatīvu ietekmi uz valsts ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesnešus ievēlēs atklāti

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Saeima 19. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Satversmes grozījums paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Satversme grozīta, lai, atsakoties no līdzšinējās prakses amatpersonas ievēlēt aizklātā balsojumā, veicinātu lēmumu pieņemšanas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Padomes sēdē 17. septembrī izskatīti dažādi organizatoriski jautājumi. Darbība advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātam advokātam Eduardam Ikvildam, nosakot individuālās praktizēšanas vietu pie Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritorijā, adrese: Brīvības iela 434-25, Rīga, LV-1024, tālr. 29108009, e-pasts: eduards.ikvilds@hotmail.com. Darbība advokātu kolēģijā atjaunota zvērinātam ...

žurnāls / Informācija

Aicina piedalīties jauno talantu programmā

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Līdz 1. oktobrim jaunajiem juristiem, kuri pašlaik studē maģistrantūrā vai nesen to pabeiguši, ir iespēja pieteikties jauno talantu programmai “Eversheds Bitāns Masterclass”, kuru organizē zvērinātu advokātu birojs “Eversheds Bitāns”, turpinot “Eversheds” Londonas birojā aizsākto projektu “Eversheds Unlocked Academy”. Projekta galvenais mērķis ir atbalstīt talantīgākos studentus, piedāvājot iespēju apgūt praktiskas un unikālas ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidents izstrādā likuma ierosinājumu pārvaldības pilnveidei

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Pirms pāris nedēļām, 2013. gada 13. septembrī, tika publiskots Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei otrais ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka, sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Savukārt 2013. gada 16. septembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ar kuru daļu no ekspertu grupas priekšlikumiem iesniedza Saeimai kā likuma ierosinājumu. „Jurista Vārds” šajā numurā publicē minēto Valsts prezidenta vēstuli, savukārt ekspertu grupas ziņojumu ievietosim nākamajā žurnāla laidienā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Līgumu un deliktu tiesību jautājumi monogrāfijā

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Iznākusi prof., Dr.habil.iur., LZA akadēmiķa Kalvja Torgāna monogrāfija “Līgumu un deliktu tiesību problēmas” (izdevējs – Tiesu namu aģentūra), kurā viņš analizē un sniedz detalizētu apskatu par vairākām aktuālām civiltiesību problēmām Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumam pretēji darījumi un to tiesiskās sekas

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Likumdevēji izstrādā un likumos iekļauj normas, lai noteiktu, kādi darījumi tiesiskā sabiedrībā nav pieļaujami. Studējot Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un sākot pētīt šo tēmu, sākotnēji pārsteidza salīdzinoši maz rakstītais latviešu valodā par tik aktuālo problēmu arī Latvijā, toties angļu valodā jau sarakstītas monogrāfijas un ir vērā ņemams skaits publikāciju. ...

žurnāls / Tiesību politika

Izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Izvērstas Satversmes preambulas piedāvājums ir juridisks teksts. Lai to labāk varētu izprast, pievienoju tam sekojošu īsu komentāru. Komentārā precīzāk iezīmēta piedāvātā teksta formulējumos ietvertā jēga. Jāuzsver, ka piedāvātais teksts ir tikai zinātniska izstrādne, kas tomēr ir pietiekami pārdomāta, lai to varētu nodot publiskai apspriešanai. Jebkurā gadījumā tas var būt tikai sākuma punkts tālākejošām diskusijām par Latvijas valsts jēgu un būtību un par tās iespējamo atspoguļojumu konstitucionālā tekstā līdzīgi, kā tas ir vairumā citās valstīs. Piedāvātais teksts tomēr vēl nav uzkatāms par jau gatavu projektu, un komentārā daudzviet ir arī norādīts, ka piedāvātā ideja vai formulējums prasa papildu apsvērumus. Neatkarīgi no tā, vai šāda vai citāda izvērsta Satversmes preambula tiks vai netiks pieņemta, šādas diskusijas jebkurā gadījumā ir nepieciešamas, lai dotu iemeslu un iespēju visiem, kam tas interesē, argumentatīvi formulēt savu attieksmi pret Latvijas valsti. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...

žurnāls / Aptauja

Uzraksti savu Satversmes preambulu!

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Kopš pieņemšanas 1922. gadā Latvijas Republika Satversme sākas ar vārdiem: “Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi”. Tomēr kopš 2012. gada rudens, tātad jau aptuveni gadu, Latvijas juristu un politiķu vidē risinās diskusija par iespēju papildināt Satversmi ar jaunu, paplašinātu preambulu, kā arī par procesu, kādā tā būtu izstrādājama. Diskusija par paplašināto Satversmes preambulas ...

žurnāls / Informācija

Starptautisks seminārs par mediāciju Latvijā un Ziemeļvalstīs

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

žurnāls / Redaktora sleja

Naglas gadījuma pēcapstrāde

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

10. septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Nagla pret Latviju". Latvija pildīs vasaras vidū Strasbūrā pieņemto lēmumu un izmaksās žurnālistei Ilzei Naglai tiesas piespriesto kompensāciju 20 000 eiro (14 056 latu) apmērā. Ministru kabinets pieņēma lēmumus vēl arī trīs citās lietās: "Jurševskis pret Latviju", "Elberte pret Latviju" un "Petrova pret ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Komercsabiedrības dalībniekiem izmaksāto dividenžu piedziņas tiesiskais pamatojums un nosacījumi maksātnespējas procesā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Maksātnespējas likuma (01.11.2007. likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī nekā šīs sabiedrības kreditorus. ...

...

1087

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls