24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumam pretēji darījumi un to tiesiskās sekas
1
Bac.iur., M.sci.soc.
Inga Vilcāne
 

Likumdevēji izstrādā un likumos iekļauj normas, lai noteiktu, kādi darījumi tiesiskā sabiedrībā nav pieļaujami. Studējot Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un sākot pētīt šo tēmu, sākotnēji pārsteidza salīdzinoši maz rakstītais latviešu valodā par tik aktuālo problēmu arī Latvijā, toties angļu valodā jau sarakstītas monogrāfijas un ir vērā ņemams skaits publikāciju.

Likumam pretēja darījuma jēdziens

Profesors Vasilijs Sinaiskis skaidrojis prettiesiskas darbības negatīvo ietekmi šādi: “Civiltiesiska sabiedrība cenšas dzīvot saskaņā ar tiesību normām, bet faktiski tiesiskais stāvoklis tiek satricināts, jo cilvēki nereti darbojas tam pretim. Un šāda darbība, pretēji tiesību normām, ir tiesību pārkāpšanas akti, kuri ir prettiesiski akti. Civilltiesiskā sabiedrība ved cīņu ar šādiem aktiem, lai uzturētu savu eksistenci.”1

Stenfordas Universitātes pētnieki J.H. Merimens un R. Peress-Perdomo uzskata, ka “tiesiskā rīcība tiek iedalīta divās lielās kategorijās: darbība, kas pakļaujas likumiskās kārtības prasībām, un rīcība, ar kuru tiek veikts ar likumu noteikto pienākumu pārkāpums un kas izraisa citu subjektīvo tiesību pārkāpumu,”2 arī Latvijas Republikā pamatnostāja ir – tiesisks darījums ir likumīgs un spēkā, vai arī darījums ir prettiesisks un nav spēkā saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, tātad darījumu jomā zelta vidusceļš nav atrodams, jo iespējams tikai likumīgs darījums vai arī pretlikumīgs darījums.

Tiek atzīsts, ka likumam pretējo darījumu ekonomiskā un sociālā ietekme ir milzīga,3 korupcija var samazināt investīcijas, finanšu attīstību un izaugsmi valstī.[sup]4[/sup] Ēriks Kalnmeiers kā ģenerālprokurora amata kandidāts intervijā portālam “politika.lv” par prioritātēm finanšu un ekonomikas jomā nosauca šādu noziegumu apkarošanu: izvairīšanos no nodokļiem, kontrabandu, līdzekļu atmazgāšanu,5 jo, “novēršot noziegumus šajā sfērā, automātiski tiek papildināts valsts budžets”.6

Raksta autore uzskata, ka šeit ģenerālprokurors E. Kalnmeiers atklājis lielāko ļaunumu, ko nodara likumam pretēji darījumi, tie ir zaudējumi valsts budžetam. Tieši tāpēc ir tik svarīgi samazināt likumam pretējus darījumus, lai valsts budžets netiktu apiets un Latvijas valsts un tās iedzīvotāji nepaliktu zaudētāju lomā.

Likumam pretēja darījuma legāldefinīcija ir šāda: “Darījums ir pretējs likumam (pretlikumīgs), ja darījuma priekšmets ir ar likumu aizliegta darbība vai bezdarbība.”7 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka “tiesisks darījums par tādu tiek atzīts tikai un vienīgi tad, ja tas veikts tiesiskā (likumīgā) kārtā”.8

Civillikuma 1415. pants nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.9 Arī Baltijas vietējo Civillikumu kopojuma 2922. pants saturēja analoģisku normu mūsdienu Civillikuma 1415. pantam.10 Pretlikumīgo darījumu aizliedzošās normas meklējamas dažādos likumos, ja darījums nodibināts tiesiski, situācijās, kad rodas nesaskaņas, darījuma dalībnieku interešu aizsardzībai ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.11

Analizējot tiesu praksi par Civillikuma 1415. panta piemērošanu, autore atklāja, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments lietā Nr. SKC-324 ir norādījis, ka Civillikuma 1415. pants attiecināms tikai uz darījuma priekšmetu, nevis uz darījuma noslēgšanas procedūru.12 Tātad, lai atzītu kādu darījumu par pretlikumīgu darījumu, ir jāizvērtē konkrētā darījuma priekšmets un saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, kā arī aizliegumiem speciālajos likumos jānosaka, vai konkrētais darījums ir likumam pretējs darījums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
J. Kolomijceva
24. Septembris 2013 / 17:19
0
ATBILDĒT
Kopumā ir ļoti labs raksts, kurš sniedz vispārēju pārskatu par CL 1415.p. un tā piemērošanu. Pilnībā pievienojos tam, ka jāvērtē aizliedzošas normas mērķis un jēga, lai noteiktu darījuma spēku, it sevišķi, ja runa ir par kādu no Krimināllikumā noteiktajiem aizliegumiem. Mūsdienās bieži vien iztrūkst diferencēta pieeja, kā rezultātā, ja ir kaut kāda saistība ar noz. nodarījumu, viss uzreiz ir spēkā neesošs.



Manuprāt, autore varēja vairāk uzrakstīt par darījuma daļēju spēkā neesamību, attiecīgi samazinot tekstu par naudas atmazgāšanas problemātiku.



Attiecībā uz lietas SKC-47 pieminēšanu, tad rodas zināma pretruna ar to, kas rakstā tika rakstīts iepriekš, un proti, ar to, ka jāvērtē darījuma priekšmets un aizlieguma jēga. Šajā lietā darījuma priekšmets - īpašuma tiesību pāreja uz pirkuma līguma pamata - ir atļauta darbība. Problēma bija nevis darījuma priekšmetā, bet tajā, ka pilnvarnieks nemaz nebija tāds, jo pilnvaru viltoja.



Starp citu, ja runājām par starpkaru praksi, tad Senāts nejauca civil un krimināltiesiskas sekas, ja uz viltota dokumenta pamata kaut kas tika atsavināts vai veiktas citas civiltiesiskas darbības.



Vienā civillietā Senāts norādījis, ka Tiesu palāta ir ņēmusi vērā krimināltiesas spriedumu, ar kuru līgums atzīts par viltotu. Bet gan Tiesu palāta pareizi uzsvēra, ka ar krimināltiesas spriedumu nav prejudicēts jautājums par krimināltiesas spriedumā izteikto līguma satura un nozīmes novērtējumu; Civillietu Tiesu nav pieņēmusi līgumu kā pierādījumu, jo darījums tika noslēgts mutiski.



Citā krimināllietā, kur tāpat kā lietā SKC-47/2005 nek. lieta tika atsavināta uz viltotas pilnvaras pamata, starpkaru Senāts ir norādījis krimināllietā, ka ar pilnvaru atzīšanu par viltotām un nederīgām tiesa, pretēji kasātoru aizrādījumam, nav prejudicējusi jautājumu par tiesību spēku, kuras trešās personas ieguva, noslēdzot juridiskus darījumus. Tāpēc pie šādiem apstākļiem Senāts uzskatīja, ka krimināllietā iesaistītajām personām jādod iespēja izšķirt jautājumu par īpašuma un citām tiesībām civilprocesa ietvaros.



No minētā izriet, ka SKC-47/2005 nav labs piemērs, kā arī spriedumā ietvertās atziņas ir diskutējamas.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties