24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumam pretēji darījumi un to tiesiskās sekas
1
Bac.iur., M.sci.soc.
Inga Vilcāne
 

Likumdevēji izstrādā un likumos iekļauj normas, lai noteiktu, kādi darījumi tiesiskā sabiedrībā nav pieļaujami. Studējot Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un sākot pētīt šo tēmu, sākotnēji pārsteidza salīdzinoši maz rakstītais latviešu valodā par tik aktuālo problēmu arī Latvijā, toties angļu valodā jau sarakstītas monogrāfijas un ir vērā ņemams skaits publikāciju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
J. Kolomijceva
24. Septembris 2013 / 17:19
0
ATBILDĒT
Kopumā ir ļoti labs raksts, kurš sniedz vispārēju pārskatu par CL 1415.p. un tā piemērošanu. Pilnībā pievienojos tam, ka jāvērtē aizliedzošas normas mērķis un jēga, lai noteiktu darījuma spēku, it sevišķi, ja runa ir par kādu no Krimināllikumā noteiktajiem aizliegumiem. Mūsdienās bieži vien iztrūkst diferencēta pieeja, kā rezultātā, ja ir kaut kāda saistība ar noz. nodarījumu, viss uzreiz ir spēkā neesošs.



Manuprāt, autore varēja vairāk uzrakstīt par darījuma daļēju spēkā neesamību, attiecīgi samazinot tekstu par naudas atmazgāšanas problemātiku.



Attiecībā uz lietas SKC-47 pieminēšanu, tad rodas zināma pretruna ar to, kas rakstā tika rakstīts iepriekš, un proti, ar to, ka jāvērtē darījuma priekšmets un aizlieguma jēga. Šajā lietā darījuma priekšmets - īpašuma tiesību pāreja uz pirkuma līguma pamata - ir atļauta darbība. Problēma bija nevis darījuma priekšmetā, bet tajā, ka pilnvarnieks nemaz nebija tāds, jo pilnvaru viltoja.



Starp citu, ja runājām par starpkaru praksi, tad Senāts nejauca civil un krimināltiesiskas sekas, ja uz viltota dokumenta pamata kaut kas tika atsavināts vai veiktas citas civiltiesiskas darbības.



Vienā civillietā Senāts norādījis, ka Tiesu palāta ir ņēmusi vērā krimināltiesas spriedumu, ar kuru līgums atzīts par viltotu. Bet gan Tiesu palāta pareizi uzsvēra, ka ar krimināltiesas spriedumu nav prejudicēts jautājums par krimināltiesas spriedumā izteikto līguma satura un nozīmes novērtējumu; Civillietu Tiesu nav pieņēmusi līgumu kā pierādījumu, jo darījums tika noslēgts mutiski.



Citā krimināllietā, kur tāpat kā lietā SKC-47/2005 nek. lieta tika atsavināta uz viltotas pilnvaras pamata, starpkaru Senāts ir norādījis krimināllietā, ka ar pilnvaru atzīšanu par viltotām un nederīgām tiesa, pretēji kasātoru aizrādījumam, nav prejudicējusi jautājumu par tiesību spēku, kuras trešās personas ieguva, noslēdzot juridiskus darījumus. Tāpēc pie šādiem apstākļiem Senāts uzskatīja, ka krimināllietā iesaistītajām personām jādod iespēja izšķirt jautājumu par īpašuma un citām tiesībām civilprocesa ietvaros.



No minētā izriet, ka SKC-47/2005 nav labs piemērs, kā arī spriedumā ietvertās atziņas ir diskutējamas.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties