Tiesību nozaru katalogs: Tiesu iekārta – Jurista Vārds

Tiesu iekārta Administratīvā atbildība

žurnāls / Intervija

Tiesnešu ētikas komisija: atklātība ir labākais veids, kā izvairīties no intrigām un izdomājumiem

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja. ...

žurnāls / Tiesību politika

Stājas spēkā plaši grozījumi Administratīvās atbildības likumā

7. Janvāris 2025 /NR. 1 (1371)

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā 216 tiesību akti.1 Par daudziem no tiem ir iespējams lasīt gan pagājušā gada “Jurista Vārda” numuros, gan šajā izdevumā. Minēto grozījumu starpā ir arī divi likumi ar nosaukumu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”. Viens no tiem skar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudes,2 savukārt otrs ietver vērienīgu administratīvā pārkāpuma procesa reformu – sākot no regulējuma par procesu elektroniskajā vidē līdz pārrobežu sadarbībai administratīvā pārkāpuma procesā.3 ...

Svetlana Beļajeva

žurnāls / Tiesību politika

Lietu svēršana kā tiesu sistēmas nākotnes izaicinājums

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no apjomīgākajām cilvēka tiesībām, kas nostiprināta Latvijas Republikas pamatlikumā. Pieejamība tiesai ir viens no taisnīgas tiesas pamatprincipiem, kas mūsu strauji mainīgajā pasaulē vairs nenozīmē tikai iespēju ieiet tiesas namā, bet arī saņemt tiesas pakalpojumus ātri un kvalitatīvi, ekonomiski un praktiski pieņemamā veidā, izmantojot arī informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

Inita Ilgaža, Līga Reinfelde

žurnāls / Tiesību politika

Kā novērtēt tiesu darba efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir neapstrīdamas personas pamattiesības, kas ietver vairākus fundamentālus principus – tiesas neatkarību, tiesas pieejamību, efektīvu tiesas procesu. Šī publikācija veltīta jautājumam par tiesu darba efektivitātes praktiskajiem aspektiem, analizējot, vai un kā ir iespējams vērtēt tiesu darba efektivitāti un kāda ir šo rādītāju loma tiesu darba pilnveidē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu efektivitāte (laikā un telpā)

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Realizējot tiesu pārvaldības un procesuālās reformas, kā gala mērķis, kuru vēlas sasniegt tiesu, likumdevēja un izpildu vara pasaulē, arvien biežāk tiek minēta tiesu efektivitāte. Uz tiesu efektivitāti atsaucas saistībā ar uzņēmēju interesēm, likuma varas realizāciju un valsts attīstību ilgtermiņā.1 Tomēr termina, ar kuru izvēlamies apzīmēt stratēģisku mērķi, izpratne ir ārkārtīgi mainīga laikā un telpā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), sabiedrības vēlme redzēt publisko līdzekļu taupīgu izlietojumu visās nozarēs, tai skaitā tieslietās, ir īpaši saasināta. Arī Valsts kontrole ir atkārtoti norādījusi, ka laba pārvaldība nozīmē, ka valsts funkcijas tiek īstenotas ne vien kvalitatīvi, bet arī ar vismazāko iespējamo līdzekļu patēriņu. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību politika

Lietderības revīzija par administratīvo naudas sodu izpildi

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

2024. gada 31. janvārī Valsts kontrole noslēdza fokusētu lietderības revīziju (Revīzija), kurā ticis vērtēts viens no administratīvā pārkāpuma procesa posmiem – administratīvo naudas sodu izpilde.1 Revīzijā tika vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai izpilde tiek nodrošināta ar iespējami mazāko resursu patēriņu (vērtēšanas kritērijus skat. 1. tabulā). ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Viedoklis

Lietderības revīzija Latvijas justīcijas sistēmā: fokusā – administratīvie naudas sodi

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Februāra vidū publiskotās Valsts kontroles revīzijas "Administratīvo naudas sodu izpilde" mērķis bija pārbaudīt administratīvo naudas sodu izpildes sistēma efektivitāti (vai izpilde tiek nodrošināta ar iespējami mazāko resursu patēriņu) un to, vai šī sistēma veicina labu pārvaldību. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Korporatīvismam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane 3. oktobrī portālā "Delfi" publicēja viedokli par manu rakstu 2023. gada 5. septembra žurnālā "Jurista Vārds". Minētajā rakstā es analizēju vienu konkrētu likumam pilnīgi neatbilstošu, neargumentētu tiesas lēmumu, par kuru Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesei disciplinārsodu. Komentārā, neraugoties uz tā virsraksta izaicinošo ...

žurnāls / Viedoklis

Vēlreiz par to pašu: tiesu varas kritikas nepieciešamība un robežas

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Šī ir žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas replika par portālā Delfi.lv 3. oktobrī ievietoto Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes publikāciju "Augstākās tiesas zemākais standarts", kur autore asi kritizējusi "Jurista Vārdā" 5. septembrī publicēto Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rakstu "Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats",1 kā arī izteikusi pārmetumus mūsu redakcijai par šāda raksta publicēšanu un apšaubījusi citu tiesnešu līdzvērtīgas iespējas paust viedokli "Jurista Vārdā". Ņemot vērā to, ka D. Helmanes publikācijas mērķis acīmredzot ir bijis pievērst plašākas sabiedrības kritisku uzmanību juridiskās sabiedrības iekšējām profesionālajām diskusijām, kā arī apšaubīt nozares žurnāla darba metodes, "Jurista Vārds" uzskata par savu pienākumu reaģēt uz šo situāciju un izteikt arī savu viedokli. ...

žurnāls / Viedoklis

Par Augstākās tiesas zemāko standartu

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

2023. gada 3. oktobrī portālā Delfi.lv tika publicēts Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes raksts "Dace Helmane: Augstākās tiesas zemākais standarts",1 kurā autore no sava profesionālā skatpunkta ir dalījusies pārdomās par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša neseno publikāciju "Jurista Vārdā", kas bija veltīta argumentācijas trūkumam tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamatam.2 Savā rakstā D. Helmane pauda, ka konkrētā A. Strupiša publikācija ir kliedzošs piemērs, "kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus", savukārt "Jurista Vārda" rīcība, publicējot A. Strupiša rakstu, tika nosaukta par uzskatāmi nekritisku acu pievēršanu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlmi komentēt procesā esošu lietu. Ņemot vērā šo secinājumu nopietno raksturu un izteikto aicinājumu uz turpmāku diskusiju, šajā "Jurista Vārdā" ir publicēts gan A. Strupiša, gan redakcijas komentārs par D. Helmanes rakstā pausto, kā arī pilnīgākam diskusijas kontekstam sniedzam ieskatu tā saturā un argumentos (D. Helmane tika aicināta iesūtīt publicēšanai šo savu viedokli, taču līdz brīdim, kad šis žurnāls tika nodots uz druku, šo iespēju neizmantoja). ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats

5. Septembris 2023 /NR. 36 (1302)

Pagājušajā gadā ierosināju disciplinārlietu pret tiesnesi, kurā viens no pamatiem bija likuma prasībām neatbilstoši argumentēta nolēmuma motīvu daļa. Pieņemt šādu lēmumu nenācās viegli, jo tādi vai citādi argumentācijas trūkumi atrodami ne vienā vien nolēmumā. Parasti šādas kļūdas tiek labotas pārsūdzēšanas ceļā, tādēļ kļūda argumentācijā pati par sevi nevar būt disciplināratbildības pamats. Labi apzinājos, ka sekas šādam lēmumam var būt būtisks sūdzību skaita pieaugums par lielākiem vai mazākiem argumentācijas defektiem. ...

žurnāls / Viedoklis

Administratīvie sodi par atkārtoti fiksētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem

30. Maijs 2023 /NR. 22 (1288)

Pēdējā laikā plašu ažiotāžu ir izraisījuši Valsts policijas piemērotie administratīvie sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri vairākkārt ir fiksēti ar fotoradariem. Proti, fiksējot transportlīdzekļu, par kuriem nav veikta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, izmantošanu ceļu satiksmē. Personām, kuras ir aizmirsušas iegādāties OCTA polisi, Valsts policija sodus piemēro par katru nākamo ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē spriež par tiesu efektivitāti

30. Maijs 2023 /NR. 22 (1288)

Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus, sasauc Tieslietu padome. Šogad tiesnešu konferencei, kas noritēja 19. maijā Rīgā, Tieslietu padome bija izvēlējusies tematu "Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība". Taču Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs atklāšanās runā iezīmēja konkrētāku problēmu – tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā. ...

žurnāls / Intervija

Uz tiesu varu jāraugās no sabiedrības interešu un demokrātijas ilgtspējas viedokļa

23. Maijs 2023 /NR. 21 (1287)

Pirms 27 gadiem dibinātais Latvijas konstitucionālās kontroles orgāns – Satversmes tiesa – ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tiesa pati uzsver, ka tā ir ne vien Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību un brīvības sargātāja. Konstitucionālo kontroli sauc arī par "negatīvo likumdošanu", jo šāda veida tiesas atceļ likumdevēja pieņemtās tiesību normas gadījumos, kad konstatē to neatbilstību pamatlikumam. Gribot negribot balansēdamas uz tiesību un politikas robežas, konstitucionālās tiesas bieži atrodas sabiedrisko diskusiju centrā un nereti saņem arī pārmetumus par suverēna tieši leģitimēto institūciju darbības aprobežošanu konstitūcijā ietverto principu un vērtību "rāmī". Līdzīgi tas vairākkārt noticis arī pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Pēdējo skaļāko pret Satversmes tiesas izvērsto politisko kampaņu izraisīja divi spriedumi, kas, atklājot Satversmes 110. panta saturu, atgādināja likumdevējam par pienākumu nodrošināt arī viendzimuma pāru juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šobrīd Satversmes tiesu vada Aldis Laviņš, kurš šajā amatā ievēlēts jau otro reizi. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš raksturo tiesas stratēģiskos mērķus, šobrīd aktuālo lietu kategorijas un tiesas pieejamību, kā arī dalās domās par tiesu spriedumu kritiku un tiesu varas neatkarību Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Lietu skaita samazinājums un īsāki izskatīšanas termiņi

7. Februāris 2023 /NR. 6 (1272)

27. janvārī notika gadskārtējais Augstākās tiesas plēnums, kas tika veltīts iepriekšējā darba gada pārskatam un 2023. gada plānošanai. Senāta veikumu analizēja departamentu priekšsēdētāji, par savu darbu ziņoja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītājas, kā arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja. Plēnuma dalībnieki uzklausīja arī aicinātos viesus – ģenerālprokuroru un tieslietu ministri. Sanāksmi noslēdza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ar kopsavilkumu un galveno secinājumu, ka lietu skaits Senātā samazinās un senatori var pilnvērtīgāk nodoties savam pamatuzdevumam – tiesību normu piemērošanas problēmu risināšanai. ...

žurnāls / Intervija

Tieslietu ministrijai jāatbrīvojas no ideoloģiskās spriedzes

24. Janvāris 2023 /NR. 4 (1270)

2022. gada 14. decembrī darbu sāka 14. Saeimas ieceltā valdība, par kuras deklarācijā ietvertajām iecerēm tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā "Jurista Vārds" jau ir informējis.1 Tieslietu ministre šajā valdībā ir Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), kas "Jurista Vārda" lasītājiem ir labi pazīstama ne vien kā tiesību zinātniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks un pieredzējusi politiķe (parlamentā kopš 11. Saeimas), bet arī žurnāla ilggadēja autore (vairāk nekā 20 publikācijas) un atsaucīga "Jurista Vārda" rīkoto diskusiju un citu pasākumu dalībniece (nesenākais piemērs – I. Lībiņa-Egnere filmā "Atver Satversmi" komentē Satversmes II nodaļu "Saeima"2). Sākot darbu tieslietu ministres amatā, I. Lībiņa-Egnere sniegusi daudzas intervijas Latvijas medijiem – par plašu sabiedrību interesējošiem ar tieslietām saistītiem jautājumiem. Tāpēc "Jurista Vārds" vairāk koncentrējās uz tēmām, kas skar tieši tiesu un tieslietu sistēmas problēmas un darba organizāciju un par kurām ministre līdz šim vēl nav publiski izteikusies. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kam šogad īpašu uzmanību veltīs Tieslietu padome

24. Janvāris 2023 /NR. 4 (1270)

Piektdien, 13. janvārī, Tieslietu padome apstiprināja savas 2023. gada darba prioritātes, un tās paredz stiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas, pilnveidot tiesu darbinieku profesionālās novērtēšanas un atalgojuma sistēmu, kā arī veicināt tiesu darba efektivitāti u.c. ...

Kaspars Ķikuts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cietušā institūta normu piemērošana administratīvo pārkāpumu tiesībās

22. Novembris 2022 /NR. 47 (1261)

Šī raksta mērķis ir aplūkot cietušā institūtu tieši no praktiskās piemērošas prizmas un identificēt problemātiku, kas saistīta ar cietušā institūta tiesību normu reālu piemērošanu administratīvo pārkāpumu procesos iestādēs. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls