Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi civillietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi civillietās Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju nodokļu administrācijai

1. Jūlijs 2014 /NR. 25 (827)

Informācijas pieprasīšana nodokļa audita ietvaros ir procesuāla darbība, kas vērsta uz galīga administratīvā akta izdošanu par nodokļa samaksu. Tās tiesiskumu kontrolē, pārbaudot nodokļa maksāšanas pārbaudes procesa noslēdzošo lēmumu. Nodokļu administrācija var lūgt nodokļa maksātājam papildu informāciju vai sniegtās informācijas (deklarāciju, pārskatu) izskaidrojumu arī pirms nodokļa audita uzsākšanas, piemēram, lai tikai izlemtu, vai ir pamatots iemesls uzsākt nodokļa auditu. Šāds informācijas pieprasījums nerada tiesiskas sekas. Sekas nodokļa maksātāja sadarbības atteikumam ar nodokļu administrāciju ir risks, ka nodokļa aprēķināšanā tiks izmantota tā informācija, kura ir nodokļu administrācijas rīcībā. Tādējādi pašam nodokļa maksātājam ir jāizvērtē, vai informācija, kuru tas nevēlas sniegt par sevi un kuru neprasa iesniegt likumi, palīdzēs vai kaitēs nodokļa saistības pareizā noteikšanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana tiesiska valdījuma gadījumā

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

Ja nekustamajam īpašumam vienlaikus ir īpašnieks un tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokli maksā īpašnieks, kas savukārt nodokļa maksājumus iekasē no tiesiskajiem valdītājiem ar īres, nomas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību. Ja persona nav reģistrējusi savas īpašumtiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā, tad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina regulējošo normu izpratnē tā ir uzskatāma par dzīvokļa tiesisko valdītāju nevis īpašnieku. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nav piemērojami pēc analoģijas attiecībā uz citām tiesību normās neminētām personām, jo nodokļa atvieglojumi piemērojami izņēmuma gadījumā, tie nav piemērojami paplašināti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mobinga indentificēšana

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Mobings ir grūti identificējama un tikpat grūti pierādāma rīcība – it īpaši ņemot vērā, ka mobingu īstenojošās personas attieksme pret upuri pati par sevi var nebūt prettiesiska. Prettiesisks ir šīs rīcības mērķis padarīt upura atrašanos konkrētajā vietā par neciešamu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba līguma precizēšanas tvērums

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Ja darbiniekam turpmāk ir jāpilda nevis pamatdarba pienākumi, bet tikai papildu darba pienākumi, tad faktiski darbiniekam tiek mainīts darba līgumā noteiktais veicamais darbs (pamatdarbs), kas ir uzskatāms par darba līguma grozīšanu Darba likuma 25. nodaļas (Darba līguma grozīšana) izpratnē (97., 98. pants), nevis par darba līguma precizēšanu 56. panta pirmās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darbiniekam uz darba līguma pamata izmaksāto summu atprasīšanas tiesība (Darba likuma 78. pants)

15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)

Darba likuma 78. pants ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma normām, kas reglamentē atprasījuma tiesības netaisnas iedzīvošanās dēļ (Civillikuma 2369.–2392. pants). Atlaišanas pabalsts, kas darbiniekam izmaksāts pēc Darba likuma 112. panta, ietilpst Darba likuma 59. panta tvērumā kā "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu". Atlaišanas pabalsta mērķis ir veicināt darbinieka stāvokļa noregulēšanu jaunajos apstākļos, ko izsaucis nodarbinātības zaudējums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlaišanas pabalsta juridiskā daba

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

Analizējot jautājumu par tiesiskajām sekām, kādas iestājas, ja darbinieks, kuram izmaksāts atlaišanas pabalsts, ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un viņa labā no darba devēja tiek piedzīta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, Senāts atzinis, ka, piedzenot vidējo izpeļņu par labu darbiniekam, kas atjaunots darbā, atlaišanas pabalsts ieskaitāms piedzenamajā samaksā, jo, turpinoties darba tiesiskajām attiecībām, Darba likuma 112. pantā paredzētais atlaišanas pabalsts darbiniekam nepienākas. (sk. Senāta 2000. gada 29. marta spriedumu lietā Nr. SKC-127, Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-896, Senāta 2012. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-1513 9.4. punktu, Senāta 2013. gada 11. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-1009 9.1. punktu). Lai gan Darba likuma 78. panta speciālās tiesību normas atlaišanas pabalsta atprasīšanas jautājumu neregulē, tomēr šis apstāklis nevarēja būt pamats prasības noraidīšanai, jo tiesas uzdevums ir meklēt strīda pareizam un taisnīgam risinājumam piemērojamās normas. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635. panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1. pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635. panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez virzības

18. Marts 2014 /NR. 11 (813)

Iestādes procesuālajam lēmumam par iesnieguma atstāšanu bez virzības likumdevējs nav paredzējis speciālu pārsūdzības regulējumu. Tādējādi šāds lēmums ir pārsūdzams, ja skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Iestādes lēmums atstāt bez virzības Valsts valodas likuma prasībām neatbilstošu iesniegumu ir pārsūdzams, ja persona objektīvi nespēj izpildīt minētās prasības un ja tādējādi tai tiek liegta savu tiesību īstenošana. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iepriekšējā lietotāja parāds par dabasgāzi nevar būt šķērslis līguma slēgšanai ar jauno lietotāju

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

No likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24. panta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ja vien nepastāv normā paredzētie šķēršļi, tostarp finansiālās iespējas. Iepriekšējā lietotāja nenokārtotās saistības par dabasgāzes piegādi neiekļaujas likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24. panta pirmās daļas tvērumā un nevar kalpot par šķērsli dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. Dabasgāzes piegādes līgumu nenoslēgšana ar jauno nekustamā īpašumu īpašnieku, valdītāju vai lietotāju nav viens no likumā noteiktajiem instrumentiem, kā nodrošināt parāda piedziņu. Ja šā iemesla dēļ tiek kavētas citu personu tiesības saņemt sabiedriskos pakalpojumus, šāda rīcība ir prettiesiska. Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 86. punktā paredzētās tiesības dabasgāzes padevi atjaunot pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi un nokavējuma procentus, kā arī sedzis sistēmas operatora aprēķinātos dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus, piemērojamas gadījumā, ja dabasgāzes lietotājs nav mainījies. Proti, jaunais objekta īpašnieks neatbild par saistībām, kas izriet no dabasgāzes piegādātāja līguma ar iepriekšējo lietotāju, un tam nav jācieš dabasgāzes padeves pārtraukšanas sekas. Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums, kaut arī tā noslēgšanu veicina likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikts tiesisks pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Piegādātājs līgumu vienpusēji var izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma/īres tiesības. Tomēr pakalpojumu sniedzēja privātā griba nevar prevalēt pār likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc personas pamatota pieprasījuma, likumā noteiktais pienākums ierobežo šo gribas izpausmi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes bezdarbība, nepiemērojot tehniskās apskates liegumu, nav faktiskā rīcība

18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)

Privātpersonai nav subjektīvo tiesību prasīt lieguma veikt tehnisko apskati noteikšanu, jo tiesību norma, kas noteic šādu liegumu, – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta otrā daļa – nav pieņemta ar mērķi aizsargāt privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses. Līdz ar to minētā norma nepiešķir tiesības privātpersonai prasīt tās izpildi sev vai citai privātpersonai par sliktu. Ja iestādes rīcība izpaudusies bezdarbībā, nepiemērojot liegumu, un nav ierobežojusi personas tiesības, tad nav konstatējams privātpersonas tiesību aizskārums. Tādējādi iestādes rīcība – neliegšana veikt tehnisko apskati – nav faktiskā rīcība. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības prasīt atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

Administratīvā procesa likuma 125. panta otrās daļas 1. punkts kopsakarā ar 191.1 panta pirmo daļu tulkojams tādējādi, ka pieteicējam nav tiesību prasīt atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas gadījumā, ja pieteikums atzīstams par acīmredzami nepamatotu (acīmredzami noraidāmu pēc būtības). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības apstrīdēt administratīvo līgumu, kas tiek slēgts, lai izbeigtu tiesisku strīdu

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 80. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajam administratīvajam līgumam, kurš tiek slēgts, ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu, piemīt izlīguma daba. Tāpēc, vērtējot šāda administratīvā līguma apstrīdamību, jāņem vērā Civillikumā ietvertais izlīguma regulējums. Atbilstoši Civillikumam izlīgumu var apstrīdēt tikai izņēmuma gadījumos, kad izlīgums noslēgts viltus vai maldības dēļ. Citkārt izlīgums ir neapstrīdams. Šīs atziņas attiecināmas arī uz administratīvo līgumu, kurš noslēgts ar mērķi izbeigt tiesisku strīdu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Augstākās tiesas interneta mājaslapā publicēts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses līgumsodu piemērošanā apkopojums, ko veikuši senators Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns un senatora palīgs Mg.iur. Gunvaldis Davidovičs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par nozares atzīšanu par stratēģiski svarīgu tiesiskā daba

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas – ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts ieturējumu no darba samaksas maksimālais apmērs, nesatur tiešus norādījumus par minimālās darba algas saglabāšanu darbiniekam, tādēļ šai speciālajai normai priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz veicamo ieturējumu apmēru, kas atšķiras no vispārējā tiesību normā – Darba likuma 80. panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredzētā (20 procenti), bet jautājumā, kas skar minimālās darba algas saglabāšanu, prioritāra piemērojamība tai nevar tikt piešķirta jau tādēļ vien, ka minēto jautājumu tā neregulē, t.i., nesatur noteikumus, kuri papildina vai ierobežo vispārējo tiesību normu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trešās personas administratīvajā procesā tiesā atzīšanas priekšnoteikumi

15. Oktobris 2013 /NR. 42 (793)

Lai personu atzītu par trešo personu administratīvajā procesā tiesā, ir nepieciešams secīgi konstatēt visu tālāk norādīto priekšnoteikumu esību: 1) personas subjektīvo tiesību pastāvēšanu; 2) personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu, kas radīts ar konkrētu administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu; 3) cēloņsakarību starp valsts rīcību (darbību vai bezdarbību) un personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu. Ar Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmās daļas jēdzienu "tiesības" saprotamas subjektīvās tiesības, kuras piemīt trešajai personai. Savukārt pie "tiesiskās intereses" pieder visas tās trešās personas intereses, kuras ar publisko vai privāto tiesību normu, tātad Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, bet ne ar administratīvo aktu, kļūst par individuālajām (paša) interesēm. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Komercsabiedrības dalībniekiem izmaksāto dividenžu piedziņas tiesiskais pamatojums un nosacījumi maksātnespējas procesā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Maksātnespējas likuma (01.11.2007. likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī nekā šīs sabiedrības kreditorus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība kā rīcība ar valsts mantu

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja pieaicināšana administratīvajā procesā tiesā

20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)

Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā. Turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apdrošināšanas atlīdzība apdrošināmās intereses neesamības gadījumā

30. Jūlijs 2013 /NR. 31 (782)

Vadoties no apdrošināmās intereses un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35. pantā noteiktā kompensācijas principa, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā nodarītos zaudējumus, apdrošinātais nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību par trešajām personām piederošas īpašuma daļas bojāeju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts pienākums atlīdzināt zaudējumus privātpersonai nepamatoti piedzītu nodokļu gadījumā

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 19. panta pirmajai daļai, 28. panta pirmajai daļai un 29. panta otrajai daļai nodokļu administrācijas atbildība aptver arī nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu, kas tiek atlīdzināti, nepareizi piedzīto nodokļu summu palielinot par 0,025 procentiem par katru nokavēto dienu jeb mazliet vairāk kā 9% gadā. Tādējādi likumdevējs centies atlīdzināt tos zaudējumus, kas rodas personai, ja tā nevar izmantot sev piederošus naudas līdzekļus. Privātpersonai arī nav nepieciešams īpaši vēl kā pierādīt, ka tās naudas līdzekļi ir zaudējuši kādu vērtības daļu, kamēr nauda prettiesiski atradusies pie citas personas. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls