Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: senatore referente E. Vernuša, senatore A. Briede, senators V. Maksimovs, izskatīja rakstveida procesā L.K. kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013. gada 30. maija spriedumu L.K. prasībā pret Madonas pilsētas 2. vidusskolu par darba devēja rīkojuma daļas atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] L.K. cēlusi prasību pret Madonas pilsētas 2. vidusskolu par darba devējas rīkojuma daļas atzīšanu par spēkā neesošu, norādot, ka darba attiecībās ar Madonas 2. vidusskolu sastāv kopš 2000. gada 1. jūnija.

Prasītāja 2012. gada 14. jūnijā saņēmusi uzteikumu Nr. 50/2-1 "Saistībā ar darba līgumā piedāvātajiem grozījumiem". Prasītāja šo uzteikumu apstrīdējusi tiesā, bet tā kā ar 2012. gada 3. oktobra Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktora rīkojuma "Par skolotājas L.K. darba slodzi" 2. punktu uzteikums ticis atsaukts, tad prasītāja atteikusies no celtās prasībās.

Taču minētā rīkojuma 1. punktā prasītājai noteikta darba slodze 2012./2013. mācību gadam – logopēda viena likme (21 stunda). Prasītājas ieskatā, minētā rīkojuma 1. punkts nav likumīgs, jo tajā minētais likumiskais pamatojums attiecas uz izglītības iestādes vadītāja tiesībām noteikt pedagoga darba algu, nevis dot tiesības vienpusēji mainīt darba līgumā noteiktos darba pienākumus. Izglītības likumā uzskaitītās izglītības iestādes vadītāja tiesības un pienākumi neparedz tam pilnvaras vienpusēji grozīt darbinieku darba līgumu nosacījumus.