Saeimas mērķis, izslēdzot no likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" 19.pantu, ir bijis novērst tiesību normu dublēšanos un iespējamo kolīziju (skatīt attiecīgā likumprojekta anotāciju: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/945865C2BBA9 83EC2257ABE002AE318?OpenDocument)



Būtiskākās tēzes no anotācijas 19.panta izslēgšanas sakarā:

\"Turklāt jāņem vērā, ka tā kā administratīvajās tiesās ir ilgi lietu izskatīšanas termiņi, tad nokavējuma nauda, kas noteikta saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 19.pantu, var pārsniegt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 13.panta trešā daļā noteiktos ierobežojumus mantisko zaudējumu atlīdzinājuma noteikšanai. Tādējādi minētā panta izslēgšanas gadījumā tiktu sasniegts taisnīgāks rezultāts – nodokļu maksātājam saglabātos tiesības prasīt atlīdzinājumu nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai prettiesiska administratīvā akta rezultātā un vienlaikus pastāvētu likumdevēja noteiktie ierobežojumi izmaksājamā atlīdzinājuma apmēram. No Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta paustajām atziņām izriet, ka pieteicēja pienākums ir pierādīt jebkādu zaudējumu faktisko esamību un valsts pienākums kompensēt tikai pierādītos zaudējumus, nevis iespējamo atrauto peļņu.\"