16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskā nenoteiktība trokšņu lietās
11
Dipl.iur.
Ramona Tiltiņa
zvērināta advokāte ZAB "Krodere & Judinska" 

Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma un aktuāls jautājums blīvi apdzīvotu pilsētu iedzīvotājiem. Kā norāda Pasaules veselības organizācija savās vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni,1 trokšņa problēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet aptuveni 20% populācijas – trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi.

Vispārzināms ir fakts: pilsētā praktiski nav iespējams nodrošināt, ka personas dzīvesvietā neienāk skaņas no citiem objektiem. Kā savulaik ir uzsvēris Rīgas pilsētas mērs: "Rīgas centrs nav kapi!"2 Tāpēc troksnis pilsētas centrā, īpaši kafejnīcu, bāru un citu izklaides vietu radītais troksnis vecpilsētā, ir neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, ar kuru tās iedzīvotājiem ir jārēķinās.

Administratīvās atbildības jautājums par troksni, kas radies restorānos, kafejnīcās, bāros vai citās izklaides vietās atskaņotas mūzikas rezultātā, ir izskatīts jau iepriekš, aplūkojot gan trokšņa jēdzienu, gan trokšņošanas administratīvi tiesiskās sekas.3 Tāpēc autore neveiks padziļinātu šo jautājumu izpēti, bet gan skatīs aktuālo tiesu praksi un konstatētās pretrunas tajā.

 

Mūzikas atskaņošana kā administratīvais pārkāpums

Neprecīza vai kļūdaina trokšņošanas kā administratīvā pārkāpuma kvalifikācija var novest pie nepareizas tiesību normas izvēles. Lai noteiktu, kura tiesību norma konkrētajā situācijā ir piemērojama, precīzi jānoskaidro pieļautā trokšņa veids. Gan atbilstoši normatīvajiem aktiem, gan praksē tiek izšķirti vairāki trokšņu veidi, kas bieži vien tiek pretnostatīti cits citam: vides troksnis, akustiskais troksnis un "kaimiņu" troksnis, troksnis, kas ir pastāvīgs, un troksnis, kas nav pastāvīgs, troksnis kā piesārņojums un troksnis kā sabiedriskās kārtības traucēšana, troksnis ārpus ēku telpām un troksnis ēku telpās.

Arī mūzikas atskaņošanas rezultātā tiek radīts troksnis, kas var tikt kvalificēts kā administratīvais pārkāpums. Troksnis pēc savas būtības ir skaņa, taču vienā gadījumā tā personai var būt patīkama un pat vēlama, otrajā gadījumā – neitrāla un, visbeidzot, trešajā gadījumā – traucējoša. Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums, kā nošķirt, kurā gadījumā par mūzikas atskaņošanu un tās rezultātā radīto troksni persona ir saucama pie administratīvās atbildības.

Administratīvās tiesības nosaka indivīda tiesības un pienākumus pret valsti. Savukārt "darbības vai bezdarbības tiesiskumu administratīvajās tiesībās nosaka tiesību normas, kuras ietvertas valsts institūciju izdotos tiesību aktos. Tie satur priekšrakstus par personas uzvedības modeli, par kura pārkāpšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – APK) paredzēts administratīvais sods".4 Administratīvo atbildību par trokšņa radīšanu Latvijā, pirmkārt, nosaka APK 167.1 pants, bet, otrkārt, virkne pašvaldību izdoto saistošo noteikumu.5

APK 167.1 pantā ir ietverta tiesību norma, kas paredz administratīvo atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu, saskaņā ar kuru par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 20 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 500 latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.

No minētās APK tiesību normas nepārprotami izriet, ka administratīvā atbildība rodas tad, ja jebkādā veidā tiek radīts troksnis, kas pārsniedz trokšņa normatīvus vai robežlielumus, neraugoties uz to, vai troksnis ir radījis kaitīgas sekas, piemēram, traucējis iedzīvotāju naktsmieru. "Kaitīgās sekas pamatoti netiek ietvertas administratīvā pārkāpuma pazīmju skaitā. Šajā ziņā līdzšinējā APK normu uzbūves prakse atzīstama par pareizu. Ja darbības vai bezdarbības rezultātā radušās kaitīgās sekas ir īpaši vērtējamas, tad risināms jautājums par attiecīgā tiesībpārkāpuma kriminalizēšanu."6 Ņemot vērā minēto, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši APK 167.1 pantam, ir jākonstatē personas darbība, kura rada jebkāda veida troksni, kas pārsniedz noteikto akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lara K.
29. Jūlijs 2013 / 11:45
0
ATBILDĒT
Diemžēl jau padsmitajā rindkopā raksta autores secinājumi sāka nosliekties par labu trokšņotājiem, kas mani absolūti izbrīnīja, jo acīm redzot pati autore nekad nav saskārusies ar traucējošiem trokšņiem, piem., mājoklī, kad trokšņa mērīšana, lēmuma pieņemšana un galu galā - izpilde notiek gandrīz gada garumā, bet cilvēkiem tikmēr ir kaut kur jādzīvo! Vai tiešām varas pērstāvis (piem., policists)organoleptiski vairs neko nav spējīgs noteikt - pat ne to, ka desa ir veca? Paredzot visam, t.sk. troksnim, kaut kādus robežlielumus un aparāta mērījumu mēs paši sevi vedam strupceļā. Vismaz sadzīvisku trokšņu gadījumā šādi mērījumi ir absolūti lieki, ko arī ir vēlējusies pateikt RD savos noteikumos. Šie noteikumi pagaidām Rīgā ir vienīgais glābiņš.
objektīvais izmeklētājs
22. Jūlijs 2013 / 09:27
0
ATBILDĒT
\"vispārējās jurisdikcijas tiesām nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties daudzu gadu garumā veidotajā tiesu praksē APK lietās\".



Protams, ka nav, jo kam tas viss bleķis ir vajadzīgs?
sponger
19. Jūlijs 2013 / 13:49
0
ATBILDĒT
Ar trokšniem tāpat kā ar smakām, tā kā ir, tā kā nav.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties