JURISTA VĀRDS - Rubriku katalogs: Domu mantojums

Otīlija Ķempele

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes civiltiesiskais stāvoklis

24. Marts 2020 /NR. 12 (1122)

Sievietes civiltiesiskais stāvoklis Latvijas civillikumos tieši, kas zīmējas uz sievietes civiltiesisko stāvokli, sastopami sevišķi noteikumi. Sieviete fiziski vājāka par vīrieti. Pati daba tai nolikusi turklāt vēl mātes pienākumus, tamdēļ zināmos gadījumos viņai nepieciešama saudzība. Darba likumos sievietes–mātes darbs atvieglots. Sevišķa aizsardzība viņai piešķirta arī ģimenes tiesībās, kur ģimenes apgādāšana galvenām kārtām uzlikta vīram. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Domu mantojums

Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs 1. Ievads Nav pārsteidzoši, ka Jānis Čakste, viens no neatkarīgās Latvijas vadošajiem valstsvīriem,1 starptautiskās tiesības un institūcijas uztvēra kā cieši saistītas ar valsts tiesībām un iekšpolitiku. Autors piedāvā izvērtēt šo Čakstes personības rakursu trīs līmeņos: akadēmiskais, diplomātiskais un valstiskais. Kā starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Čakste ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas ...

žurnāls / Domu mantojums

K. Ducmaņa priekšlikums Latvijas valdības paziņojumam sakarā ar lielgruntnieku sūdzības noraidīšanu Tautu Savienībā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru komitejas" labvēlīgais slēdziens – neuzskatīt Latvijas agrārreformu par vācbaltiešu minoritāti diskriminējošu. Šo sūdzību 1925. gadā Tautu Savienībā iesniedza vācbaltu lielgruntnieki, lūdzot Tautu Savienību izlemt, vai minoritāšu ...

Aleksandrs Gubens

žurnāls / Domu mantojums

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure" Jau pirmatnējos vecajos laikos mēs, pēc vēstures ziņām, atrodam to, ko sauc par "starptautiskām tiesībām". Valstis savā starpā veda sarunas caur sūtņiem, kurus uzskatīja par neaizskaramiem. Pastāvēja noteikumi vai arī ar reliģiju svētīti ieradumi par kara pasludināšanu un miera slēgšanu. Vecajā Itālijā turienes tautām vai valstīm bij sevišķa garīdznieku šķira "fetiales", kuriem bij jāuzrauga ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli Turpinot Augstākās tiesas un Latvijas Nacionālā arhīva sadarbību, ar vērtīgiem materiāliem papildināta arhīva digitālo materiālu kopa "Ieskats Latvijas Senāta dokumentos 1919‒1940". Tagad tajā ikviens interesents var iepazīties ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāliem, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fondā "Latvijas Senāts". Latvijas Senāta digitālo materiālu ...

Maksis Lazersons

žurnāls / Domu mantojums

Revolucija un tiesības

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Revolucija un tiesības I. Daudzkārt revoluciju mēģināts izskaidrot no socioloģiskā, tautsaimnieciskā, tīri politiskā, psicholoģiskā un pat reliģiskā viedokļiem, bet līdz šim revolucijas tiesisko izskaidrojumu uzskatīja par kaut ko neiespējamu. Tiesības un revolucija izlikās par nesavienojamiem jēdzieniem ne tikai vienkāršam pilsonim, bet ari daudziem tiesību zinātniekiem un sociologiem. Revolucija ir tas bezformu un beznormu tukšums, kuŗš pēc savas dabas ...

Hermanis Albats

žurnāls / Domu mantojums

Pasaules miera ideja

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Pasaules miera ideja Šķirklis no Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējuma. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935, 30988.–30996. sleja. Saglabāta oriģinālā rakstība. Pasaules miera ideja, doma par ilgstoša m. nodibināšanu tautu un valstu starpā. Katram laikmetam bijuši savi ideāli un metodes šī mērķa sasniegšanai. Romas impērijā tas bija pax Romana (Romas m-s), kas sasniedzams ar visu tautu un cilšu pakļaušanu Romas varai. Agros viduslaikos baznīcas ...

Jēkabs Stumbergs

žurnāls / Domu mantojums

Par juristu ētiku

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Raksta pirmpublikācija: Stumbergs J. Par juristu ētiku. Students, 15.02.1935., Nr. 219, 2. lpp. Jēkaba Stumberga portrets no: Veitmanis K., Menģelsons A. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1918–1938. Rīga: Tieslietu ministrija, 1939, 253. lpp.

žurnāls / Domu mantojums

Mantojumu lietu kārtošanas reforma nepieciešama

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Mantojumu lietu kārtošanas reforma nepieciešama Pēteris Juraševskis, Saeimas deputāts Jautājums par mantojumu lietu kārtošanu jo dzīvi pārrunāts. Par šo jautājumu sevišķi domā plašās lauku iedzīvotāju aprindās. Un tas viegli saprotams. Mūsu apgabaltiesas, vienīgi šobrīd izlemj mantinieku apstiprināšanu, nav visiem viegli sasniedzamas sava attāluma dēļ. Otrkārt, apgabaltiesās jāievēro stingras formalitātes. Agrākās pagasta tiesas šai ziņā bij ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Domu mantojums

Atmiņas par padomju tiesību jaunradi

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu dēvē par "soviet law coinage" (padomju tiesību kaldināšana jeb labāk būtu teikt – štancēšana), kas labi ataino tā būtību. Tādēļ šobrīd, dzīves novakarā, gribas mierīgi palūkoties uz to laiku procesiem sabiedrības dzīvē, ...

Juris Baldunčiks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu.

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu ...

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā.

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā.

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Akadēmiķa J. Vēbera zinātniskie raksti 20. gs. 90. gados bija veltīti galvenokārt ģimenes tiesībām. Tajos precīzi un lakoniski tika skaidrots, kā jaunais Civillikuma regulējums atšķirsies no padomju tiesību regulējuma, kā arī pirmskara Civillikuma versijas. Piedāvājam fragmentus no J. Vēbera raksta "Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam", kas pirmoreiz publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada 3. jūnijā, 14. jūlijā un 1. septembrī, bet pārpublicēts ...

Rozālija Purgale

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes tiesības laika perspektīvē

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Man ir dota vienreizēja iespēja izteikt vienreizību Latvijas tiesas administrācijā, proti to, ka man kā sievietei bija piešķirtas tiesāšanas tiesības.

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts"

žurnāls / Domu mantojums

Frīdrihs Georgs fon Bunge

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ). Baltijas Civillikums jeb Bunges civillikums (kā ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Domu mantojums

Maldības tiesiskā regulējuma īpatnības Vietējo Civillikumu kopojumā

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Civīllikumi (Vietējo likumu kopojuma III daļa), dažos izdevumos1 arī Latvijas (Baltijas) privātlikums, arī Vietējo civillikumu kopojums2 – apstiprināti 1864. gada 12. novembrī, stājušies spēkā 1865. gada 1. jūlijā.3 No vietējiem likumiem paliekoša nozīme izrādījusies tieši šī kodifikācijas akta sastāvā ietvertajiem civillikumiem, kas veido šī apkopojuma III daļu. Turpmāk šajā tekstā lietota kopīgā akta nosaukuma abreviatūra VLK, ar to saprotot šī akta ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode Vietējo civillikumu kopojuma "romiešu tiesību daļas" izstrādāšanas metode Ievads Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem izstrādāt Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, kurā tiktu kodificētas spēkā esošās Baltijas guberņu civiltiesības, 19. gs. 50. gadu beigās šis darbs tika uzticēts bijušajam Tērbatas Universitātes profesoram un ievērojamam Baltijas vietējo ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Likuma cieņa un autoritāte

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Likuma cieņa un autoritāte Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā" Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā" 1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III ...

Vladimirs Bukovskis

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanu civilprocesā

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

Par pierādīšanu civilprocesā IV. Ceturtā jautājumā – kam jāpierāda – Civīlprocesa nolikums pretēji Kriminālprocesa likumiem[1] noteic, ka civīltiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz prāvnieku iesniegtiem pierādījumiem [C. pr. n. 457. (367.) p.[2] – Judex secundum allegata et probata a partibus judicare debet, sed non secundum conscientiam]. Tā kā civīltiesā, kur lieta grozās ap civīltiesiskām interesēm, katra puse ieinteresēta ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Tiesnesis Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam bija Tiesu ...

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta [1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus? Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai ...

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā [1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes ...

Fēlikss Cielēns

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Federācija

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Baltijas Federācija 1. Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā. Ja mēs gribam ne tikai ...

Nikolajs Valters

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas valsts varas nesējs

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Latvijas valsts varas nesējs "Tiesībnieka" 2 nrā ievadītā diskusija par Latvijas valstsvaras nesēju emigrācijā (25–29 lpp) skārusi svarīgu tiesību jautājumu. Pretēji agrākām, mums no studiju laikiem pazīstamām teorijām, ka valsts pastāvēšanai nepieciešama teritorija, tauta, kas šinī teritorijā dzīvo un beidzot valsts vara, kuras rīkojumi šajā teritorijā tiek izpildīti, modernās valststiesības par vienīgo nepieciešamo elementu valsts pastāvēšanai tagad ...

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās ...

žurnāls / Domu mantojums

Kontinuitātes doktrīnas pamati

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Kontinuitātes doktrīnas pamati Kontinuitātes doktrīnas pamati [1] Šajā žurnāla “Jurista Vārds“ numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks“.1 Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks“ izdošanas apstākļiem un tajā publicētajiem rakstiem.2 Kārļa ...

Kārlis Dziļleja

žurnāls / Domu mantojums

Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie jautājumi sastāda veselu jautājumu kompleksu, kas prasa kopīgu iztirzājumu. Tādam nolūkam arī domāti šinī rakstā izteiktie apsvērumi.

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā.

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un ...

žurnāls / Domu mantojums

Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums. Tā tika dibināta 1923. gada pavasarī, un pamats fakultātes bibliotēkai tika likts, iegādājoties profesora Bergmaņa bibliotēku.1 Laika gaitā krājumu būtiski papildināja grāmatas no privātbibliotēkām. Paralēli ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Domu mantojums

Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības nepieciešamība. Patenttiesību attīstības aizsākumu bieži saista ar 1474. gadu, kad Venēcijas republikā tika pieņemts Venēcijas statūts par rūpnieciskiem izgudrojumiem. Tomēr epizodiski patentaizsardzībai līdzīgi tiesību institūti sastopami vēl ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Pagasta institūta izpratne

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, ...

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants"

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants" 1. Mīrona Krona (Myron Kron) raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)", kas pirmo reizi publicēts "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" 1937. gada 2. numurā,1 mūsdienās ir vispazīstamākā, varētu pat teikt – vispopulārākā šī Latvijas jurista zinātniskā publikācija. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados (tajā skaitā 1940. gadā) Latvijā ...

žurnāls / Domu mantojums

Civīllikuma pirmais pants

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Civīllikuma pirmais pants Latvijas jaunā civīllikuma1 1. pants nosaka: "Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības."2 Ar savu programmatisko izveidojumu šis noteikums nevilšus saista katra uzmanību, kas sāk iepazīties ar jauno civīllikumu, jo acīm redzami likuma devējs piešķīris šai normai lielu nozīmi, nostādot to jaunā likuma pārējo normu priekšgalā. Tomēr pievestais noteikums izteikts tik plašā veidā, ka iespējami divi diametrāli pretēji ...

Māris Vainovskis, Edijs Poga

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu Latvijas Senāts un tā spriedumi [1] Latvijas Senāts kā Latvijas Republikas augstākā tiesa. Latvijas Senāts1 bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada2 līdz 1940. gadam,3 kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam ...

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un tiesas spriešanu augstākajā instancē. Suverenitātes teorijas pamatlicējs Žans Bodēns suverenitāti definēja kā noteiktu pilnvaru kopumu, kas raksturo suverēnu. Viena no tām ir tiesas spriešana augstākajā instancē.1 Atbilstoši Ž. ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma.

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats pagasttiesu praksē

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX gs. Krievijas impērija XIX gs. bija saglabājusi tradicionālo kārtu sabiedrības sistēmu, kurā vienu no kārtām veidoja zemnieki. XIX gs. agrārā reforma noteica, ka no dzimtbūtniecības atbrīvotajiem zemniekiem ir nepieciešams izveidot savu tiesas ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrikas

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Tiesību nozares

Administratīvās tiesības un proc...

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu aizsardzības tiesības

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Valsts pārvalde

Tiesu prakses

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Ārlietu ministrijas Starptaut...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autori

Iestādes

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

22. Septembris 2020

15. Septembris 2020

8. Septembris 2020

1. Septembris 2020

25. Augusts 2020

18. Augusts 2020

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.