Rubriku katalogs: Domu mantojums – Jurista Vārds

žurnāls / Domu mantojums

1937. gada Latvijas Civillikums: etniski un lingvistiski daudzveidīgs Eiropas (tiesību) vēstures piemineklis

7. Janvāris 2025 • NR. 1 (1371)

Atskats 100 gadu pagātnē Latvijas Civillikuma latviešu-vācu divvalodu izdevums1 dod iespēju latviski nerunājošajiem detalizēti iepazīties ar šā kodeksa saturu. Tomēr Latvijas Civillikuma un tā nozīmes izpratnei nepietiek tikai ar tekstu – ir nepieciešams atskatīties 100 gadu pagātnē. Neilgi pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā sākās darbs pie jaunveidojamās tiesību sistēmas. Lai gan Satversmes projekts tika pabeigts ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Prīzu tiesas spriedums tvaikoņa "Federācija" lietā

30. Janvāris 2024 • NR. 5 (1323)

"Valdības Vēstnesī" 1920. gada 21. martā rakstīts: "Latvijas Prīzu tiesa 20. marta sēdē galīgi izšķīra lieliniekiem atņemtā tvaikoņa "Federacija" (ex – "Vera") lietu. Pēc tiesas sprieduma tvaikonis uzskatāms kā jūras prīze un konfiscējams Latvijas brīvvalstij par labu. Spriedumu galīgā veidā pasludinās 30. martā." Autoram nejauši uzduroties šai īsajai ziņai "Valdības Vēstnesī", protams, ieniezējās rokas, jo līdz šim ne prātā nebija nācis, ka Latvijas Neatkarības kara laikā jūrā ir noticis kas tāds, par ko savulaik Rīgas Kinostudijai nebūtu kauns uzņemt kādu dēku filmu. ...

Detlefs Hennings

žurnāls / Domu mantojums

Dītrihs Andrejs Lēbers un Pēteris Stučka – divi Latvijas juristi

1. Augusts 2023 • NR. 31 (1297)

Vai, šogad godinot profesoru Dītrihu Andreju Lēberu (1923–2004) viņa 100. dzimšanas dienā, drīkst viņa vārdu salikt kopā ar Pēteri Ivanoviču Stučku1 (1865–1932)? No vienas puses, demokrātiskas, tiesiskas un humānas Vācijas un Latvijas pilsonis ar Rīgas lielpilsoņu ģimenes fonu, starptautisko un cilvēktiesību aizstāvis un viens no Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas koncepcionāliem domātājiem. No otras puses – Kangara ...

žurnāls / Domu mantojums

D.A. Lēbera loma atjaunotās Latvijas tiesību un tiesību zinātnes attīstībā

1. Augusts 2023 • NR. 31 (1297)

[1] Kaut arī ierasts, ka jaunajam gadam jāsākas priekpilni, to aizēno aizgājušā gada notikumi. Pasaules civilizētā daļa patiesi līksmot varēs tikai tad, kad tiks iznīcināts šodienas lielākais ļaunums – rašisms! Tomēr ne tikai Krievijas vājprātīgā, noziedzīgā uzvedība mazina Jaungada svētku noskaņu. Pēdējos gados esam zaudējuši vairākus Atmodas laika juristus – spilgtas personības, kuri tāpat kā Lēbera kungs bijuši klāt visos ...

žurnāls / Domu mantojums

Profesors Dītrihs Andrejs Lēbers un Baltijas valstu nepārtrauktība

1. Augusts 2023 • NR. 31 (1297)

Atzīmējot profesora Lēbera simto jubileju, pievērsīšos viņa ieguldījumam Latvijas nepārtrauktības tēzes juridiskā pamatojuma attīstīšanā un popularizēšanā Rietumu pasaulē Baltijas valstu okupācijas laikā, bet jo īpaši 20. gadsimta 90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Baltijas valstīs un ap tām bija ļoti daudz praktiski risināmu jautājumu, kas bija tieši saistīti ar tēzi par valsts nepārtrauktību. Jānorāda, ...

žurnāls / Domu mantojums

Dītrihs Andrejs Lēbers un Latvijas valsts

1. Augusts 2023 • NR. 31 (1297)

I Šodien šeit, Rīgas pils Svētku zālē, mēs godinām profesoru Dītrihu Andreju Lēberu viņa simtajā dzimšanas dienā. Latvija augstu vērtē profesora Lēbera veikumu Latvijas labā un vienmēr būs pateicīga par viņa uzticību savai dzimtenei. Profesora mūžs ir spilgts apliecinājums tam, ka arī viens jurists, zinātnieks un akadēmiķis var ietekmēt vēstures gaitu un sekmēt taisnīguma atjaunošanu. II Tas bija ierakstīts viņa ...

žurnāls / Domu mantojums

Senākie drukātie juridiskie teksti latviešu valodā

25. Jūlijs 2023 • NR. 30 (1296)

Raksts tapis, paplašinot autores 2023. gada 14. aprīlī Latvijas Universitātes 81. starptautiskajā zinātniskajā konferencē nolasīto referātu "Juridisko tekstu seniespiedumi latviešu valodā: Latvijas juridiskās kultūras daļa", kas publicēts LU Akadēmiskā apgāda izdotajā rakstu krājumā: Tiesību ierobežojumu pieļaujamība un attaisnojamība demokrātiskā tiesiskā valstī. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences tiesību zinātnes rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023, 378.–387. lpp. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Konferences/2023/juzk-81/juzk.81.pdf ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Domu mantojums

Rīgas pils neredzamās acis un ausis – Jānis Grandaus

7. Februāris 2023 • NR. 6 (1272)

2022. gadā Latvijas Valsts prezidenta institūcija atzīmēja savu simto gadskārtu. Tā ir institūcija, kas burtiskā veidā ir tieši saistīta ar vienu no Latvijas konstitucionālās sistēmas varas atzara – Valsts prezidenta institūta un Satversmē noteikto Valsts prezidenta amata pilnvaru – nepārtrauktības nodrošināšanu. ...

žurnāls / Domu mantojums

Oficiālās publikācijas Latvijā un latviešu valodā pirms valsts dibināšanas

7. Februāris 2023 • NR. 6 (1272)

Vidzemes Latviešu Avīzes” Nr. 1, Limbažos 1824. gada 2. februārī. “Vidzemes Latviešu Avīzes” iznāca no 1824. līdz 1870. gadam, publicējot tiesu, valsts iestāžu u.c. sludinājumus un rīkojumus. Šie paziņojumi aizsāk oficiālās publikācijas tradīcijas presē latviešu valodā Nebija pagājis mēnesis kopš Latvijas pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī, kad 14. decembrī sāka iznākt jaunās valsts oficiālais ...

žurnāls / Domu mantojums

Fragmenti no spriedumiem lietās, kurās referējis senators Andrejs Sīmanis

20. Decembris 2022 • NR. 51/52 (1265/1266)

Par pienākumu pamatot pašvaldību reformas 1925. g. maija mēneša 19. dienā. Priekules pagasta Paplakas novada iedzīvotāju O. Frickopfa, L. Jaunzema un citu sūdzība par Iekšlietu ministrijas lēmumu attiecībā uz daļas no Priekuļa pagasta pievienošanu Virgas pagastam. Sastāvs: priekšsēdētāja v.i. senators A. Sīmanis; senatori: J. Kalacs un A. Pētersons; referē priekšsēdētāja v.i.; atzinumu dod virsprokurora biedrs E. Bitte. ...

žurnāls / Domu mantojums

V. Sinaiska pārdomu nozīme mūsdienu Dzīvojamo telpu īres likuma kontekstā

26. Oktobris 2021 • NR. 43 (1205)

Dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības vienmēr regulē speciālās tiesību normas, jo mājoklis ir viena no primārajām cilvēka vajadzībām. Vēsturiski īres tiesības attīstījās no nomas tiesībām (galvenā atšķirība no nomas – "raksturīgais pie īres, ka viņas objekts kā tāds nedod ienākumus, bet tiek izlietots tieši zināmu vajadzību apmierināšanai, nevis ienākumu iegūšanai"1), turklāt pamatā attīstības tendence bija šāda ...

Vasilijs Sinaiskis

žurnāls / Domu mantojums

Par īpašumu un par jauno īres likumu

26. Oktobris 2021 • NR. 43 (1205)

Pārdomas par īres likuma grozījumiem, ar kuriem restaurēts agrākais tiesību princips, ka "pirkums lauž īri". ...

Otīlija Ķempele

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes civiltiesiskais stāvoklis

24. Marts 2020 • NR. 12 (1122)

Latvijas civillikumos tieši, kas zīmējas uz sievietes civiltiesisko stāvokli, sastopami sevišķi noteikumi. Sieviete fiziski vājāka par vīrieti. Pati daba tai nolikusi turklāt vēl mātes pienākumus, tamdēļ zināmos gadījumos viņai nepieciešama saudzība. Darba likumos sievietes–mātes darbs atvieglots. Sevišķa aizsardzība viņai piešķirta arī ģimenes tiesībās, kur ģimenes apgādāšana galvenām kārtām uzlikta vīram. Vīram pēc likuma ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Domu mantojums

Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs

5. Novembris 2019 • NR. 44 (1102)

1. Ievads Nav pārsteidzoši, ka Jānis Čakste, viens no neatkarīgās Latvijas vadošajiem valstsvīriem,1 starptautiskās tiesības un institūcijas uztvēra kā cieši saistītas ar valsts tiesībām un iekšpolitiku. Autors piedāvā izvērtēt šo Čakstes personības rakursu trīs līmeņos: akadēmiskais, diplomātiskais un valstiskais. Kā starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Čakste skaidroja spriedzi starp starptautisko tiesību ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 • NR. 3 (1061)

Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas tiesību normas, kuras kā ...

žurnāls / Domu mantojums

K. Ducmaņa priekšlikums Latvijas valdības paziņojumam sakarā ar lielgruntnieku sūdzības noraidīšanu Tautu Savienībā

23. Oktobris 2018 • NR. 43 (1049)

Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru komitejas" labvēlīgais slēdziens – neuzskatīt Latvijas agrārreformu par vācbaltiešu minoritāti diskriminējošu. Šo sūdzību 1925. gadā Tautu Savienībā iesniedza vācbaltu lielgruntnieki, lūdzot Tautu Savienību izlemt, vai minoritāšu aizsardzība attiecas arī uz to saimnieciskajiem īpašumiem un zaudējumu atlīdzību, bez tam arī uz minoritāšu tiesībām piedalīties zemes sadalīšanā un īpašumu iegūšanā. Tika apgalvots, ka agrārā reforma netaisnīgi skārusi tikai baltvācu lielgruntniekus, bet ne latviešus. Latvijas valdības rakstveida atbildi Tautu Savienībai sagatavoja pēc Zigfrīda Annas Meierovica iniciatīvas izveidota komisija, kurā darbojās juristi Kārlis Pauļuks, Fricis Menders un Voldemārs Zāmuels. Valdības pozīcija balstījās uz trim pamata argumentiem: Latvija nav mainījusi savu politiku uz nelabvēlīgāku pret minoritātēm; agrārā reforma ir sociālās nepieciešamības akts, kas ir nosacījums valsts pastāvēšanai; agrārā reforma attiecas uz visiem muižu īpašumiem neatkarīgi no īpašnieku tautības. Savukārt Latvijas valdību agrārās reformas lietā Tautu Savienībā Ženēvā pārstāvēja trīs diplomāti – pastāvīgais pārstāvis Tautu Savienībā K. Ducmanis, sūtnis Lielbritānijā Fridrihs Vesmanis un sūtnis Itālijā Vilis Šūmanis. Tautu Savienības speciāli šai sūdzībai izveidotajā "triju vīru komisijā", kas tiek pieminēta K. Ducmaņa vēstulē un kas, nesaskatot minoritāšu tiesību pārkāpumus, izlēma šo jautājumu slēgt, nevirzot tālāk uz izskatīšanu Tautu Savienībā, ietilpa Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns, Lielbritānijas ārlietu ministrs Ostins Čemberlens un Urugvajas pārstāvis Tautu Savienībā Alberto Guani. ...

Aleksandrs Gubens

žurnāls / Domu mantojums

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"

2. Oktobris 2018 • NR. 40 (1046)

Jau pirmatnējos vecajos laikos mēs, pēc vēstures ziņām, atrodam to, ko sauc par "starptautiskām tiesībām". Valstis savā starpā veda sarunas caur sūtņiem, kurus uzskatīja par neaizskaramiem. Pastāvēja noteikumi vai arī ar reliģiju svētīti ieradumi par kara pasludināšanu un miera slēgšanu. Vecajā Itālijā turienes tautām vai valstīm bij sevišķa garīdznieku šķira "fetiales", kuriem bij jāuzrauga starptautiskās ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli

3. Jūlijs 2018 • NR. 27 (1033)

Turpinot Augstākās tiesas un Latvijas Nacionālā arhīva sadarbību, ar vērtīgiem materiāliem papildināta arhīva digitālo materiālu kopa "Ieskats Latvijas Senāta dokumentos 1919‒1940". Tagad tajā ikviens interesents var iepazīties ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāliem, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fondā "Latvijas Senāts". Latvijas Senāta digitālo ...

Maksis Lazersons

žurnāls / Domu mantojums

Revolucija un tiesības

17. Aprīlis 2018 • NR. 16 (1022)

I. Daudzkārt revoluciju mēģināts izskaidrot no socioloģiskā, tautsaimnieciskā, tīri politiskā, psicholoģiskā un pat reliģiskā viedokļiem, bet līdz šim revolucijas tiesisko izskaidrojumu uzskatīja par kaut ko neiespējamu. Tiesības un revolucija izlikās par nesavienojamiem jēdzieniem ne tikai vienkāršam pilsonim, bet ari daudziem tiesību zinātniekiem un sociologiem. Revolucija ir tas bezformu un beznormu tukšums, kuŗš pēc ...

Hermanis Albats

žurnāls / Domu mantojums

Pasaules miera ideja

30. Janvāris 2018 • NR. 5 (1011)

Šķirklis no Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējuma. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935, 30988.–30996. sleja. Saglabāta oriģinālā rakstība. Pasaules miera ideja, doma par ilgstoša m. nodibināšanu tautu un valstu starpā. Katram laikmetam bijuši savi ideāli un metodes šī mērķa sasniegšanai. Romas impērijā tas bija pax Romana (Romas m-s), kas sasniedzams ar visu tautu un cilšu pakļaušanu Romas varai. Agros viduslaikos baznīcas ...

Jēkabs Stumbergs

žurnāls / Domu mantojums

Par juristu ētiku

19. Decembris 2017 • NR. 52 (1006)

Raksta pirmpublikācija: Stumbergs J. Par juristu ētiku. Students, 15.02.1935., Nr. 219, 2. lpp. Jēkaba Stumberga portrets no: Veitmanis K., Menģelsons A. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1918–1938. Rīga: Tieslietu ministrija, 1939, 253. lpp. ...

žurnāls / Domu mantojums

Mantojumu lietu kārtošanas reforma nepieciešama

19. Septembris 2017 • NR. 39 (993)

Pēteris Juraševskis, Saeimas deputāts Jautājums par mantojumu lietu kārtošanu jo dzīvi pārrunāts. Par šo jautājumu sevišķi domā plašās lauku iedzīvotāju aprindās. Un tas viegli saprotams. Mūsu apgabaltiesas, vienīgi šobrīd izlemj mantinieku apstiprināšanu, nav visiem viegli sasniedzamas sava attāluma dēļ. Otrkārt, apgabaltiesās jāievēro stingras formalitātes. Agrākās pagasta tiesas šai ziņā bij ērtas, tuvas un neformālas ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Domu mantojums

Atmiņas par padomju tiesību jaunradi

18. Jūlijs 2017 • NR. 30 (984)

Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu dēvē par "soviet law coinage" (padomju tiesību kaldināšana jeb labāk būtu teikt – štancēšana), kas labi ataino tā būtību. Tādēļ šobrīd, dzīves novakarā, gribas mierīgi palūkoties uz to laiku procesiem sabiedrības dzīvē, notikumiem un tajos iesaistītajiem cilvēkiem ar šodienas skatu un vērtējumu. Negribēti, tomēr, velkot paralēles ar līdzīgiem procesiem mūsdienās, jāsecina, ka nekā jauna jau zem šīs saules nav. Kā atklāšu turpmāk, satura ziņā tā "jaunrade" bija visai trūcīga, it īpaši "brālīgajās" padomju republikās. Attiecībā uz tiesību normu izklāsta formālo pusi baidos, ka salīdzinājums, ja tādu kāds objektīvi veiktu, nebūtu par labu šodienas praksei. Bet nu pie lietas. ...

Juris Baldunčiks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

26. Jūlijs 2016 • NR. 30 (933)

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus garantēja konservatīvisma dominanci tiesā. Saskaņā ar ASV Konstitūciju1 prezidentam tagad ir pienākums izvirzīt Skalijas pēcteci, kas pēc tam vēl jāapstiprina ASV Senātam. Tā kā šī brīža prezidents Baraks Obama, kuram šogad beigsies prezidenta pilnvaras, pieder Demokrātiskajai partijai (liberāļiem), konservatīvie politiķi uzskata, ka Skalijas pēcteci vajadzētu izvirzīt nākamajam prezidentam, cerot, ka viņš būs no Republikāņu partijas. Lai arī kurš izvirzīs nākamo Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, ir skaidrs, ka šim lēmumam būs noteicoša ietekme uz turpmāko ASV politiku. ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 • NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam

5. Maijs 2015 • NR. 18 (870)

Akadēmiķa J. Vēbera zinātniskie raksti 20. gs. 90. gados bija veltīti galvenokārt ģimenes tiesībām. Tajos precīzi un lakoniski tika skaidrots, kā jaunais Civillikuma regulējums atšķirsies no padomju tiesību regulējuma, kā arī pirmskara Civillikuma versijas. Piedāvājam fragmentus no J. Vēbera raksta "Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam", kas pirmoreiz publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada 3. jūnijā, 14. jūlijā un 1. septembrī, bet pārpublicēts J. Vēbera grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības" (131.–155.lpp.). ...

Rozālija Purgale

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes tiesības laika perspektīvē

17. Marts 2015 • NR. 11 (863)

Man ir dota vienreizēja iespēja izteikt vienreizību Latvijas tiesas administrācijā, proti to, ka man kā sievietei bija piešķirtas tiesāšanas tiesības. ...

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 • NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Domu mantojums

Maldības tiesiskā regulējuma īpatnības Vietējo Civillikumu kopojumā

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Civīllikumi (Vietējo likumu kopojuma III daļa), dažos izdevumos1 arī Latvijas (Baltijas) privātlikums, arī Vietējo civillikumu kopojums2 – apstiprināti 1864. gada 12. novembrī, stājušies spēkā 1865. gada 1. jūlijā.3 No vietējiem likumiem paliekoša nozīme izrādījusies tieši šī kodifikācijas akta sastāvā ietvertajiem civillikumiem, kas veido šī apkopojuma III daļu. Turpmāk šajā tekstā lietota kopīgā akta nosaukuma abreviatūra VLK, ar to saprotot šī akta III daļu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Ievads Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem izstrādāt Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, kurā tiktu kodificētas spēkā esošās Baltijas guberņu civiltiesības, 19. gs. 50. gadu beigās šis darbs tika uzticēts bijušajam Tērbatas Universitātes profesoram un ievērojamam Baltijas vietējo civiltiesību pētniekam Frīdriham Georgam fon Bungem (Friedrich Georg von Bunge),1 kurš tolaik ieņēma Rēveles rātes sindika un birģermeistara amatus. ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts pēctecībai privāttiesību jomā. Baltijas Civillikuma paragrāfi atgādina zinātniska darba rezultātu ar zemsvītras avotu norādēm un no juridiskās tehnikas viedokļa ir nesalīdzināmi augstāk vērtējami nekā mūsdienu likumdevēja "radošā" darba veikums ar norādēm tikai uz panta grozījumu vai papildinājumu datumiem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Frīdrihs Georgs fon Bunge

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ). Baltijas Civillikums jeb Bunges civillikums (kā bieži vien apzīmē šo kodifikāciju) tiek uzskatīts par ievērojamāko tiesību vēstures pieminekli Baltijas telpā, kā arī par Eiropā unikālu romiešu tiesību recepcijas piemēru. Turklāt šī kodifikācija – tikai koncentrētā un modernizētā veidā – turpina attīstību spēkā esošā Latvijas Civillikuma veidolā. Ņemot vērā šos apstākļus, "Jurista Vārds", kas iznāk tikai dienu pirms Baltijas Civillikuma apstiprināšanas 150 gadu jubilejas, ir veltīts šai kodifikācijai un tās autoram F.G. fon Bungem. ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Likuma cieņa un autoritāte

17. Decembris 2013 • NR. 51 (802)

Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi domājošie ...

Vladimirs Bukovskis

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanu civilprocesā

30. Aprīlis 2013 • NR. 17 (768)

IV. Ceturtā jautājumā – kam jāpierāda – Civīlprocesa nolikums pretēji Kriminālprocesa likumiem[1] noteic, ka civīltiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz prāvnieku iesniegtiem pierādījumiem [C. pr. n. 457. (367.) p.[2] – Judex secundum allegata et probata a partibus judicare debet, sed non secundum conscientiam]. Tā kā civīltiesā, kur lieta grozās ap civīltiesiskām interesēm, katra puse ieinteresēta noskaidrot tiesas ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"

30. Aprīlis 2013 • NR. 17 (768)

1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļas)3 normām. Šajā grāmatā Civilprocesa nolikums ir apzīmēts ar saīsinājumu "C. pr. n.", bet Vietējo civillikumu kopojums – ar saīsinājumu "Civīllik. ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

12. Marts 2013 • NR. 10 (761)

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā

31. Jūlijs 2012 • NR. 31 (730)

[1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimu sēdēs veltīto uzmanību Satversmes piemērošanai, kā arī publicētos rakstus, ...

Fēlikss Cielēns

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Federācija

31. Jūlijs 2012 • NR. 31 (730)

1. Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā. Ja mēs gribam ne tikai atjaunot ...

Nikolajs Valters

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas valsts varas nesējs

12. Jūnijs 2012 • NR. 24 (723)

"Tiesībnieka" 2 nrā ievadītā diskusija par Latvijas valstsvaras nesēju emigrācijā (25–29 lpp) skārusi svarīgu tiesību jautājumu. Pretēji agrākām, mums no studiju laikiem pazīstamām teorijām, ka valsts pastāvēšanai nepieciešama teritorija, tauta, kas šinī teritorijā dzīvo un beidzot valsts vara, kuras rīkojumi šajā teritorijā tiek izpildīti, modernās valststiesības par vienīgo nepieciešamo elementu valsts pastāvēšanai tagad uzskata ...

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"

12. Jūnijs 2012 • NR. 24 (723)

Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās pārrunās un pārdomās, var būt visnotaļ liela nozīmība Latvijas Republikas tiesiskā statusa konkretizēšanai. Cerībā, ka arī manas papildinātājas piezīmes palīdzēs iedzīvināt mūsu kopējās pārrunas šinī jautājumā, atļaujos tās pievienot iepriekš minetam rakstam. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kontinuitātes doktrīnas pamati

12. Jūnijs 2012 • NR. 24 (723)

[1] Šajā žurnāla “Jurista Vārds“ numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks“.1 Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks“ izdošanas apstākļiem un tajā publicētajiem rakstiem.2 Kārļa Dziļlejas, Kārļa Vanaga un Nikolaja Valtera rakstu pārpublicējums turpina ...

Kārlis Dziļleja

žurnāls / Domu mantojums

Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos

12. Jūnijs 2012 • NR. 24 (723)

Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie jautājumi sastāda veselu jautājumu kompleksu, kas prasa kopīgu iztirzājumu. Tādam nolūkam arī domāti šinī rakstā izteiktie apsvērumi. ...

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 • NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls