MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Domu mantojums
23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)
Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru komitejas" labvēlīgais slēdziens – neuzskatīt Latvijas agrārreformu par vācbaltiešu minoritāti diskriminējošu. Šo sūdzību 1925. gadā Tautu Savienībā iesniedza vācbaltu lielgruntnieki, lūdzot Tautu Savienību izlemt, vai minoritāšu aizsardzība attiecas arī uz to saimnieciskajiem īpašumiem un zaudējumu atlīdzību, bez tam arī uz minoritāšu tiesībām piedalīties zemes sadalīšanā un īpašumu iegūšanā. Tika apgalvots, ka agrārā reforma netaisnīgi skārusi tikai baltvācu lielgruntniekus, bet ne latviešus. Latvijas valdības rakstveida atbildi Tautu Savienībai sagatavoja pēc Zigfrīda Annas Meierovica iniciatīvas izveidota komisija, kurā darbojās juristi Kārlis Pauļuks, Fricis Menders un Voldemārs Zāmuels. Valdības pozīcija balstījās uz trim pamata argumentiem: Latvija nav mainījusi savu politiku uz nelabvēlīgāku pret minoritātēm; agrārā reforma ir sociālās nepieciešamības akts, kas ir nosacījums valsts pastāvēšanai; agrārā reforma attiecas uz visiem muižu īpašumiem neatkarīgi no īpašnieku tautības. Savukārt Latvijas valdību agrārās reformas lietā Tautu Savienībā Ženēvā pārstāvēja trīs diplomāti – pastāvīgais pārstāvis Tautu Savienībā K. Ducmanis, sūtnis Lielbritānijā Fridrihs Vesmanis un sūtnis Itālijā Vilis Šūmanis. Tautu Savienības speciāli šai sūdzībai izveidotajā "triju vīru komisijā", kas tiek pieminēta K. Ducmaņa vēstulē un kas, nesaskatot minoritāšu tiesību pārkāpumus, izlēma šo jautājumu slēgt, nevirzot tālāk uz izskatīšanu Tautu Savienībā, ietilpa Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns, Lielbritānijas ārlietu ministrs Ostins Čemberlens un Urugvajas pārstāvis Tautu Savienībā Alberto Guani. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)
Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)
Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)
Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)
Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu aizsardzības tiesības
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties