JURISTA VĀRDS - Rubriku katalogs: Domu mantojums

24. Marts 2020 /NR. 12 (1122)

Latvijas civillikumos tieši, kas zīmējas uz sievietes civiltiesisko stāvokli, sastopami sevišķi noteikumi. Sieviete fiziski vājāka par vīrieti. Pati daba tai nolikusi turklāt vēl mātes pienākumus, tamdēļ zināmos gadījumos viņai nepieciešama saudzība. Darba likumos sievietes–mātes darbs atvieglots. Sevišķa aizsardzība viņai piešķirta arī ģimenes tiesībās, kur ģimenes apgādāšana galvenām kārtām uzlikta vīram. Vīram pēc likuma ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Domu mantojums

Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs

5. Novembris 2019 /NR. 44 (1102)

1. Ievads Nav pārsteidzoši, ka Jānis Čakste, viens no neatkarīgās Latvijas vadošajiem valstsvīriem,1 starptautiskās tiesības un institūcijas uztvēra kā cieši saistītas ar valsts tiesībām un iekšpolitiku. Autors piedāvā izvērtēt šo Čakstes personības rakursu trīs līmeņos: akadēmiskais, diplomātiskais un valstiskais. Kā starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Čakste skaidroja spriedzi starp starptautisko tiesību ...

Barons B. Disterlo

žurnāls / Domu mantojums

Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Krievijas likumdošanā un juridiskajā literatūrā pēdējos 35 gadus pirms revolūcijas (1882–1917) vārds "kodifikācija" ir lietots īpašā nozīmē, kas būtiski atšķiras no vispārējās šī jēdziena nozīmes, kādu mēs varam atrast definētu jebkurā konversācijas vārdnīcā. Kamēr vispārēji ar šo no latīņu codex aizgūto jēdzienu saprotama attiecīgo valsts orgānu darbība, kuras uzdevums ir nodibināt jaunas tiesību normas, kuras kā ...

žurnāls / Domu mantojums

K. Ducmaņa priekšlikums Latvijas valdības paziņojumam sakarā ar lielgruntnieku sūdzības noraidīšanu Tautu Savienībā

23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)

Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru komitejas" labvēlīgais slēdziens – neuzskatīt Latvijas agrārreformu par vācbaltiešu minoritāti diskriminējošu. Šo sūdzību 1925. gadā Tautu Savienībā iesniedza vācbaltu lielgruntnieki, lūdzot Tautu Savienību izlemt, vai minoritāšu aizsardzība attiecas arī uz to saimnieciskajiem īpašumiem un zaudējumu atlīdzību, bez tam arī uz minoritāšu tiesībām piedalīties zemes sadalīšanā un īpašumu iegūšanā. Tika apgalvots, ka agrārā reforma netaisnīgi skārusi tikai baltvācu lielgruntniekus, bet ne latviešus. Latvijas valdības rakstveida atbildi Tautu Savienībai sagatavoja pēc Zigfrīda Annas Meierovica iniciatīvas izveidota komisija, kurā darbojās juristi Kārlis Pauļuks, Fricis Menders un Voldemārs Zāmuels. Valdības pozīcija balstījās uz trim pamata argumentiem: Latvija nav mainījusi savu politiku uz nelabvēlīgāku pret minoritātēm; agrārā reforma ir sociālās nepieciešamības akts, kas ir nosacījums valsts pastāvēšanai; agrārā reforma attiecas uz visiem muižu īpašumiem neatkarīgi no īpašnieku tautības. Savukārt Latvijas valdību agrārās reformas lietā Tautu Savienībā Ženēvā pārstāvēja trīs diplomāti – pastāvīgais pārstāvis Tautu Savienībā K. Ducmanis, sūtnis Lielbritānijā Fridrihs Vesmanis un sūtnis Itālijā Vilis Šūmanis. Tautu Savienības speciāli šai sūdzībai izveidotajā "triju vīru komisijā", kas tiek pieminēta K. Ducmaņa vēstulē un kas, nesaskatot minoritāšu tiesību pārkāpumus, izlēma šo jautājumu slēgt, nevirzot tālāk uz izskatīšanu Tautu Savienībā, ietilpa Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns, Lielbritānijas ārlietu ministrs Ostins Čemberlens un Urugvajas pārstāvis Tautu Savienībā Alberto Guani. ...

Aleksandrs Gubens

žurnāls / Domu mantojums

Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Jau pirmatnējos vecajos laikos mēs, pēc vēstures ziņām, atrodam to, ko sauc par "starptautiskām tiesībām". Valstis savā starpā veda sarunas caur sūtņiem, kurus uzskatīja par neaizskaramiem. Pastāvēja noteikumi vai arī ar reliģiju svētīti ieradumi par kara pasludināšanu un miera slēgšanu. Vecajā Itālijā turienes tautām vai valstīm bij sevišķa garīdznieku šķira "fetiales", kuriem bij jāuzrauga starptautiskās ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Turpinot Augstākās tiesas un Latvijas Nacionālā arhīva sadarbību, ar vērtīgiem materiāliem papildināta arhīva digitālo materiālu kopa "Ieskats Latvijas Senāta dokumentos 1919‒1940". Tagad tajā ikviens interesents var iepazīties ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces tiesas un rīcības sēžu žurnāliem, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva 1535. fondā "Latvijas Senāts". Latvijas Senāta digitālo ...

Maksis Lazersons

žurnāls / Domu mantojums

Revolucija un tiesības

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

I. Daudzkārt revoluciju mēģināts izskaidrot no socioloģiskā, tautsaimnieciskā, tīri politiskā, psicholoģiskā un pat reliģiskā viedokļiem, bet līdz šim revolucijas tiesisko izskaidrojumu uzskatīja par kaut ko neiespējamu. Tiesības un revolucija izlikās par nesavienojamiem jēdzieniem ne tikai vienkāršam pilsonim, bet ari daudziem tiesību zinātniekiem un sociologiem. Revolucija ir tas bezformu un beznormu tukšums, kuŗš pēc ...

Hermanis Albats

žurnāls / Domu mantojums

Pasaules miera ideja

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Šķirklis no Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējuma. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935, 30988.–30996. sleja. Saglabāta oriģinālā rakstība. Pasaules miera ideja, doma par ilgstoša m. nodibināšanu tautu un valstu starpā. Katram laikmetam bijuši savi ideāli un metodes šī mērķa sasniegšanai. Romas impērijā tas bija pax Romana (Romas m-s), kas sasniedzams ar visu tautu un cilšu pakļaušanu Romas varai. Agros viduslaikos baznīcas ...

Jēkabs Stumbergs

žurnāls / Domu mantojums

Par juristu ētiku

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Raksta pirmpublikācija: Stumbergs J. Par juristu ētiku. Students, 15.02.1935., Nr. 219, 2. lpp. Jēkaba Stumberga portrets no: Veitmanis K., Menģelsons A. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1918–1938. Rīga: Tieslietu ministrija, 1939, 253. lpp. ...

žurnāls / Domu mantojums

Mantojumu lietu kārtošanas reforma nepieciešama

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Pēteris Juraševskis, Saeimas deputāts Jautājums par mantojumu lietu kārtošanu jo dzīvi pārrunāts. Par šo jautājumu sevišķi domā plašās lauku iedzīvotāju aprindās. Un tas viegli saprotams. Mūsu apgabaltiesas, vienīgi šobrīd izlemj mantinieku apstiprināšanu, nav visiem viegli sasniedzamas sava attāluma dēļ. Otrkārt, apgabaltiesās jāievēro stingras formalitātes. Agrākās pagasta tiesas šai ziņā bij ērtas, tuvas un neformālas ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Domu mantojums

Atmiņas par padomju tiesību jaunradi

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu dēvē par "soviet law coinage" (padomju tiesību kaldināšana jeb labāk būtu teikt – štancēšana), kas labi ataino tā būtību. Tādēļ šobrīd, dzīves novakarā, gribas mierīgi palūkoties uz to laiku procesiem sabiedrības dzīvē, notikumiem un tajos iesaistītajiem cilvēkiem ar šodienas skatu un vērtējumu. Negribēti, tomēr, velkot paralēles ar līdzīgiem procesiem mūsdienās, jāsecina, ka nekā jauna jau zem šīs saules nav. Kā atklāšu turpmāk, satura ziņā tā "jaunrade" bija visai trūcīga, it īpaši "brālīgajās" padomju republikās. Attiecībā uz tiesību normu izklāsta formālo pusi baidos, ka salīdzinājums, ja tādu kāds objektīvi veiktu, nebūtu par labu šodienas praksei. Bet nu pie lietas. ...

Juris Baldunčiks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

Laura Bugne

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus garantēja konservatīvisma dominanci tiesā. Saskaņā ar ASV Konstitūciju1 prezidentam tagad ir pienākums izvirzīt Skalijas pēcteci, kas pēc tam vēl jāapstiprina ASV Senātam. Tā kā šī brīža prezidents Baraks Obama, kuram šogad beigsies prezidenta pilnvaras, pieder Demokrātiskajai partijai (liberāļiem), konservatīvie politiķi uzskata, ka Skalijas pēcteci vajadzētu izvirzīt nākamajam prezidentam, cerot, ka viņš būs no Republikāņu partijas. Lai arī kurš izvirzīs nākamo Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, ir skaidrs, ka šim lēmumam būs noteicoša ietekme uz turpmāko ASV politiku. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

Rainis

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

Jānis Vēbers

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Akadēmiķa J. Vēbera zinātniskie raksti 20. gs. 90. gados bija veltīti galvenokārt ģimenes tiesībām. Tajos precīzi un lakoniski tika skaidrots, kā jaunais Civillikuma regulējums atšķirsies no padomju tiesību regulējuma, kā arī pirmskara Civillikuma versijas. Piedāvājam fragmentus no J. Vēbera raksta "Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam", kas pirmoreiz publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada 3. jūnijā, 14. jūlijā un 1. septembrī, bet pārpublicēts J. Vēbera grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības" (131.–155.lpp.). ...

Rozālija Purgale

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes tiesības laika perspektīvē

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Man ir dota vienreizēja iespēja izteikt vienreizību Latvijas tiesas administrācijā, proti to, ka man kā sievietei bija piešķirtas tiesāšanas tiesības. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Domu mantojums

Maldības tiesiskā regulējuma īpatnības Vietējo Civillikumu kopojumā

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Civīllikumi (Vietējo likumu kopojuma III daļa), dažos izdevumos1 arī Latvijas (Baltijas) privātlikums, arī Vietējo civillikumu kopojums2 – apstiprināti 1864. gada 12. novembrī, stājušies spēkā 1865. gada 1. jūlijā.3 No vietējiem likumiem paliekoša nozīme izrādījusies tieši šī kodifikācijas akta sastāvā ietvertajiem civillikumiem, kas veido šī apkopojuma III daļu. Turpmāk šajā tekstā lietota kopīgā akta nosaukuma abreviatūra VLK, ar to saprotot šī akta III daļu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Ievads Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem izstrādāt Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, kurā tiktu kodificētas spēkā esošās Baltijas guberņu civiltiesības, 19. gs. 50. gadu beigās šis darbs tika uzticēts bijušajam Tērbatas Universitātes profesoram un ievērojamam Baltijas vietējo civiltiesību pētniekam Frīdriham Georgam fon Bungem (Friedrich Georg von Bunge),1 kurš tolaik ieņēma Rēveles rātes sindika un birģermeistara amatus. ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts pēctecībai privāttiesību jomā. Baltijas Civillikuma paragrāfi atgādina zinātniska darba rezultātu ar zemsvītras avotu norādēm un no juridiskās tehnikas viedokļa ir nesalīdzināmi augstāk vērtējami nekā mūsdienu likumdevēja "radošā" darba veikums ar norādēm tikai uz panta grozījumu vai papildinājumu datumiem. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Domu mantojums

Frīdrihs Georgs fon Bunge

11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)

1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ). Baltijas Civillikums jeb Bunges civillikums (kā bieži vien apzīmē šo kodifikāciju) tiek uzskatīts par ievērojamāko tiesību vēstures pieminekli Baltijas telpā, kā arī par Eiropā unikālu romiešu tiesību recepcijas piemēru. Turklāt šī kodifikācija – tikai koncentrētā un modernizētā veidā – turpina attīstību spēkā esošā Latvijas Civillikuma veidolā. Ņemot vērā šos apstākļus, "Jurista Vārds", kas iznāk tikai dienu pirms Baltijas Civillikuma apstiprināšanas 150 gadu jubilejas, ir veltīts šai kodifikācijai un tās autoram F.G. fon Bungem. ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Likuma cieņa un autoritāte

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi domājošie ...

Vladimirs Bukovskis

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanu civilprocesā

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

IV. Ceturtā jautājumā – kam jāpierāda – Civīlprocesa nolikums pretēji Kriminālprocesa likumiem[1] noteic, ka civīltiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz prāvnieku iesniegtiem pierādījumiem [C. pr. n. 457. (367.) p.[2] – Judex secundum allegata et probata a partibus judicare debet, sed non secundum conscientiam]. Tā kā civīltiesā, kur lieta grozās ap civīltiesiskām interesēm, katra puse ieinteresēta noskaidrot tiesas ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"

30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)

1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļas)3 normām. Šajā grāmatā Civilprocesa nolikums ir apzīmēts ar saīsinājumu "C. pr. n.", bet Vietējo civillikumu kopojums – ar saīsinājumu "Civīllik. ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas vienotības ideja Latvijas valststiesiskajā domā

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

[1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimu sēdēs veltīto uzmanību Satversmes piemērošanai, kā arī publicētos rakstus, ...

Fēlikss Cielēns

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Federācija

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

1. Ja dziļāk pārdomājam neatkarīgo Baltijas valstu sabrukuma cēloņus, tad jāatzīst, ka viens no cēloņiem bija to nespēja vienoti cīnīties pret draudīgām briesmām. Bez kādas sazināšanās Baltijas valstis 1939. gadā padevās Maskavas spiedienam un parakstīja separātus militāro bāžu līgumus. Tāpat bez jebkādas vienotības un pretestības Baltijas valstis 1940. gada jūnijā kapitulēja Padomju Savienības priekšā. Ja mēs gribam ne tikai atjaunot ...

Nikolajs Valters

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas valsts varas nesējs

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

"Tiesībnieka" 2 nrā ievadītā diskusija par Latvijas valstsvaras nesēju emigrācijā (25–29 lpp) skārusi svarīgu tiesību jautājumu. Pretēji agrākām, mums no studiju laikiem pazīstamām teorijām, ka valsts pastāvēšanai nepieciešama teritorija, tauta, kas šinī teritorijā dzīvo un beidzot valsts vara, kuras rīkojumi šajā teritorijā tiek izpildīti, modernās valststiesības par vienīgo nepieciešamo elementu valsts pastāvēšanai tagad uzskata ...

Kārlis Vanags

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes pie K. Dziļlejas raksta "Pārdomas par Latviju"

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Kolēģis LŪ doktorands K. Dziļleja savā rakstā aizskāris ļoti nopietnu un aktuālu tēmu, kurai latvju tiesībnieki līdzšim veltījuši samērā maz teoretiskas studijas. Tēmata svarīgums un patreizējais stāvoklis turpretim prasa, lai mēs, tiesībnieki, pamatīgi un vispusīgi savā starpā izdiskutētu Latvijas valsts un satversmes pastāvēšanas tiesiskos jautājumus, Latvijas valsts territorijas starptautiski tiesisko situaciju, jo materialam, kas atklātos šādās pārrunās un pārdomās, var būt visnotaļ liela nozīmība Latvijas Republikas tiesiskā statusa konkretizēšanai. Cerībā, ka arī manas papildinātājas piezīmes palīdzēs iedzīvināt mūsu kopējās pārrunas šinī jautājumā, atļaujos tās pievienot iepriekš minetam rakstam. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Kontinuitātes doktrīnas pamati

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

[1] Šajā žurnāla “Jurista Vārds“ numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēti vairāki raksti, kas publicēti trimdas apstākļos iznākušajā žurnālā “Tiesībnieks“.1 Pateicoties kolēģes Mg.iur. Dinas Gailītes zinātniskajiem pētījumiem, Latvijas juristu sabiedrībai ir pieejams plašs apskats par žurnāla “Tiesībnieks“ izdošanas apstākļiem un tajā publicētajiem rakstiem.2 Kārļa Dziļlejas, Kārļa Vanaga un Nikolaja Valtera rakstu pārpublicējums turpina ...

Kārlis Dziļleja

žurnāls / Domu mantojums

Pārdomas par Latviju. Principiāli un taktiski apsvērumi Latvijas valsts pastāvēšanas un satversmes jautājumos

12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)

Mūsu trimdas presē bieži parādās raksti, kuŗos no dažādiem viedokļiem, nereti polēmiku veidā, skārti svarīgi tiesiski un polītiski jautājumi, sakarā ar domu par Latvijas valsts pastāvēšanu un atjaunošanu. Šie diskutējamie jautājumi sastāda veselu jautājumu kompleksu, kas prasa kopīgu iztirzājumu. Tādam nolūkam arī domāti šinī rakstā izteiktie apsvērumi. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

Ieva Kraukle

žurnāls / Domu mantojums

Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums. Tā tika dibināta 1923. gada pavasarī, un pamats fakultātes bibliotēkai tika likts, iegādājoties profesora Bergmaņa bibliotēku.1 Laika gaitā krājumu būtiski papildināja grāmatas no privātbibliotēkām. Paralēli dāvinājumiem fakultātes bibliotēkas krājumu arvien biežāk papildināja pirktās grāmatas un vairāki iepriekšējos gados izdotu žurnālu komplekti. ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Domu mantojums

Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības nepieciešamība. Patenttiesību attīstības aizsākumu bieži saista ar 1474. gadu, kad Venēcijas republikā tika pieņemts Venēcijas statūts par rūpnieciskiem izgudrojumiem. Tomēr epizodiski patentaizsardzībai līdzīgi tiesību institūti sastopami vēl senāk. Otrā un trešā gadsimta mijā dzīvojošais grieķu rētors un gramatiķis Naukratas Atēnajs (θήναιος Nαυκράτιος) min ēdiena pagatavošanas sacīkstes, kas notikušas Senās Grieķijas pilsētā Sibarā 5. gadsimtā pirms Kristus un bijušas plaši izslavētas. Veiksmīgākais pavārs, kurš izgudrojis jaunu ēdiena recepti, ieguva ekskluzīvas tiesības šā ēdiena pagatavošanai uz vienu gadu.1 Tomēr klasiskā laikmeta pasaules izpratne kopumā nebija labvēlīga izgudrojumu aizsardzības tiesību izveidei. Pēc grieķu priekšstatiem, ko lielā mērā pārņēma arī Romā, jaunās zināšanas nāk no dieviem (Hēsiods) vai ir vienīgi jau kopš dzimšanas pastāvošu zināšanu atminēšanās (Platons).2 ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Pagasta institūta izpratne

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, valodas kopība.1 ...

Aivars Niedre

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

5. Aprīlis 2011 /NR. 14 (661)

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad Latvijas advokatūru var dēvēt par neatkarīgas valsts sastāvdaļu. Pārējā laikā (no 1944. līdz 1990. gadam) Latvijas advokatūra bija padomju advokatūras sastāvdaļa. Tādēļ Latvijas advokatūras vēsturi visā aplūkojamā laikposmā vispirms var iedalīt divos savstarpēji atšķirīgos posmos: advokatūra padomju laikā un advokatūra neatkarīgās Latvijas laikā. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...

Mīrons Krons

žurnāls / Domu mantojums

Civīllikuma pirmais pants

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Latvijas jaunā civīllikuma1 1. pants nosaka: "Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības."2 Ar savu programmatisko izveidojumu šis noteikums nevilšus saista katra uzmanību, kas sāk iepazīties ar jauno civīllikumu, jo acīm redzami likuma devējs piešķīris šai normai lielu nozīmi, nostādot to jaunā likuma pārējo normu priekšgalā. Tomēr pievestais noteikums izteikts tik plašā veidā, ka iespējami divi diametrāli pretēji ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes Mīrona Krona rakstam "Civīllikuma pirmais pants"

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

1. Mīrona Krona (Myron Kron) raksts "Civīllikuma pirmais pants (Laba ticība kā tiesiskās rīcības kritērijs)", kas pirmo reizi publicēts "Tieslietu Ministrijas Vēstneša" 1937. gada 2. numurā,1 mūsdienās ir vispazīstamākā, varētu pat teikt – vispopulārākā šī Latvijas jurista zinātniskā publikācija. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados (tajā skaitā 1940. gadā) Latvijā dažādos juridiskos izdevumos ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Tiesību zinātnieku darbos var atrast dažādus valsts suverenitātes principa un neatkarīgas valsts jēdziena skaidrojumus. Taču jau kopš suverenitātes teorijas aizsākumiem ir pastāvējusi cieša korelācija starp valsts suverenitāti un tiesas spriešanu augstākajā instancē. Suverenitātes teorijas pamatlicējs Žans Bodēns suverenitāti definēja kā noteiktu pilnvaru kopumu, kas raksturo suverēnu. Viena no tām ir tiesas spriešana augstākajā instancē.1 Atbilstoši Ž. Bodēna mācībai suverēnam jābūt galavārdam savu pavalstnieku strīdu izšķiršanā. Ja suverēna lēmumus tiesas spriešanas jomā iespējams pārsūdzēt, tad viņa augstākā vara ir apšaubāma. Valsts suverenitātes kontekstā tas nozīmē, ka valstij ir autonoma tiesu sistēma, kurā lietas tiek galīgi izlemtas. Savukārt tas attiecīgi uzliek pienākumu katrai valstij izveidot savu tiesu sistēmu un arī augstāko instanču tiesas, kuras pieņem galīgos lēmumus lietās. Balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Satversmes tiesa secinājusi, ka valstis bauda plašu rīcības brīvību savu tiesu sistēmu institucionālajā izveidošanā.2 ...

Māris Vainovskis, Edijs Poga

žurnāls / Domu mantojums

Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Latvijas Senāts un tā spriedumi [1] Latvijas Senāts kā Latvijas Republikas augstākā tiesa. Latvijas Senāts1 bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada2 līdz 1940. gadam,3 kad Latvijas Republikas teritorijā vardarbīgi iebruka PSRS karaspēks, tādējādi aizsākot 50 gadus ilgušo Latvijas Republikas iestāžu rīcības savā zemē amorālo un prettiesisko paralīzi. Latvijas Senātam bija svarīga loma Latvijas tiesību izveidošanā, ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats pagasttiesu praksē

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX gs. Krievijas impērija XIX gs. bija saglabājusi tradicionālo kārtu sabiedrības sistēmu, kurā vienu no kārtām veidoja zemnieki. XIX gs. agrārā reforma noteica, ka no dzimtbūtniecības atbrīvotajiem zemniekiem ir nepieciešams izveidot savu tiesas instanci. Tāpēc radās vietējo pagasttiesu sistēma, kas atbilstīgi Krievijas administratīvajai praksei balstījās gan uz pašpārvaldi, gan uz augstākas varas (sākumā muižas, vēlāk miertiesas) kontroli.1 ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu aizsardzības tiesības

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"