Rubriku katalogs: Intervija

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

5. Februāris 2013 • NR. 5 (756)

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

16

8. Janvāris 2013 • NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Būtiski pilnveidojumi prokuratūras darbā

Aizvadītajā nedēļā, 12. decembrī, ir izsludināti apjomīgi grozījumi Prokuratūras likumā, kas pilnveido prokuratūras darba tiesisko regulējumu attiecībā uz prokuroru disciplināratbildību, prokuratūras amatpersonu kompetenci, prokuroru profesionālās darbības novērtējumu, ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanu, kā arī ievieš dažādu – minimālā un maksimālā – vecuma cenza piemērošanu u.c. Šie jauninājumi spēkā stāsies nākamā gada 1. janvārī. Turklāt arī šobrīd Saeimā atrodas jauns likumprojekts, kurā piedāvāts no Prokuratūras likuma svītrot normu par prokurora administratīvo imunitāti. Tādēļ JV uz sarunu aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lūdzot sniegt savu vērtējumu par prokuratūras darbā paredzamajām izmaiņām un norādot uz svarīgākajiem jauninājumiem. ...

18. Decembris 2012 • NR. 51 (750)

Adams Čarnota

žurnāls / Intervija

Tiesības ir kā balons

6

4. Decembris 2012 • NR. 49 (748)

Deformēta tiesību izpratne, normatīvisms un formālisms, specifiska tiesnešu mentalitāte, kas izpaužas mehāniskā tiesību piemērošanā, slikta juridiskā izglītība, pārmērīgas drošības struktūru pilnvaras – tie ir būtiski iemesli, kuru dēļ Rietumu tiesību sistēma nespēj pilnvērtīgi funkcionēt valstīs, kas atguvušās no totalitārisma, tai skaitā Austrumeiropas "jaunajās" demokrātijās, kaut arī tās no padomju režīma atbrīvojušās jau pirms divām desmitgadēm. Šīs tēzes savā šoruden Rīgā nolasītajā referātā izvirzīja un pamatoja pazīstamais postkomunistiskās tiesību telpas pētnieks – tiesību filozofs un sociologs, poļu un austrāliešu tiesību zinātnieks Ph.D Adams Čarnota1. "Jurista Vārdam" A. Čarnotas viedoklis šķita tik trāpīgs, ka likās – mūsu lasītājus varētu interesēt plašāks viņa viedokļa atspoguļojums. Šāda iespēja tagad ir radusies: piedāvājam A. Čarnotas sarunu ar Latvijas Universitātes doktoranti, tiesību socioloģi Daci Šulmani. Intervija notika šoruden Varšavā. ...

žurnāls / Intervija

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām

23. Oktobris 2012 • NR. 43 (742)

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1 Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā. Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria). ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

37

2. Oktobris 2012 • NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 • NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Intervija

Pilsoņiem jāspēj integrēties un jādod pienesums valsts attīstībā

3. Aprīlis 2012 • NR. 14/15 (713/714)

Kā Jūs vērtējat neseno referendumu par otru valsts valodu naturalizācijas procesa kontekstā? Tas ir svarīgs jautājums, kā naturalizācija ir ietekmējusi pilsoņu kopumu un kāpēc naturalizējušies pilsoņi, solot uzticību Latvijas Republikai, dodas balsot par otru valsts valodu. Tāpēc es uzņēmos izpētīt citu valstu praksi tieši par šiem lojalitātes nosacījumiem pilsonības iegūšanai (skat. intervijas beigās.). Uz naturalizāciju mēs nevaram ...

Ineta Ziemele

žurnāls / Intervija

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju. ...

3. Janvāris 2012 • NR. 1 (700)

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Intervija

Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un "Jurista Vārdam" zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicinājām uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē. ...

3. Janvāris 2012 • NR. 1 (700)

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

14

27. Decembris 2011 • NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

Agnese Priedīte

žurnāls / Intervija

Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu

Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas par nepieciešamā regulējuma saturu gan ir izkristalizējušās. Turklāt tieši minētā normatīvā akta izstrāde bijusi par pamudinājumu Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšanai 2010. gada pavasarī, kurā apvienojušies sākotnēji pieci, bet šobrīd jau septiņi, kā paši saka, nozares vadošie uzņēmumi. Stāstot par minētās asociācijas iecerēm un plāniem, arī cerībām jau drīzumā sagaidīt Parāda atgūšanas likuma spēkā esamību, organizācijas valdes priekšsēdētāja – juriste Agnese Priedīte uzsver, ka minētā nozare ir apvīta ar daudziem mītiem un stereotipiem, kurus gribētos mainīt. ...

4. Oktobris 2011 • NR. 40 (687)

Sannija Matule, Dite Liepa

žurnāls / Intervija

Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme

38

16. Augusts 2011 • NR. 33 (680)

Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Šī norma, kas noteic atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku iemeslu dēļ (to detalizētu izklāstu sk. šai intervijai pievienotajā vēstulē). Turklāt, kā tas norādīts vēstulē Valsts prezidentam, juristu raizes pastiprina valodas zinātnieku atziņas, kas skar gan necenzētu, gan lamu vārdu jēdzienus, jo valodnieku traktējums it kā paver plašas iespējas netraucēti lietot pat visrupjākos lamu vārdus bez bažām par to saņemt sodu. Tādēļ, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, JV uz sarunu aicināja Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Dr.philol. Diti Liepu. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas juristu apvienības pieprasījuma šā gada pavasarī tieši viņa arī ir sagatavojusi juristu satraukumu raisošo skaidrojumu par to, kādi termini valodniecībā tiek lietoti, raksturojot lamu vārdus. ...

Ēriks Kalnmeiers

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju

6

2. Augusts 2011 • NR. 31 (678)

Atskatoties uz aizvadīto pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē. Kalnmeieram ir ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs priekšstats par jauno priekšnieku un būtiskas tiesu varas institūcijas vadītāju jau ir izveidojies. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Intervija

Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī

4

12. Jūlijs 2011 • NR. 28 (675)

Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski jau ir izskanējis, tomēr plašāku ziņu par šo notikumu nav daudz. Ņemot vērā, ka E. Pastars “Jurista Vārda” (sākumā tā vēl bija kā rubrika oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) lasītājus caur savām – kopskaitā 43 – publikācijām ir uzrunājis jau teju desmit gadus un šobrīd tiek uzskatīts par īpaši talantīgu un daudzsološu juristu, saistībā ar jauno amatu aicinājām viņu uz nelielu sarunu. ...

Ineta Ziemele

žurnāls / Intervija

Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem. ...

12. Jūlijs 2011 • NR. 28 (675)

Sannija Matule, Ginters Hmeļevskis

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām

10

26. Aprīlis 2011 • NR. 17 (664)

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem. ...

Ļubova Kovaļa, Aigars Štokenbergs

žurnāls / Intervija

Ministra mērķis ir tieslietu nozares modernizācija

Jau pirmajās sava darba nedēļās tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam bija jāiztur principiāla cīņa, kas izpelnījās arī lielu juridiskās sabiedrības viļņošanos, – tā bija tiesnešu algu reforma un iekļaušana vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Nekāds iesildīšanās laiks tieslietu ministra amatā viņam netika dots. Skaļie notikumi atstāja ēnā citus A. Štokenberga politiskos mērķus tieslietu nozarē. Par dažiem no tiem – šajā ministra sarunā ar "Jurista Vārdu". Kaut gan, protams, arī jautājumu par tiesnešu algu reformu apiet nebija iespējams. ...

8. Februāris 2011 • NR. 6 (653)

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

22

28. Decembris 2010 • NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Intervija

Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

24. Augusts 2010 • NR. 34 (629)

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu "Latvijas tiesu modernizācija". Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, viena no tām – tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru – ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām. Par to, kādi būs attālinātu tiesvedības procesu ieguvumi un kā norit video un skaņu iekārtu ieviešana Latvijas tiesās, intervijā skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

36

13. Jūlijs 2010 • NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

Egils Levits, Jānis Pleps, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos

Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam. Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi. Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu. ...

22. Septembris 2009 • NR. 38 (581)

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 • NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Mareks Segliņš, Mārtiņš Lazdovskis

žurnāls / Intervija

Mums ir vismaz viena laba ziņa

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi. Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai. ...

7. Jūlijs 2009 • NR. 27 (570)

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

12

16. Jūnijs 2009 • NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

Ineta Ziemele, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs

20

9. Jūnijs 2009 • NR. 23 (566)

Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu "Kononovs pret Latviju", kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi. "Jurista Vārds" tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus. ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

2. Jūnijs 2009 • NR. 22 (565)

Pols Kosta Žans, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem

28. Aprīlis 2009 • NR. 17 (560)

"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils (Michael O’Boyle). Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P. Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P. Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu "Jurista Vārds". Kādas ir Latvijas un citu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas1 dalībvalstu šā brīža problēmas cilvēktiesību īstenošanā; vai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstis drīkst samazināt cilvēktiesību standartus; vai ECT būtu jāsamazina kompensācijas, kas valstīm jāmaksā par cilvēktiesību neievērošanu; kāda ir tiesneša loma ECT procesā pret valsti, kuru tas pārstāv; politiski "nedraudzīgu" valstu tiesnešu sasvstarpējās attiecības, – uz šiem un citiem jautājumiem intervijas laikā atbildēja ECT prezidents Ž.P. Kosta. ...

Valdis Liepiņš, Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Intervija

Vēlēšanu sistēmas evolūcija, nevis revolūcija

2

10. Februāris 2009 • NR. 6 (549)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...

Veronika Krūmiņa, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Senātu nesaista draudzība ar valsts pārvaldi

7

3. Februāris 2009 • NR. 5 (548)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgi kā administratīvās tiesas kopumā, tagad, februāra sākumā, atzīmē savas pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tā sakrīt ar jauno administratīvo tiesu namu atvēršanu reģionos, tādējādi turpinot attīstīt šo tiesu sistēmas atzaru. Tātad, no vienas puses, sistēma progresē, bet, no otras puses, aizvien vairāk kuluāros un dažkārt arī publiski izskan administratīvajām tiesām veltīti pārmetumi, ka savos piecos darbības gados tās kļuvušas pārlieku draudzīgas valsts pārvaldes iestādēm. Cik pamatota ir šī kritika un kāds ir patiesais administratīvo tiesu devums Latvijas tiesību sistēmai, intervijā stāsta Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, kura turklāt ir pirmā sieviete, kas jebkad Senātā ieņēmusi tik augstu amatu. ...

Sannija Matule, Ilze Pilsētniece

žurnāls / Intervija

Notariāts kā vienas pieturas aģentūra

11. Novembris 2008 • NR. 43 (548)

Aizvadītais mēnesis Latvijas notariātam bijis zīmīgs ar diviem notikumiem – oktobra nogalē ar svinīgu pasākumu atzīmēta atjaunotā notariāta 15 gadu dzimšanas diena, bet pirms dažām dienām, 7. novembrī, notikušas vēlēšanas, kurās kopsapulce pārvēlējusi Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Par tās priekšsēdētāju atkārtoti kļuvusi Ilze Pilsētniece, kura atzīst: man ir enerģija un vēl daudz ideju, ko turpmāk īstenot. ...

Mārtiņš Dambergs, Leons Modris Ļūļa-Frankēvics

žurnāls / Intervija

Objektivitāte pāri visam

28. Oktobris 2008 • NR. 41 (546)

Šogad, līdz ar Latvijas dibināšanas nozīmīgo gadadienu, savu astoņdesmito jubileju 23. oktobrī atzīmēja arī viens no pieredzes bagātākajiem un pazīstamākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā Leons Modris Ļūļa-Frankēvics. Sešdesmit savus mūža gadus viņš ir veltījis jurista darbam. Lielāko daļu no tiem strādājis valsts arbitrāžā par valsts galvenā arbitra vietnieku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem soļiem, lai grozītu iepriekšējo kārtību saimniecisko strīdu izskatīšanā, bija tiesu sistēmas reformas ietvaros reorganizēt valsts arbitrāžu par saimniecisko tiesu. Saimnieciskajā tiesā L.M. Ļūļa- Frankēvics strādājis par tiesnesi līdz laikam, kad, turpinoties tiesu sistēmas reformai, saimnieciskā tiesa beidza pastāvēt un strīdi, kuri piekrita šai tiesai, tika nodoti izskatīšanai jaunizveidotajai trīspakāpju tiesu sistēmai. Kad nodibināja Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu, L.M. Ļūļa-Frankēvics kļuva par tās šķīrējtiesnesi. Bijis paraugs un darbaudzinātājs šobrīd daudziem Latvijā pazīstamiem juristiem, kuri no Latvijas Universitātes bijuši praksē vai arī savu pirmo darba pieredzi guvuši valsts arbitrāžā. Atzīmējot L.M. Ļūļas-Frankēvica apaļo jubileju, piedāvājam lasītājiem nelielu interviju ar vienu no pieredzējušākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā. ...

Jānis Pleps, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Intervija

Lai tiesnesis var pildīt pienākumus tā, kā pieklājas

23. Septembris 2008 • NR. 36 (541)

Šodien aprit tieši simts dienas, kopš Augstāko tiesu vada tās jaunais priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šā gada 5. jūnijā Saeima viņu apstiprināja šajā amatā uz septiņiem gadiem, savukārt 16. jūnijs bija trešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā darba diena priekšsēdētāja amatā. Ar Ivaru Bičkoviču “Jurista Vārds” tikās nedēļu iepriekš, lai pārrunātu ne vien simts dienās paveikto, bet arī vairākus jautājumus, kas šobrīd ir aktuāli tiesu sistēmai. Saruna notika tiesas priekšsēdētāja kabinetā, kurā vēl bija jūtami jurģi un jauna saimnieka ienākšana. Taču tajā pašā laikā mēs runājām par konkrētām lietām, kas jau ir izdarītas, par lietām, kuras tiek darītas un kuras iecerēts paveikt. Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs sācis aktīvi strādāt ar pirmo dienu, un, šķiet, daudziem juristiem vēl lielā mērā ir noslēpums, kāds tad īsti būs jaunais Augstākās tiesas vadības kurss. Iespējams, dažas atbildes uz jautājumiem par Augstākās tiesas un visas tiesu varas sistēmas attīstības perspektīvām varēs gūt jau šajā intervijā. ...

Sannija Matule, Irēna Kalniņa

žurnāls / Intervija

Juristu profesionālā apvienība tiecas pēc pārmaiņām

Jau nedaudz vairāk par gadu ir dibināta un darbojas Latvijas jauno juristu asociācija (LJJA), kas aicina tai pievienoties visus interesentus. Taču, kā intervijā uzsver organizācijas valdes priekšsēdētāja Irēna Kalniņa, LJJA nav nolūka vienkārši sapulcēt daudzskaitlīgu juristu kopumu, kura darbība ir visnotaļ formāla un pasīva. Tādēļ LJJA perspektīvā ir apņēmusies kļūt par aktīvu un funkcionējošu juristu profesionālo apvienību, kas pulcē un motivē Latvijas jaunos juristus aktīvai sabiedriskai darbībai. ...

29. Jūlijs 2008 • NR. 28 (533)

Sannija Matule, Viktors Skudra

žurnāls / Intervija

Tieslietu ministrs ar sapni par neatkarīgu Latviju

2

8. Jūlijs 2008 • NR. 25 (530)

Šogad līdz ar Latvijas valsts 90 gadu jubileju savas pastāvēšanas tikpat nozīmīgo gadskārtu īpašāk atzīmēs arī tieslietu sistēma. Kopš pirmssākumiem tās neatņemama sastāvdaļa, protams, bijusi Tieslietu ministrija un arī tieslietu ministri. Šie pienākumi un atbildība Latvijas vēstures krasi atšķirīgos laikos divreiz bijusi uzticēta vienam un tam pašam cilvēkam – tagadējam Satversmes tiesas tiesnesim Viktoram Skudram. Viņš tieslietu ministra amatā strādājis mūsu valstij zīmīgā laikā – no 1988. līdz 1993. gadam, tādējādi vienlaikus būdams gan Latvijas PSR pēdējais, gan atjaunotās Latvijas Republikas pirmais tieslietu ministrs. Tādēļ šoreiz saruna ar V. Skudru par viņa pieredzi un devumu tieslietu sistēmai. ...

Sannija Matule, Kalvis Torgāns

žurnāls / Intervija

Uzticīgs ideāliem: tiesnesis Kalvis Torgāns

Pirms deviņiem gadiem oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste un tagadējā "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte intervēja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un Uzraudzības padomes priekšsēdētāju, zvērinātu advokātu, habilitēto juridisko zinātņu doktoru Kalvi Torgānu.* Toreiz viņam tika arī jautāts, kurā no amatiem – prokurora, tiesneša vai advokāta – augstskolas absolventam būtu vislielākās iespējas realizēt savus jaunības ideālus par taisnīguma triumfu, un K. Torgāns atbildēja: "Runājot par amatu nozīmību, protams, jāatzīst, ka vissvarīgākais šeit ir tiesneša amats. Viņam tiesas procesā ir jābūt izteikti objektīvam, un viņa vienīgais kritērijs drīkst būt tikai likums." Savukārt, kā atklāj šī intervija, – neplānoti un neparedzēti, tomēr arī K. Torgāns pats nu kļuvis par tiesnesi, kurš līdz šā žurnāla iznākšanai jau ir sācis veikt sava jaunā amata pienākumus. ...

18. Marts 2008 • NR. 11 (516)

Gaidis Bērziņš, Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Gads tieslietu ministra amatā. Vai būs turpinājums?

4. Decembris 2007 • NR. 49 (502)

Jau ilgāku laiku ir skaidrs, ka līdzšinējās valdības dienas ir skaitītas, un precīzi vēl nav zināms, kam turpmāk tiks uzticēta arī Tieslietu ministrijas vadība. Nedaudz vairāk par gadu tajā valdījis Gaidis Bērziņš, kuru šoreiz aicinājām uz interviju, lai ministrs atskatītos uz savu veikumu tieslietu sistēmā. - Iepriekš, kad bijāt zvērināts advokāts un komersants, ticamākais, jums par Tieslietu ministriju un tieslietu sistēmu jau bija izveidojies savs priekšstats. Kā tas ir mainījies, kad visu esat iepazinis, tā sacīt, arī no virtuves puses? - Pirms stājos šajā amatā, man jau bija priekšstats gan par ministriju, gan tās darbu. Tomēr, protams, iepazīstoties ar situāciju uz vietas, esmu ieguvis jaunas atziņas, to skaitā par jautājumiem, pie kā rūpīgāk jāstrādā un kas būtu jāuzlabo. Kopumā es sacītu, ka, manuprāt, Tieslietu ministrija ir strādājusi labi pirms manis, tā labi strādā šobrīd un tā būs arī nākotnē. ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps, Miroslavs Vižikovskis

žurnāls / Intervija

Konflikts starp tiesu un politiķiem ir demokrātiskas valsts pamatos

16. Oktobris 2007 • NR. 42 (495)

Oktobra sākumā Rīgā viesojās Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesis profesors Miroslavs Vižikovskis (Mirosław Wyrzykowski). Vizītes laikā profesors M. Vižikovskis ne vien uzstājās ar priekšlasījumu "Varas dalījuma apdraudējumi Polijā: mācībstunda citiem" (Sorosa fonda Latvija 15 gadu jubilejas pasākumu ietvaros), bet arī sniedza interviju "Jurista Vārdam". Konstitucionālais tribunāls (Trybunał konstytucyjny) saskaņā ar Polijas Konstitūciju ir šīs valsts konstitucionālā tiesa, kas izvērtē Polijas likumu un citu tiesību normu atbilstību Konstitūcijai, kā arī savos spriedumos iztulko Konstitūciju. Saskaņā ar Polijas Konstitūciju tribunālā strādā 15 tiesneši, kurus amatā uz deviņu gadu pilnvaru termiņu apstiprina Seims. M. Vižikovskis par Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesi apstiprināts 2001. gadā. Līdzās tiesneša pienākumu pildīšanai viņš ir arī Varšavas universitātes profesors. ...

Sannija Matule, Kaspars Semēvics, Gints Karlsons

žurnāls / Intervija

Tiesu sistēmai ir jārēķinās ar reformu

2. Oktobris 2007 • NR. 40 (493)

Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas (TA) direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, TA bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem - TA grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. "Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze," joprojām spiests atzīt G. Karlsons. ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps, Semjuels Elito

žurnāls / Intervija

Viens no deviņiem ietekmīgajiem

11. Septembris 2007 • NR. 37 (490)

Šovasar Rīgā viesojās ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito (Samuel Alito), viens no deviņiem ietekmīgākajiem šīs valsts tiesnešiem. Pēc personiska Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma viņš bija ieradies uz starptautisko konferenci "Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums", kas 2. un 3. jūlijā Latvijas Universitātē pulcināja septiņu valstu pārstāvjus, galvenokārt tiesnešus (par šo pasākumu "Jurista Vārda" lasītāji jau tika plašāk informēti). Neraugoties uz saspringto Latvijas apmeklējuma grafiku, tiesnesis S. Elito īsi pirms izlidošanas uz ASV tomēr veltīja brīdi atsevišķai sarunai ar "Jurista Vārdu". Piedāvājam lasītājiem viņa iespaidus par Latvijas tiesu sistēmu un pārdomas par tiesnešu attiecībām ar politiķiem, par sabiedrisko domu un plašsaziņas līdzekļiem, par nāvessodu, kā arī par reliģijas un valsts attiecībām Amerikā. ...

Ivars Bičkovičs, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Telefonsarunu skandāls nebeigsies ar "čiku"

4. Septembris 2007 • NR. 36 (489)

- Tiesnešu konferences datums jau noteikts, un daudzi tajā cer sadzirdēt ko būtisku. Ko jūs no tās sagaidāt? - Personīgi es uzskatu, ka 2. novembrī ieplānotā tiesnešu konference vairāk būs vērsta uz sabiedrību un tās šobrīd pamatoto interesi. Konferences gaitā svarīgi būs tas, kā mainīt sabiedrības viedokli uz pozitīvo pusi. Esmu absolūti pārliecināts, ka tiesnešu starpā nevarētu būt diskusijas un strīda par nepieciešamību ievērot tiesneša ētikas normas. Nešaubos, ka ikviens Latvijas tiesnesis, vismaz publiski izsakoties, protams, ir par absolūtu likumību savā darbā un ētisko normu ievērošanu (cits jautājums, kā viņš to līdz galam saprot vai - gluži pretēji - neizprot), tādēļ diezin vai šim uzstādījumam konferencē būs oponenti. ...

Dina Gailīte, Andris Guļāns

žurnāls / Intervija

Vēl sliktāk būs tad, ja šobrīd nekas nemainīsies

- Vispirms jautājums, ko varētu uzdot ne tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājam: kā, jūsuprāt, šobrīd, kad klajā nākušas it kā noklausītās tiesnešu un advokātu sarunas, Latvijā jūtas jauns jurists, kurš tikko sācis profesionālās gaitas? Cik daudz vērības viņam jāvelta tiesību zinātņu apguvei un cik - draudzīgu sakaru dibināšanai? - Jauni cilvēki ir maksimālisti. Kāds no viņiem varbūt teiks, ka sen jau to ir zinājis, kāds būs šokā. Tomēr es gribētu jaunos kolēģus, tāpat arī visus pārējos juristus, aicināt neietekmēties no "vispārējā" viedokļa un katram pašam analizēt situāciju. Protams, jāatzīst, ka stāvoklis tiesu sistēmā tieši šobrīd, saistībā ar atklātībā nākušajām sarunām, manuprāt, ir ļoti kritisks. Līdz šim Latvijas tiesu sistēmas vēsturē tā vēl nav bijis. Taču tieši jaunieši ir tie, kuriem sistēma ir jāpārveido. Es ļoti ceru, ka jaunie juristi neņems vērā grāmatā atspoguļoto praksi, kad tiesu lietas tiek kārtotas ar draugu būšanas palīdzību, un savu karjeru balstīs uz zināšanām, nevis kādām "netradicionālām" attiecībām tiesu sistēmā. ...

4. Septembris 2007 • NR. 36 (489)

Dina Gailīte, Jānis Pleps, Mihails Krasnovs

žurnāls / Intervija

Varas dalīšana un vārda brīvība Krievijā