Rubriku katalogs: Intervija

Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2011. gada martā viņu nomainīja Juris Jansons, kurš pērn tiesībsarga amatā tika pārvēlēts uz otru termiņu, tātad līdz 2021. gada 16. martam. Tādējādi J. Jansons Latvijas tiesībsarga institūtu ir veidojis un vadījis lielāko daļu laika jeb teju sešus no kopējiem desmit gadiem. Savukārt tiesībsarga vietniece, Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne strādāja jau Valsts cilvēktiesību birojā, uz kura bāzes tapa ombuda iestāde. Tādēļ janvāra sākumā sarunā ar "Jurista Vārdu" tiesībsargs un viņa vietniece atskatījās uz darbības pirmo desmitgadi un iezīmēja šā brīža cilvēktiesību lomu un vietu Latvijā. Papildus tam šajā numurā tiesībsarga darbu komentē un vērtē arī institūcijas, kuru ikdienā sadarbība ar ombudu ir ierasta vai neizbēgama. Tāpat tēmas ietvaros iekļauts pārskats par tiesībsarga sniegtajiem priekšlikumiem tiesību aktu grozījumiem un konkrētām problēmām, uz kurām tas vērsis uzmanību un līdzdarbojies, meklējot risinājumus. ...

7. Februāris 2017 • NR. 6 (960)

Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja

žurnāls / Intervija

Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna un Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle. Autores vadlīniju sagatavošanas procesā ir apzinājušas, ka, neraugoties uz minētā tiesību institūta ietveršanu normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, šāda līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi praksē nenotiek bieži un, šķiet, līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ nelielā sarunā ar A. Smiltēnu "Jurista Vārds" rod atbildes uz jautājumiem, vai un kam var kalpot administratīvais līgums un tā noslēgšanas procesa atvieglošanai paredzētās vadlīnijas. ...

31. Janvāris 2017 • NR. 5 (959)

Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām

žurnāls / Intervija

Latvijas tiesībnieku saime lepojas ar ikviena mūsu jurista starptautiskiem panākumiem – arī "Jurista Vārds" cenšas informēt lasītājus gan par ārvalstīs aizstāvētiem zinātniskajiem grādiem un izdotām grāmatām, gan nozīmīgiem profesionālās karjeras sasniegumiem. Šāds stāsts, kas liek ne vien lepoties, bet noteikti var iedvesmot jaunos Latvijas tiesībniekus, arī šoreiz – par latviešu juristi Magdu Papēdi, kas vispirms absolvējusi Latvijas Universitāti (Dipl. iur.), pēc tam Vācijā Freiburgas Universitātē (Albert-Ludwigs-Universität Freiburg) ieguvusi maģistra grādu (LL.M), bet 2015. gadā turpat aizstāvējusi arī doktora grādu (Dr. iur.) un savu promocijas darbu 2016. gadā publicējusi prestižajā Vācijas juridiskās literatūras izdevniecībā Carl Heymans Verlag, un šobrīd Hamburgā gatavojas otrajam valsts eksāmenam (Zweite Juristische Prüfung), kura nokārtošanas gadījumā iegūs tiesības praktizēt visās reglamentētajās jurista profesijās Vācijas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. ...

10. Janvāris 2017 • NR. 2 (956)

Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu

žurnāls / Intervija

29. Novembris 2016 • NR. 48 (951)

Šā gada 30. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par patvaļīgu aizturēšanu (darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura pārstāvēs Austrumeiropas valstu grupu. E. Šteinerte ir pirmā latviete, kas ieņem amatu šajā darba grupā, turklāt visā ANO pastāvēšana vēsturē viņa ir pirmā latviete, kas ir tikusi ievēlēta kādā no speciālo procedūru amatiem. Tāpat jāmin, ka visu darba grupas 25 pastāvēšanas gadu laikā E. Šteinerte ir tikai sestā sieviete, kas ievēlēta tajā. Jaunajā amatā E. Šteinerte stājās šā gada 1. novembrī, un 21.–25. novembrī notika pirmā darba grupas sesija ar viņas dalību. E. Šteinertes ievēlēšana šajā darba grupā ir nozīmīgs notikums Latvijai, kas cenšas veicināt un stiprināt ekspertu pārstāvību ANO cilvēktiesību institūcijās. Ņemot vērā minēto, kā arī paužot patiesu prieku par E. Šteinertes panākumiem, žurnāls "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā nelielu interviju, kurā E. Šteinerte izklāsta savu ceļu uz jauno amatu un runā par nākotnes profesionālajiem izaicinājumiem. ...

Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma

žurnāls / Intervija

8

15. Novembris 2016 • NR. 46 (949)

Nozīmīga loma Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta izstrādē un virzībā ir bijusi Tieslietu ministrijai, kura visdziļāk ir pētījusi visas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK) gan attiecībā uz procesu, gan uz sodu piemērošanu un izpildi, kā arī sistēmu un tās mērķiem kopumā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna intervijā žurnālam "Jurista Vārds" izsmeļoši stāsta par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesībām – tostarp par administratīvo pārkāpumu tiesību attīstības vēsturi un nākotnes perspektīvām. Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu tiesības Latvijā līdz šim ir maz pētītas un diskutētas, šī intervija noteikti dos milzīgu un neatsveramu pienesumu Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību jomai. ...

Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs

žurnāls / Intervija

18. Oktobris 2016 • NR. 42 (945)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. Tāpēc ir loģiski, ka pastāvīga būšana daudzu ne tikai juridisku, bet arī tiesībpolitisku izšķiršanos epicentrā prasa daudz komunikācijas, skaidrojumu un sadarbības no pašas EST un tās tiesnešiem. Tradicionāli EST prezidents ir galvenā runas persona dažādos Eiropas un pasaules līmeņa diskusiju forumos, kuros tiek skatīta ES un tās tiesību loma. Pēc Satversmes tiesas ielūguma EST prezidents Koens Lenaerts šogad viesojās arī Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī", kas bija veltīta Satversmes tiesas 20. gadadienai. Konferences ietvaros K. Lenaerts sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". ...

Par "civilizācijas standartu" starptautiskajās tiesībās

žurnāls / Intervija

20. Septembris 2016 • NR. 38 (941)

Čīles izcelsmes amerikāņu tiesību zinātnieks Dr. Arnulfs Bekers-Lorka tikko Rīgā aizvadītajā ESIL konferencē saņēma balvu (ESIL Book Prize winner 2016) kā labākā tiesību literatūras izdevuma autors. Īpaši interesanti, ka, neskatoties uz tik bagātīgo literatūras klāstu par mūsdienu starptautisko tiesību izaicinājumiem, balva piešķirta tiesību vēstures pētījumam. Savā darbā autors meistarīgi spējis saskatīt un parādīt vispasaules starptautisko tiesību dzimšanu, kas faktiski notikusi tikai 19. gadsimtā. Grāmatas nosaukums "Metisu starptautiskās tiesības: globālā intelektuālā vēsture 1842–1933" (Mestizo International Law: A Global Intellectual History 1842–1933) izvēlēts, lai konkrēti iezīmētu īpašo starptautisko tiesību globalizācijas periodu, kurā Eiropā sākotnēji centrētās idejas strauji ieguva "jaukteņa" (metisa) globālo izteiksmi. ...

Starptautisko tiesību raksturs, vājums un spēks

žurnāls / Intervija

20. Septembris 2016 • NR. 38 (941)

Septembra sākumā Rīgā notikušajā Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law – ESIL) starptautisko tiesību konferencē kā viens no goda viesiem piedalījās Starptautiskās tiesas tiesnesis Džeimss Kraufords. Viņš piedalījās gan kā eksperts konferences atklāšanas diskusijā, gan arī kā mentors ESIL mentoringa programmas ietvaros. Neskatoties uz bagātīgo un saspringto ESIL konferences programmu, viņš atrada iespēju sniegt īsu ekspresinterviju žurnālam "Jurista Vārds". Lai arī kā Starptautiskās tiesas tiesnesis Dž. Kraufords nedrīkst komentēt pasaulē aktuālās krīzes, intervijas ietvaros viņš izklāstīja svarīgus starptautisko tiesību pamatprincipus, kas ļauj izprast starptautisko tiesību lomu krīžu risināšanā. ...

Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību

žurnāls / Intervija

23. Augusts 2016 • NR. 34 (937)

Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai 2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem. D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses. ...

Nāvessods: gan par, gan pret

žurnāls / Intervija

9. Augusts 2016 • NR. 32 (935)

Šī gada pavasarī pēc vairāk nekā 30 Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem (galvenokārt tiesneša, bet pēdējos dažus gadus – tiesas darbinieka amatā) pensionējās ilggadējais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš – viens no pieredzējušākajiem krimināllietu tiesnešiem Latvijā. P. Gruziņa atmiņas par ilggadējo tiesneša darbu – gan padomju tiesu sistēmā, gan neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā –, kā arī par tiesu sistēmas transformāciju no padomju iekārtas uz demokrātiskas valsts tiesu sistēmu ir aizraujošs stāsts, ko būtu vērts dzirdēt katram mūsdienu juristam. Tā, piemēram, viņš atgādina, ka padomju tiesas darbojās kā divpakāpju sistēma (rajona tiesas un LPSR Augstākā tiesa), bet sarežģītākajos gadījumos lietas nonāca uzreiz Augstākajā tiesā, kura sprieda kā pirmā un reizē arī galīgā instance, jo tās spriedums faktiski bija nepārsūdzams (vienīgi atsevišķos gadījumos, piemēram, ja tika piespriests nāvessods, to "pārbaudīja" PSRS Augstākā tiesa). Tāpat pieredzējušais jurists labprāt dalās atmiņās par tiesas spriešanu kopā ar padomju tiesu sistēmai raksturīgajiem piesēdētājiem. ...

No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas

žurnāls / Intervija

9

19. Jūlijs 2016 • NR. 29 (932)

2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista Vārdu" apliecināja, ka jaunu kandidātu šim amatam nemeklē un apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs līdzšinējo Valsts policijas priekšnieku. Taču viņa pilnvaras pagaidām plānots noteikt tikai uz diviem gadiem, kuru ietvaros ministrs no I. Ķuža un viņa komandas sagaida ļoti intensīvu darbu un konkrētu uzdevumu izpildi. Tādēļ "Jurista Vārds" nelielā sarunā iztaujāja policijas ģenerāli I. Ķuzi, lūdzot viņa viedokli un novērtējumu šā brīža situācijai Valsts policijā un ieskatu tuvējā nākotnē, kā arī šai intervijai papildus pievienots iekšlietu ministra R. Kozlovska komentārs par uzdevumiem un izmaiņām, kas sagaida policiju, un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vērtējums par I. Ķuzi un viņa vadītās iestādes darbu. ...

Madrides sistēma – ērts un izdevīgs preču zīmju aizsardzības instruments ārvalstīs

žurnāls / Intervija

28. Jūnijs 2016 • NR. 26 (929)

Preču zīme ir neatņemama preces vai pakalpojuma sastāvdaļa, un veiksmīgas zīmes izstrāde un attīstīšana ir gandrīz tikpat svarīga kā paša produkta izstrāde. Tā darbojas gan kā atpazīstamības zīme, gan arī kā sava veida kvalitātes, standartu un drošības garants. Tieši tāpēc tā ir vērtība un kā vērtību to ir iespējams aizsargāt ne tikai Latvijā, bet arī lielā daļā pasaules. Intervijā žurnālam "Jurista Vārds" Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas pārstāvis Normunds Lamsters stāsta par Madrides sistēmu, kas ļauj centralizēti veikt preču zīmes reģistrāciju dažādās valstīs. Intervija atklāj to, cik Madrides sistēma ir ērta un izdevīga uzņēmējiem, kas tālredzīgi plāno savas saimnieciskās darbības attīstību ārvalstīs. ...

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

žurnāls / Intervija

10

14. Jūnijs 2016 • NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Intervija

Brazīlijas tiesneša dižpārdoklis  – latviski

17. Maijs 2016 • NR. 20 (923)

Apgādā "Zvaigzne ABC" izdota grāmata "25 bibliski panākumu likumi", un uz tās atvēršanu aprīļa beigās Latvijā bija ieradies viens no autoriem – Brazīlijas federālais tiesnesis Viljams Duglass. Līdztekus grāmatas atvēršanas pasākumiem V. Duglass izmantoja arī iespēju tikties ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos Irēnu Kucinu Tieslietu ministrijā, deputātu grupu sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu Saeimā, Latvijas Universitātes rektoru un Juridiskās fakultātes vadību, kā arī apmeklēt Augstākās tiesas muzeju. V. Duglass ir federālais tiesnesis Riodežaneiro, Brazīlijā, kā arī universitātes profesors un 35 grāmatu autors. Informācija viņa mājaslapā williamdouglas.com.br liecina, ka V. Duglasa sarakstīto darbu vidū ir gan juridiskā literatūra (piemēram, par tiesu medicīnu), gan populārzinātniski darbi. Daudzas no viņa grāmatām ir Brazīlijā populāri bestselleri, kas šajā valstī, ņemot vērā Brazīlijas gandrīz 200 miljonus lielo iedzīvotāju skaitu, izdoti milzīgās tirāžās. Jaunākā no V. Duglasa grāmatām – kopā ar finansistu, Brazīlijas Centrālās bankas analītiķi Rubensu Teišeiru sarakstītā "25 bibliski panākumu likumi" – līdz šim izdota četrās valodās, arī latviski. Grāmatas tulkošanu latviešu valodā ierosinājis Brazīlijas latvietis Hanss Bērziņš, kurš savulaik studējis vienā augstskolā ar V. Duglasu un kopš 2006. gada pārcēlies uz dzīvi Latvijā. V. Duglass piekrita nelielai intervijai arī "Jurista Vārdam". ...

Arodbiedrības vadītājs: līdz šim tiesu darbinieks ir bijis kluss

žurnāls / Intervija

16

26. Aprīlis 2016 • NR. 17 (920)

Lai kļūtu par nozares darbinieku tiesību un interešu aizstāvi un aktīvu kopējā viedokļa paudēju, cerībā tikt sadzirdētiem šā gada 9. februārī ir nodibināta Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība. Tās vadītājs Ēriks Pūle ir apņēmības pilns rīkoties biedru izvirzīto mērķu sasniegšanai – izbraukāt visas Latvijas tiesas un izstaigāt visas Saeimas frakcijas, doties uz ministrijām un Ministru kabinetu, tikties ar katru, kurš varētu palīdzēt pietuvoties sekmīgam rezultātam, un kā radikālākais līdzeklis šajā ieroču arsenālā ir pat iespējams nozares darbinieku streiks. Sarunā ar "Jurista Vārdu" Ē. Pūle plašāk stāsta gan par šādas arodbiedrības dibināšanas nepieciešamību un mērķiem, gan arī veidiem, kā plānots pietuvoties vēlamajam. ...

Tiesu izpildītāji ir daļa no ekonomiskās attīstības ķēdes

žurnāls / Intervija

Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība (l"Union internationale des huissiers de justice) jeb UIHJ ir viena no pasaulē pirmajām lielākajām un arī aktīvākajām juristu organizācijām mūsdienās. Tās prezidente Fransuāza Andrio (Françoise Andrieux) apmeklēja Rīgu pagājušā gada decembrī, lai piedalītos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) un Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā seminārā, kā arī lai iepazīstinātu ar 2015. gada vasarā apstiprināto Pasaules izpildes kodeksu (Global Code of Enforcement), kas tapis vairāku gadu darba rezultātā. F. Andrio sarunā ar "Jurista Vārdu" plašāk pastāstīja par viņas vadīto organizāciju kopumā, par Pasaules izpildes kodeksu, kā arī iepazīstināja ar tiesu izpildītāja darba specifiku Francijā. ...

8. Marts 2016 • NR. 10 (913)

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

žurnāls / Intervija

5. Janvāris 2016 • NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

22. Decembris 2015 • NR. 50/51 (902/903)

Patērētāja uztvere laika gaitā mainās

žurnāls / Intervija

27. Oktobris 2015 • NR. 42 (894)

Iznākusi Vadima Mantrova monogrāfija “EU Law on Indications of Geographical Origin” (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES tiesībās) Eiropas juridiskajā akadēmiskajā literatūrā Latvijas autoru vārdus var sastapt reti, jo īpaši, ja publikācijas temats nav saistīts ar Latvijas vai Austrumeiropas tiesību apskatu. Tāpēc fakts, ka Dr.iur. Vadims Mantrovs starptautiskajā izdevniecībā "Springer" 2014. gadā publicējis monogrāfiju "EU Law on Indications of Geographical Origin" ir ievērības cienīgs fakts un sasniegums visai Latvijas jurisprudencei. "Jurista Vārds" aicināja autoru pastāstīt plašāk par monogrāfijas tapšanu un tajā apskatīto problemātiku. ...

Balanss starp dažādu paaudžu tiesnešiem

žurnāls / Intervija

20. Oktobris 2015 • NR. 41 (893)

Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Rimvīds Norkus un Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) septembrī viesojās Latvijā ikgadējā Baltijas valstu Augstāko tiesu tikšanās pasākumā un 11. septembrī piedalījās arī Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā" Latvijas Universitātē. "Jurista Vārda" saruna ar Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju publicēta žurnāla 29. septembra numurā. Šajā "Jurista Vārdā" – saruna ar Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš iepazīstina mūsu lasītājus ar Lietuvas tiesu sistēmu un darba organizāciju. ...

Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi

žurnāls / Intervija

21

13. Oktobris 2015 • NR. 40 (892)

Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu neatkarīgas valsts tiesu sistēmas izveidē un stiprināšanā, bijis Latvijas vēstnieks ārvalstīs un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, 34 gadus papildinājis Latvijas Universitātes mācībspēku rindas, vairs nevar būt "tikai" zvērināts advokāts. Tādēļ kolēģi un laikabiedri, visus šos nopelnus mēģinot ietvert dažos vārdos, viņu sauc par unikālu un īpašu personību, nozīmīgu cilvēku Latvijas jurisprudencē vai vienkārši – par justīcijas džentlmeni. Un tieši tādam – "Justīcijas džentlmenis", Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova ieskatā, vajadzēja būt jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" nosaukumam, jo, viņaprāt, tas precīzi un trāpīgi raksturo tās galveno varoni – Gvido Zemrībo. ...

Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis kā visi citi

žurnāls / Intervija

Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe)1 Rīgā viesojās pavisam nesen – piedaloties Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas nedēļas pasākumos un konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā", kas norisinājās Latvijas Universitātē 11. septembrī. Intervijā "Jurista Vārdam" P. Pikamē iepazīstināja ar Igaunijas tiesu darba sistēmu un organizāciju. ...

29. Septembris 2015 • NR. 38 (890)

Par ko liecina maksātnespējas procesa administratora sertifikāts

žurnāls / Intervija

22. Septembris 2015 • NR. 37 (889)

Līdz ar pēdējiem apjomīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem 2014. gada rudenī tika arī papildināts maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbības izbeigšanas iespējamo pamatu uzskaitījums, iepriekšējam kritēriju klāstam pievienojot divus jaunus. Tādējādi lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vēl pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, kā arī šādu lēmumu – ne obligāti, bet izvērtējot tā lietderību – var pieņemt, ja administrators pieļāvis profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Ar šīm normām saistītas cerības "iztīrīt" administratoru rindas no tādiem, kuru profesionālā godprātība un likumība tiek apšaubīta, bet saruna ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Sertifikācijas centra vadītāju Inesi Aleksejuku atklāj, ka vismaz pagaidām attiecīgais regulējums praksē vēl nav piemērots.1 Mg.iur. I. Aleksejuka centru vada pēdējos četrus gadus un sarunā ar "Jurista Vārdu" vēlas kliedēt mītu, ka administratoru sertificēšana ir formāla, bet sertifikāta darbības izbeigšana – negribīgi veikta. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Kosmopolītisks skats uz tiesībām kā mācību priekšmetu

6

25. Augusts 2015 • NR. 33 (885)

Profesors Antonis Platss (dzimis Grieķijā) savu akadēmisko karjeru attīstījis Anglijā un Īrijā, iegūstot maģistra grādu Londonas Universitātē (University of London, 2002), bet doktora grādu Trinitijas Koledžā, Dublinas Universitātē (Trinity College, University of Dublin, 2007). Vairākus gadus A. Platss bijis pētnieks un pasniedzējs Dērbijas Universitātē (University of Derby), taču kopš 2014. gada zinātnieks ir pievienojies Maskavas Nacionālajai pētniecības universitātei – Ekonomikas augstskolai (National Research University Higher School of Economics). A. Platss ir specializējies salīdzinošajās tiesībās, taču līdzšinējās publikācijās skatīti daudzi temati: tiesību socioloģija, postmodernisma idejas tiesībās, cilvēktiesības, tiesību reformas, juridiskā izglītība u.c. A. Platss 2015. gada februārī apmeklēja Rīgu, uzstājoties ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes 73. konferencē Juridiskās fakultātes rīkotajā plenārsēdē "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā". ...

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

žurnāls / Intervija

11. Augusts 2015 • NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās

žurnāls / Intervija

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu. ...

14. Jūlijs 2015 • NR. 27 (879)

Dita Amoliņa

žurnāls / Intervija

Konstitūcija ir mūsu Bībele

7. Jūlijs 2015 • NR. 26 (878)

Konstitūcija ir dzīvs instruments, kas atspoguļo reālo spēku samēru valstī.1 Arī tēze, ka "konstitūcija ir tas, ko tiesneši saprot ar konstitūciju",2 apliecinājusi sevi fundamentālos konstitucionālo tiesu spriedumos. Konstitucionālajai tiesai piešķirtā kompetence liek līdzsvarot varu un vērtības. Vienlaikus konstitucionālās tiesas tiesneši ir dzīvās vēstures vēstneši, jo faktiski viņu vērtību spriedumi veido moderno valstiskuma izpratni. Tā kā starptautiskā konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" 2015. gada 23. februārī norisinājās Rīgā, radās izdevība intervēt bijušo Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesi Dr.iur. Tomu Birmontieni. Savu profesionalitāti viņa apliecinājusi vairākos augstos amatos un ir viena no atzītākajām Lietuvas tiesību zinātniecēm. Teorētiķe un praktiķe. Iespēja ar viņu sarunāties bagātina, viņas elegance un inteliģence šarmē. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

7

16. Jūnijs 2015 • NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

žurnāls / Intervija

25

26. Maijs 2015 • NR. 21 (873)

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu. ...

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

žurnāls / Intervija

5. Maijs 2015 • NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

Advokātu padome: mīts par advokātu vīzdegunību un nesodāmību ir pārspīlēts

žurnāls / Intervija

32

7. Aprīlis 2015 • NR. 14 (866)

10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska. ...

Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma

žurnāls / Intervija

10. Februāris 2015 • NR. 06 (858)

Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē. Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu. ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

3. Februāris 2015 • NR. 05 (857)

Valsts policijas priekšnieks: jau redzam gaismu tuneļa galā

žurnāls / Intervija

Iepriekš būdams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, 2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par visas Valsts policijas priekšnieku. Jaunais amats sakrita ar laiku, kad liela daļa kolēģu, tostarp pieredzējuši izmeklētāji, jau bija atstājuši vai vēl steidza pamest policistu rindas. Nenoliedzami, tas līdz ar krīzes dēļ samazināto finansējumu šai jomai ietekmēja Valsts policijas darbu, un pēdējos gados aizvien biežāk publiski ir izskanējusi kritika tās veiktajai izmeklēšanas kvalitātei. Cik tā ir pamatota un ko no policijas šodien var prasīt un sagaidīt sabiedrība, profesionālo svētku – ikgadējās Policijas dienas – priekšvakarā "Jurista Vārds" intervijā jautāja ģenerālim I. Ķuzim. ...

9. Decembris 2014 • NR. 48 (850)

Edijs Poga, Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Konkurences tiesību un politikas speciālistam jābūt labai intuīcijai

2. Decembris 2014 • NR. 47 (849)

2014. gada 30. maijā Rīgā pēc Latvijas Tiesību institūta (LTI) uzaicinājuma Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". R. Višs ir viens no atzītākajiem konkurences tiesību speciālistiem pasaulē un grāmatas "Competition Law" (7. ed OUP, 2012) autors. Pēc viņa vieslekcijas ar LTI direktora, zvērināta advokāta Edija Pogas gādību R. Višs piekrita ekskluzīvai intervijai "Jurista Vārdam" (intervijas pilns teksts angļu valodā ir pieejams juristavards.lv un LTI mājaslapā). "Jurista Vārds" vēlas pateikties zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam par palīdzību dažu intervijas jautājumu sagatavošanā. ...

Olavs Cers: cīnīšos, lai maksātnespējas administratori nebūtu valsts amatpersonas

žurnāls / Intervija

10

28. Oktobris 2014 • NR. 42 (844)

Pirms mēneša Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rakstveidā vērsās pie tieslietu ministra, to aicinot sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai izstrādātu ieteikumus maksātnespējas administratoru institūta turpmākai attīstībai. Taču jau dažas dienas vēlāk, 25. septembrī, bez garām diskusijām Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, tostarp atbalstot priekšlikumu, ka maksātnespējas administratori turpmāk ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Bija tādi, kas cerēja – Valsts prezidents grozījumus varētu neizsludināt, tomēr 15. oktobrī tie bija izlasāmi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sakritības dēļ tieši šajā dienā notika arī "Jurista Vārda" saruna ar minētās asociācijas valdes priekšsēdētāju Olavu Ceru. ...

žurnāls / Intervija

Desmit gadu darbs pie disertācijas un grāmata starptautiskā izdevniecībā

4

21. Oktobris 2014 • NR. 41 (843)

2014. gada sākumā starptautiski atzītais izdevējs "Brill/Nijhoff" izdeva Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge",1 kas balstīta viņas doktora disertācijā Lundas Universitātē. "Jurista Vārda" redakcija izmantoja iespēju aicināt K. Krūmu uz nelielu sarunu par viņas doktora disertācijas aizstāvēšanu un jauniznākušo grāmatu, kas papildina starptautiski atzīto Latvijas tiesībzinātnieku akadēmiskos sasniegumus. Kopš 2007. gada K. Krūma ir Satversmes tiesas tiesnese. 2012. gadā viņa ieguva doktora grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātē Zviedrijā. Viņa ir arī Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību un Pamattiesību aģentūras zinātniskās komitejas locekle un akadēmiskā tīkla par patvērumu un imigrāciju "Odysseus" biedre, kā arī vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas

5

26. Augusts 2014 • NR. 33 (835)

"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās. Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam. J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu. ...

Baiba Broka: šī situācija nav viegla, bet ne emociju dēļ atstāju amatu

žurnāls / Intervija

Stājoties amatā šā gada janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka neslēpa tuvējās nākotnes plānus kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un līdz ar to izskanēja versija, ka nozares vadība viņas pārziņā varētu atrasties vien dažus mēnešus. Vēlēšanas aizritēja, ministre palika savā vietā, taču, kā atklāja pagājušās nedēļas notikumi, – tomēr ne uz visu pilnvaru termiņu, jo 28. jūlijā B. Broka Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniedza demisijas rakstu, kas arī tika pieņemts. Šāds ministres solis sperts pēc tam, kad kļuva zināms ģenerālprokurora lēmums atstāt nemainīgu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lemto par atteikumu B. Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Otrdiena, 5. augusts, ir B. Brokas pēdējā darba diena pašreizējā amatā. Tādēļ nedēļu pirms tā atstāšanas "Jurista Vārds" uzrunāja ministri, jautājot, vai tagad viņa zina un nojauš par SAB lēmuma iemesliem un kāda būs turpmākā rīcība, vienlaikus šajā sarunā atklājot, kā jūtas cilvēks, kurš tiek uzskatīts par neuzticamu. ...

5. Augusts 2014 • NR. 30 (832)

Mikus Losāns

žurnāls / Intervija

Jurisprudences maģistrants sāk biznesu Latvijas Universitātes Biznesa inkubatorā

6

15. Jūlijs 2014 • NR. 27 (829)

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubators palīdz Latvijas Universitātes studentiem uzsākt un attīstīt biznesu un veicina uzņēmējdarbības kultūru. Izmantojot Biznesa inkubatora un sadarbības partneru resursus, tiek atbalstīta studentu iniciatīva uzsākt biznesu, sniedzot dažāda veida bezmaksas pakalpojumus, sākot ar biroja un ražošanas telpām līdz profesionālam koučingam un dažāda veida konsultācijām. LU EVF Biznesa inkubators ir atklāts 2012. gada 18. oktobrī, un šogad rit otrais gads, pašlaik tiek atbalstītas 13 studentu komandas no dažādām nozarēm. Viens no Biznesa inkubatora dalībniekiem ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants Rihards Plotka, kurš īsteno projektu darba tiesību jomā. Viņš ir nodibinājis SIA "Darbinieku pārstāvis" un ir tās valdes loceklis, kā arī izveidojis portālu www.darbiniekuparstavis.lv. SIA "Darbinieku pārstāvis" specializējas darba tiesību jomā. Tiek sniegtas konsultācijas arī līgumu izstrādē, patērētāju tiesību un saistību tiesību jautājumos, mediācijas pakalpojumi. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam

Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Pēc šīs svinīgās ceremonijas A. Strupišs iegūs tiesneša amata pilnvaras un varēs sākt lietu skatīšanu. Tikko pēc iecelšanas amatā viņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

15. Jūlijs 2014 • NR. 27 (829)

Kristīne Gailīte, Eva Vīksna

žurnāls / Intervija

Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij

15

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes 2. kursa studentēm – Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai – interviju ar citu studenti – Kristu Bērziņu. Par ikdienišķu studenti viņu gan ir grūti nosaukt, jo K. Bērziņa, kas nākamajā mācību gadā studēs LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras pēdējā kursā, ir gan "Jurista Vārda" zinātniski pētnieciskā konkursa, gan arī pieredzes bagāta tiesu izspēļu dalībniece, tostarp prof. Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēles dalībniece un 2013. gada civiltiesību izspēles uzvarētāja. Turklāt K. Bērziņa līdztekus studijām strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentā, kā arī darbojas Amerikas Savienoto Valstu jauniešu konsultatīvajā padomē un Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas valdē. Tādēļ šī ir saruna par to, ko var paveikt mērķtiecīgs un darbīgs students un kas pamudina uz izvēli par labu jurista profesijai. ...

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

žurnāls / Intervija

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

10. Jūnijs 2014 • NR. 23 (825)

Satversmes tiesu turpmāk vadīs Aldis Laviņš

žurnāls / Intervija

13. Maijs 2014 • NR. 19 (821)

2014. gada 6. maijā notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo aprīļa beigās tiesneša amata pilnvaras beidzās līdzšinējai tiesas priekšsēdētājai Aijai Brantai. Pirmajās divās balsošanas kārtās augstajam amatam tika izvirzītas tiesneša Gunāra Kusiņa un tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ulda Ķiņa kandidatūras, kas katra tomēr guva tikai trīs kolēģu atbalstu. Trešajai kārtai U. Ķinis izvirzīja tiesnesi Aldi Laviņu, un viņa kandidatūra ar četrām balsīm par un divām pret ieguva nepieciešamo vairākumu. Līdz ar to līdzšinējais Augstākās tiesas tiesnesis kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi. Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par A. Laviņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā pieņēma 3. aprīlī, bet darbu Satversmes tiesā viņš sāka 25. aprīlī. Dažas dienas pēc ievēlēšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā A. Laviņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks

žurnāls / Intervija

Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan Tieslietu ministrija kā tiesībpolitikas veidotājs, mēģinot pēc iespējas precīzāk apjaust jaunās iestādes lomu un uzdevumus; gan Tiesu administrācija, aizvien meklējot iespējas, kā ikdienā labāk tikt galā ar saviem pienākumiem un dot pienesumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, gan arī pašas tiesas, kurām bija jāiemācas uzticēties un paļauties uz jaunveidoto institūciju. Tādēļ par to, kādi bijuši šie pirmie desmit gadi, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Tiesu administrācijas direktoru Edvīnu Balševicu. ...

29. Aprīlis 2014 • NR. 17 (819)

Administratīvās rajona tiesas darbs ir organizēts optimāli

žurnāls / Intervija

4. Februāris 2014 • NR. 5 (807)

Ilze Freimane par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi kļuva 2005. gadā, bet 2006. gadā – par tiesas priekšsēdētāju. Šī pirmās instances tiesa ir lielākā administratīvā tiesa tiesnešu skaita ziņā. Turklāt tā ne vien procesuālā ziņā atrodas vistuvāk cilvēkam, kurš sāk strīdu ar valsts vai pašvaldības iestādi, bet arī burtiskā nozīmē ir visvieglāk sasniedzama visā Latvijas teritorijā, jo Administratīvās rajona tiesas nami atrodas ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Savā ziņā šī tiesa ir "melnā" darba darītāja, jo saņem un izskata vislielāko administratīvo lietu skaitu, ļaujot nākamajām instancēm pēc tam koncentrēties uz tiesību problēmu padziļinātu izpēti. Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām, norāda uz to, kā policijas formāli veiktie pienākumi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī aicina nepārspīlēt ar tiesu nolēmumu anonimizāciju. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Sistēmu vienmēr var uzlabot

4. Februāris 2014 • NR. 5 (807)

Sagaidot administratīvo tiesu desmitgadi, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju Māri Vīgantu. Par tiesnesi M. Vīgants strādā kopš 2001. gada, kad Saeima viņu iecēla un apstiprināja par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, bet 2007. gadā – par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, kopš 2008. gada pildīja arī tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. No 2010. gada M. Vīgants divus gadus pildīja Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus uz tiesneša vakances laiku, bet 2012. gadā atgriezās Administratīvajā apgabaltiesā. 2013. gada augustā viņš kļuva par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju. M. Vīgants 1998. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2010. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. ...

Administratīvās tiesas juridiskās kultūras telpā

žurnāls / Intervija