MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
17. Maijs 2016   •   NR. 20 (923)
Apgādā "Zvaigzne ABC" izdota grāmata "25 bibliski panākumu likumi", un uz tās atvēršanu aprīļa beigās Latvijā bija ieradies viens no autoriem – Brazīlijas federālais tiesnesis Viljams Duglass. Līdztekus grāmatas atvēršanas pasākumiem V. Duglass izmantoja arī iespēju tikties ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos Irēnu Kucinu Tieslietu ministrijā, deputātu grupu sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu Saeimā, Latvijas Universitātes rektoru un Juridiskās fakultātes vadību, kā arī apmeklēt Augstākās tiesas muzeju. V. Duglass ir federālais tiesnesis Riodežaneiro, Brazīlijā, kā arī universitātes profesors un 35 grāmatu autors. Informācija viņa mājaslapā williamdouglas.com.br liecina, ka V. Duglasa sarakstīto darbu vidū ir gan juridiskā literatūra (piemēram, par tiesu medicīnu), gan populārzinātniski darbi. Daudzas no viņa grāmatām ir Brazīlijā populāri bestselleri, kas šajā valstī, ņemot vērā Brazīlijas gandrīz 200 miljonus lielo iedzīvotāju skaitu, izdoti milzīgās tirāžās. Jaunākā no V. Duglasa grāmatām – kopā ar finansistu, Brazīlijas Centrālās bankas analītiķi Rubensu Teišeiru sarakstītā "25 bibliski panākumu likumi" – līdz šim izdota četrās valodās, arī latviski. Grāmatas tulkošanu latviešu valodā ierosinājis Brazīlijas latvietis Hanss Bērziņš, kurš savulaik studējis vienā augstskolā ar V. Duglasu un kopš 2006. gada pārcēlies uz dzīvi Latvijā. V. Duglass piekrita nelielai intervijai arī "Jurista Vārdam". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
5. Janvāris 2016   •   NR. 1 (904)
Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
11. Augusts 2015   •   NR. 31 (883)
Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Jūnijs 2015   •   NR. 24 (876)
Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
5. Maijs 2015   •   NR. 18 (870)
Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
26. Augusts 2014   •   NR. 33 (835)
"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās. Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam. J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
28. Janvāris 2014   •   NR. 4 (806)
2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 6
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties