Rubriku katalogs: Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

žurnāls / Intervija

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Patērētāja uztvere laika gaitā mainās

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Iznākusi Vadima Mantrova monogrāfija “EU Law on Indications of Geographical Origin” (Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES tiesībās) Eiropas juridiskajā akadēmiskajā literatūrā Latvijas autoru vārdus var sastapt reti, jo īpaši, ja publikācijas temats nav saistīts ar Latvijas vai Austrumeiropas tiesību apskatu. Tāpēc fakts, ka Dr.iur. Vadims Mantrovs starptautiskajā izdevniecībā "Springer" 2014. gadā publicējis monogrāfiju "EU Law on Indications of Geographical Origin" ir ievērības cienīgs fakts un sasniegums visai Latvijas jurisprudencei. "Jurista Vārds" aicināja autoru pastāstīt plašāk par monogrāfijas tapšanu un tajā apskatīto problemātiku. ...

Balanss starp dažādu paaudžu tiesnešiem

žurnāls / Intervija

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Rimvīds Norkus un Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) septembrī viesojās Latvijā ikgadējā Baltijas valstu Augstāko tiesu tikšanās pasākumā un 11. septembrī piedalījās arī Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā" Latvijas Universitātē. "Jurista Vārda" saruna ar Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju publicēta žurnāla 29. septembra numurā. Šajā "Jurista Vārdā" – saruna ar Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš iepazīstina mūsu lasītājus ar Lietuvas tiesu sistēmu un darba organizāciju. ...

Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi

žurnāls / Intervija

21

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu neatkarīgas valsts tiesu sistēmas izveidē un stiprināšanā, bijis Latvijas vēstnieks ārvalstīs un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, 34 gadus papildinājis Latvijas Universitātes mācībspēku rindas, vairs nevar būt "tikai" zvērināts advokāts. Tādēļ kolēģi un laikabiedri, visus šos nopelnus mēģinot ietvert dažos vārdos, viņu sauc par unikālu un īpašu personību, nozīmīgu cilvēku Latvijas jurisprudencē vai vienkārši – par justīcijas džentlmeni. Un tieši tādam – "Justīcijas džentlmenis", Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova ieskatā, vajadzēja būt jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" nosaukumam, jo, viņaprāt, tas precīzi un trāpīgi raksturo tās galveno varoni – Gvido Zemrībo. ...

Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesnesis kā visi citi

Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe)1 Rīgā viesojās pavisam nesen – piedaloties Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera 150. jubilejas nedēļas pasākumos un konferencē "Komerctiesības Baltijas tiesību telpā", kas norisinājās Latvijas Universitātē 11. septembrī. Intervijā "Jurista Vārdam" P. Pikamē iepazīstināja ar Igaunijas tiesu darba sistēmu un organizāciju. ...

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Par ko liecina maksātnespējas procesa administratora sertifikāts

žurnāls / Intervija

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Līdz ar pēdējiem apjomīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem 2014. gada rudenī tika arī papildināts maksātnespējas procesa administratora sertifikāta darbības izbeigšanas iespējamo pamatu uzskaitījums, iepriekšējam kritēriju klāstam pievienojot divus jaunus. Tādējādi lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vēl pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, kā arī šādu lēmumu – ne obligāti, bet izvērtējot tā lietderību – var pieņemt, ja administrators pieļāvis profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Ar šīm normām saistītas cerības "iztīrīt" administratoru rindas no tādiem, kuru profesionālā godprātība un likumība tiek apšaubīta, bet saruna ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Sertifikācijas centra vadītāju Inesi Aleksejuku atklāj, ka vismaz pagaidām attiecīgais regulējums praksē vēl nav piemērots.1 Mg.iur. I. Aleksejuka centru vada pēdējos četrus gadus un sarunā ar "Jurista Vārdu" vēlas kliedēt mītu, ka administratoru sertificēšana ir formāla, bet sertifikāta darbības izbeigšana – negribīgi veikta. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Kosmopolītisks skats uz tiesībām kā mācību priekšmetu

6

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Profesors Antonis Platss (dzimis Grieķijā) savu akadēmisko karjeru attīstījis Anglijā un Īrijā, iegūstot maģistra grādu Londonas Universitātē (University of London, 2002), bet doktora grādu Trinitijas Koledžā, Dublinas Universitātē (Trinity College, University of Dublin, 2007). Vairākus gadus A. Platss bijis pētnieks un pasniedzējs Dērbijas Universitātē (University of Derby), taču kopš 2014. gada zinātnieks ir pievienojies Maskavas Nacionālajai pētniecības universitātei – Ekonomikas augstskolai (National Research University Higher School of Economics). A. Platss ir specializējies salīdzinošajās tiesībās, taču līdzšinējās publikācijās skatīti daudzi temati: tiesību socioloģija, postmodernisma idejas tiesībās, cilvēktiesības, tiesību reformas, juridiskā izglītība u.c. A. Platss 2015. gada februārī apmeklēja Rīgu, uzstājoties ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes 73. konferencē Juridiskās fakultātes rīkotajā plenārsēdē "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā". ...

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

žurnāls / Intervija

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās

žurnāls / Intervija

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu. ...

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Dita Amoliņa

žurnāls / Intervija

Konstitūcija ir mūsu Bībele

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Konstitūcija ir dzīvs instruments, kas atspoguļo reālo spēku samēru valstī.1 Arī tēze, ka "konstitūcija ir tas, ko tiesneši saprot ar konstitūciju",2 apliecinājusi sevi fundamentālos konstitucionālo tiesu spriedumos. Konstitucionālajai tiesai piešķirtā kompetence liek līdzsvarot varu un vērtības. Vienlaikus konstitucionālās tiesas tiesneši ir dzīvās vēstures vēstneši, jo faktiski viņu vērtību spriedumi veido moderno valstiskuma izpratni. Tā kā starptautiskā konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" 2015. gada 23. februārī norisinājās Rīgā, radās izdevība intervēt bijušo Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesi Dr.iur. Tomu Birmontieni. Savu profesionalitāti viņa apliecinājusi vairākos augstos amatos un ir viena no atzītākajām Lietuvas tiesību zinātniecēm. Teorētiķe un praktiķe. Iespēja ar viņu sarunāties bagātina, viņas elegance un inteliģence šarmē. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

7

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā

žurnāls / Intervija

25

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu. ...

Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi

žurnāls / Intervija

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām fotogrāfijām, kuras aizsāk 1919. gadā dibinātās Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā vadītāja Dr.iur. Augusta Lēbera attēls. K. Strada-Rozenberga ir ne vien pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo Latvijas tieslietu sistēmai svarīgo amatu, bet, iespējams, arī pati jaunākā, jo dekāna amatā stājusies tikai 30 gadu vecumā (arī viņas priekštecis Kaspars Balodis par dekānu kļuva pašā akadēmiskās karjeras sākotnē – 31 gada vecumā). Astoņos gados, ko K. Strada-Rozenberga nostrādājusi Juridiskās fakultātes vadībā, šajā senākajā Latvijas tieslietu studiju centrā ir notikušas daudzas pārmaiņas. No vienas puses, būtiski sarucis studējošo skaits un mazinājusies kādreiz milzīgā jurisprudences popularitāte vidusskolu absolventu vidū, no otras puses – pieaugusi fakultātes aktivitāte zinātniskajā pētniecībā, kā arī jaunu darbības virzienu meklējumos, tai skaitā profesionālo juristu tālākizglītošanā. Pa šo laiku fakultāte pārdzīvojusi likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas studentu integrāciju, atjauninājusi savu mācībspēku sastāvu, būtiski palielinot tiesību zinātņu doktoru īpatsvaru tajā. Savukārt fakultātes atbalstītā politiķu iecere par vienota juridiska eksāmena ieviešanu Latvijā, kas ļautu paaugstināt un vienādot tieslietu izglītības līmeni valstī, palikusi vien koncepcijas stadijā. Noslēdzot astoņu gadu darba posmu, K. Strada-Rozenberga sarunā ar "Jurista Vārdu" atskatās uz dekāna amatā paveikto. ...

Advokātu padome: mīts par advokātu vīzdegunību un nesodāmību ir pārspīlēts

žurnāls / Intervija

32

7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866)

10. aprīlī, notiks ikgadējā Latvijas zvērināto advokātu kopsapulce. Tajā tradicionāli faktos un skaitļos izskanēs pārskata ziņojumi par aizvadītā gada darbu un advokatūrai būtiskiem konceptuāliem jautājumiem. Tādēļ ieskatu zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātēs sarunā ar "Jurista Vārdu" sniedz ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un viņa vietniece Guna Kaminska. ...

Atkal ministra amatā – pēc 16 gadu pārtraukuma

žurnāls / Intervija

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

Šonedēļ aprit 100 dienas, kopš darbojas 12. Saeimas 2014. gada 5. novembrī apstiprinātā valdība Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā. Tieslietu ministrs šajā Ministru kabinetā ir Dzintars Rasnačs, kuram tā ir atgriešanās šajā amatā pēc ilgāka laika – iepriekš tieslietu ministrs viņš ir bijis no 1995. līdz 1998. gadam trijās valdībās (Andra Šķēles un Guntara Krasta vadībā). Starplaikā Dz. Rasnačs ir bijis 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāts (ievēlēts arī 12. Saeimas sastāvā, bet pašlaik nolicis pilnvaras uz ministra amata pildīšanas laiku) un gandrīz nepārtraukti darbojies Saeimas Juridiskajā komisijā, kas arī parlamentārieša statusā ļāvis tieši sekot procesiem tieslietu nozarē. Aizritot pirmajiem trim mēnešiem tieslietu ministra amatā, Dz. Rasnačs intervijā "Jurista Vārdam" cita starpā atklāj, kā 16 gadu laikā mainījusies Tieslietu ministrija un kā Latvijai veicas ES Padomes prezidentūrā, ko darīt ar sāpīgo dalītā īpašuma problēmu un kādā veidā būtu jānorit kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanai, kā labāk reformēt maksātnespējas administratoru darba organizāciju, kādu labumu nesīs elektronisko izsoļu ieviešana un kāpēc partnerattiecību likuma vietā viņš atbalsta notāra reģistrētas laulības ieviešanu. ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Valsts policijas priekšnieks: jau redzam gaismu tuneļa galā

žurnāls / Intervija

Iepriekš būdams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, 2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par visas Valsts policijas priekšnieku. Jaunais amats sakrita ar laiku, kad liela daļa kolēģu, tostarp pieredzējuši izmeklētāji, jau bija atstājuši vai vēl steidza pamest policistu rindas. Nenoliedzami, tas līdz ar krīzes dēļ samazināto finansējumu šai jomai ietekmēja Valsts policijas darbu, un pēdējos gados aizvien biežāk publiski ir izskanējusi kritika tās veiktajai izmeklēšanas kvalitātei. Cik tā ir pamatota un ko no policijas šodien var prasīt un sagaidīt sabiedrība, profesionālo svētku – ikgadējās Policijas dienas – priekšvakarā "Jurista Vārds" intervijā jautāja ģenerālim I. Ķuzim. ...

9. Decembris 2014 /NR. 48 (850)

Edijs Poga, Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Konkurences tiesību un politikas speciālistam jābūt labai intuīcijai

2. Decembris 2014 /NR. 47 (849)

2014. gada 30. maijā Rīgā pēc Latvijas Tiesību institūta (LTI) uzaicinājuma Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". R. Višs ir viens no atzītākajiem konkurences tiesību speciālistiem pasaulē un grāmatas "Competition Law" (7. ed OUP, 2012) autors. Pēc viņa vieslekcijas ar LTI direktora, zvērināta advokāta Edija Pogas gādību R. Višs piekrita ekskluzīvai intervijai "Jurista Vārdam" (intervijas pilns teksts angļu valodā ir pieejams juristavards.lv un LTI mājaslapā). "Jurista Vārds" vēlas pateikties zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam par palīdzību dažu intervijas jautājumu sagatavošanā. ...

Olavs Cers: cīnīšos, lai maksātnespējas administratori nebūtu valsts amatpersonas

žurnāls / Intervija

10

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Pirms mēneša Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija rakstveidā vērsās pie tieslietu ministra, to aicinot sasaukt Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai izstrādātu ieteikumus maksātnespējas administratoru institūta turpmākai attīstībai. Taču jau dažas dienas vēlāk, 25. septembrī, bez garām diskusijām Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, tostarp atbalstot priekšlikumu, ka maksātnespējas administratori turpmāk ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Bija tādi, kas cerēja – Valsts prezidents grozījumus varētu neizsludināt, tomēr 15. oktobrī tie bija izlasāmi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sakritības dēļ tieši šajā dienā notika arī "Jurista Vārda" saruna ar minētās asociācijas valdes priekšsēdētāju Olavu Ceru. ...

žurnāls / Intervija

Desmit gadu darbs pie disertācijas un grāmata starptautiskā izdevniecībā

4

21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)

2014. gada sākumā starptautiski atzītais izdevējs "Brill/Nijhoff" izdeva Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge",1 kas balstīta viņas doktora disertācijā Lundas Universitātē. "Jurista Vārda" redakcija izmantoja iespēju aicināt K. Krūmu uz nelielu sarunu par viņas doktora disertācijas aizstāvēšanu un jauniznākušo grāmatu, kas papildina starptautiski atzīto Latvijas tiesībzinātnieku akadēmiskos sasniegumus. Kopš 2007. gada K. Krūma ir Satversmes tiesas tiesnese. 2012. gadā viņa ieguva doktora grādu starptautiskajās tiesībās Lundas Universitātē Zviedrijā. Viņa ir arī Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību un Pamattiesību aģentūras zinātniskās komitejas locekle un akadēmiskā tīkla par patvērumu un imigrāciju "Odysseus" biedre, kā arī vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Tiesībsargs: cilvēktiesībām valsts budžeta priekšā nav jāpiekāpjas

5

26. Augusts 2014 /NR. 33 (835)

"Man un manai komandai mūsu mērķi ir skaidri. Ir jāpanāk, lai mūsu sabiedrība kļūst arvien zinošāka par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem. Lai aizvien mazāk būtu iemeslu iedzīvotājiem sūdzēties par mūsu valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri savā darbā nav ievērojuši labas pārvaldības principus," – tā nepilnus divus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada pavasarī, nosakot savas darbības stratēģiju turpmākajiem trim gadiem, pauda jaunais tiesībsargs Juris Jansons. Tagad, jau atskatoties uz šiem gadiem, sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš ir spiests atzīt: cilvēktiesību jomā Latvijā esam iesācēju līmenī, un vēl ļoti daudz jāstrādā, lai pietuvotos tiem standartiem un izpratnei, kāda par cilvēktiesībām valda attīstītajās demokrātijās. Juri Jansonu – pēc kārtas otro Latvijas Republikas tiesībsargu, kurš nomainīja savu priekšteci Romānu Apsīti, – Saeima amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2011. gada 3. martā, un attiecīgi viņa pilnvaru termiņš ir no 2011. gada 17. marta līdz 2016. gada 16. martam. J. Jansonu uz sarunu "Jurista Vārds" aicināja laikā, kad tradicionāli – vasaras sākumā – ir sagatavots Latvijas Republikas tiesībsarga pārskata ziņojums par iepriekšējā gada darbu. ...

Baiba Broka: šī situācija nav viegla, bet ne emociju dēļ atstāju amatu

žurnāls / Intervija

Stājoties amatā šā gada janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka neslēpa tuvējās nākotnes plānus kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un līdz ar to izskanēja versija, ka nozares vadība viņas pārziņā varētu atrasties vien dažus mēnešus. Vēlēšanas aizritēja, ministre palika savā vietā, taču, kā atklāja pagājušās nedēļas notikumi, – tomēr ne uz visu pilnvaru termiņu, jo 28. jūlijā B. Broka Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniedza demisijas rakstu, kas arī tika pieņemts. Šāds ministres solis sperts pēc tam, kad kļuva zināms ģenerālprokurora lēmums atstāt nemainīgu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lemto par atteikumu B. Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Otrdiena, 5. augusts, ir B. Brokas pēdējā darba diena pašreizējā amatā. Tādēļ nedēļu pirms tā atstāšanas "Jurista Vārds" uzrunāja ministri, jautājot, vai tagad viņa zina un nojauš par SAB lēmuma iemesliem un kāda būs turpmākā rīcība, vienlaikus šajā sarunā atklājot, kā jūtas cilvēks, kurš tiek uzskatīts par neuzticamu. ...

5. Augusts 2014 /NR. 30 (832)

Mikus Losāns

žurnāls / Intervija

Jurisprudences maģistrants sāk biznesu Latvijas Universitātes Biznesa inkubatorā

6

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubators palīdz Latvijas Universitātes studentiem uzsākt un attīstīt biznesu un veicina uzņēmējdarbības kultūru. Izmantojot Biznesa inkubatora un sadarbības partneru resursus, tiek atbalstīta studentu iniciatīva uzsākt biznesu, sniedzot dažāda veida bezmaksas pakalpojumus, sākot ar biroja un ražošanas telpām līdz profesionālam koučingam un dažāda veida konsultācijām. LU EVF Biznesa inkubators ir atklāts 2012. gada 18. oktobrī, un šogad rit otrais gads, pašlaik tiek atbalstītas 13 studentu komandas no dažādām nozarēm. Viens no Biznesa inkubatora dalībniekiem ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants Rihards Plotka, kurš īsteno projektu darba tiesību jomā. Viņš ir nodibinājis SIA "Darbinieku pārstāvis" un ir tās valdes loceklis, kā arī izveidojis portālu www.darbiniekuparstavis.lv. SIA "Darbinieku pārstāvis" specializējas darba tiesību jomā. Tiek sniegtas konsultācijas arī līgumu izstrādē, patērētāju tiesību un saistību tiesību jautājumos, mediācijas pakalpojumi. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam

Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Pēc šīs svinīgās ceremonijas A. Strupišs iegūs tiesneša amata pilnvaras un varēs sākt lietu skatīšanu. Tikko pēc iecelšanas amatā viņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Kristīne Gailīte, Eva Vīksna

žurnāls / Intervija

Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij

15

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes 2. kursa studentēm – Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai – interviju ar citu studenti – Kristu Bērziņu. Par ikdienišķu studenti viņu gan ir grūti nosaukt, jo K. Bērziņa, kas nākamajā mācību gadā studēs LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras pēdējā kursā, ir gan "Jurista Vārda" zinātniski pētnieciskā konkursa, gan arī pieredzes bagāta tiesu izspēļu dalībniece, tostarp prof. Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēles dalībniece un 2013. gada civiltiesību izspēles uzvarētāja. Turklāt K. Bērziņa līdztekus studijām strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentā, kā arī darbojas Amerikas Savienoto Valstu jauniešu konsultatīvajā padomē un Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas valdē. Tādēļ šī ir saruna par to, ko var paveikt mērķtiecīgs un darbīgs students un kas pamudina uz izvēli par labu jurista profesijai. ...

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

žurnāls / Intervija

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Satversmes tiesu turpmāk vadīs Aldis Laviņš

žurnāls / Intervija

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

2014. gada 6. maijā notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo aprīļa beigās tiesneša amata pilnvaras beidzās līdzšinējai tiesas priekšsēdētājai Aijai Brantai. Pirmajās divās balsošanas kārtās augstajam amatam tika izvirzītas tiesneša Gunāra Kusiņa un tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ulda Ķiņa kandidatūras, kas katra tomēr guva tikai trīs kolēģu atbalstu. Trešajai kārtai U. Ķinis izvirzīja tiesnesi Aldi Laviņu, un viņa kandidatūra ar četrām balsīm par un divām pret ieguva nepieciešamo vairākumu. Līdz ar to līdzšinējais Augstākās tiesas tiesnesis kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi. Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par A. Laviņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā pieņēma 3. aprīlī, bet darbu Satversmes tiesā viņš sāka 25. aprīlī. Dažas dienas pēc ievēlēšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā A. Laviņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks

žurnāls / Intervija

Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan Tieslietu ministrija kā tiesībpolitikas veidotājs, mēģinot pēc iespējas precīzāk apjaust jaunās iestādes lomu un uzdevumus; gan Tiesu administrācija, aizvien meklējot iespējas, kā ikdienā labāk tikt galā ar saviem pienākumiem un dot pienesumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, gan arī pašas tiesas, kurām bija jāiemācas uzticēties un paļauties uz jaunveidoto institūciju. Tādēļ par to, kādi bijuši šie pirmie desmit gadi, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Tiesu administrācijas direktoru Edvīnu Balševicu. ...

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Administratīvās rajona tiesas darbs ir organizēts optimāli

žurnāls / Intervija

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Ilze Freimane par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi kļuva 2005. gadā, bet 2006. gadā – par tiesas priekšsēdētāju. Šī pirmās instances tiesa ir lielākā administratīvā tiesa tiesnešu skaita ziņā. Turklāt tā ne vien procesuālā ziņā atrodas vistuvāk cilvēkam, kurš sāk strīdu ar valsts vai pašvaldības iestādi, bet arī burtiskā nozīmē ir visvieglāk sasniedzama visā Latvijas teritorijā, jo Administratīvās rajona tiesas nami atrodas ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Savā ziņā šī tiesa ir "melnā" darba darītāja, jo saņem un izskata vislielāko administratīvo lietu skaitu, ļaujot nākamajām instancēm pēc tam koncentrēties uz tiesību problēmu padziļinātu izpēti. Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām, norāda uz to, kā policijas formāli veiktie pienākumi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī aicina nepārspīlēt ar tiesu nolēmumu anonimizāciju. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Sistēmu vienmēr var uzlabot

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Sagaidot administratīvo tiesu desmitgadi, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju Māri Vīgantu. Par tiesnesi M. Vīgants strādā kopš 2001. gada, kad Saeima viņu iecēla un apstiprināja par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, bet 2007. gadā – par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, kopš 2008. gada pildīja arī tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. No 2010. gada M. Vīgants divus gadus pildīja Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus uz tiesneša vakances laiku, bet 2012. gadā atgriezās Administratīvajā apgabaltiesā. 2013. gada augustā viņš kļuva par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju. M. Vīgants 1998. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2010. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. ...

Administratīvās tiesas juridiskās kultūras telpā

žurnāls / Intervija

Administratīvajai tiesai 2014. gadā aprit 10 gadi. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums, 2. februārī darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, bet 6. februārī – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Lai uzzinātu, kādi ir bijuši šie 10 gadi, raugoties no Augstākās tiesas puses, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kas ir departamenta priekšsēdētāja kopš 2007. gada. Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta 2005. gadā, līdz tam bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā. ...

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

12

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

Reformu mērķis ir stabila valdība ar spēcīgu vadītāju

žurnāls / Intervija

2013. gada 13. septembrī tika publiskots Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) atzinums par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām.1 Analīze tika veikta, lai rastu veidus, kā uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, un stiprinātu valdības darbu, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. ...

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

Jurista Vārds

žurnāls / Intervija

Preambulas projekts var destabilizēt sabiedrību

15

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr. iur. Aivars Endziņš savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes aktīvs dalībnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts piedalījies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" sagatavošanā un balsojis par tās pieņemšanu. A. Endziņš bijis arī piektās un sestās Saeimas deputāts. 1996. gadā kļuvis par jaunizveidotās Satversmes tiesas tiesnesi, bijis tās pirmais priekšsēdētājs (2000–2007). Savulaik viņš kandidējis arī uz Latvijas Valsts prezidenta amatu. Ņemot vērā A. Endziņa neapšaubāmo autoritāti Latvijas valststiesību zinātnieku un praktiķu vidū, viņa redzējumu bija paredzēts publicēt žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā 2013. gada 22. oktobrī – vienkopus ar citiem viedokļiem par Dr.iur.h.c. E. Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Tehnisku iemeslu dēļ tas nenotika, tādēļ žurnāls atvainojas A. Endziņam un lasītajiem un publicē šo viedokli šajā "Jurista Vārda" numurā. ...

Mūsu mērķis – tiesu vara, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu

žurnāls / Intervija

12

1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)

Šodien, 1. oktobrī, aprit divi mēneši, kopš darbu jaunajā amatā sāka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina. Viņai jaunie pienākumi un atbildība jāuzņemas laikā, kad, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska vārdiem runājot, kā viena no šī gada ministrijas prioritātēm ir izvirzīta tiesu sistēmas darbības un procesu uzlabošana, kapacitātes stiprināšana. Tāpēc “Jurista Vārds” tiesību zinātņu doktori un vienu no žurnāla autorēm – pēdējos četros gados četri raksti – I. Kucinu aicināja uz iepazīšanās sarunu jaunajā statusā, jautājot gan par pirmajiem iespaidiem amatā, gan plāniem, kā pildīt ministrijas apņemšanos. ...

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība

žurnāls / Intervija

23

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...

Pirmā latviešu jurista grāmata Oksfordā

žurnāls / Intervija

13

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada sākumā prestižā starptautiskā izdevniecība "Oxford University Press" sērijā "Oxford Monographs in international Law" izdeva Mārtiņa Paparinska monogrāfiju "The International Minimum Standard and Fair and Equitable Treatment" (grāmatai ir 320 lappuses un iesējums cietos vākos).1 M. Paparinskis ir viens no Latvijas jaunās paaudzes spožākajiem tiesību zinātniekiem, kurš turklāt savu akadēmisko karjeru sācis un arī šobrīd veido ārvalstīs. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viņš turpinājis izglītību Oksfordas Universitātē Lielbritānijā, kur ar izcilību ieguvis maģistra grādu un arī doktora (PhD) grādu. Pēc tam ir bijis pētnieks Ņujorkas Universitātē un pēdējos gadus Oksfordas Universitātē, šobrīd ir lektors Londonas Universitātes koledžā (University College London). Tā kā M. Paparinska monogrāfija ir viena no pirmajām Latvijas tiesībnieku grāmatām, kas iznākusi tik starptautiski pazīstamā izdevniecībā, kāda ir "Oxford University Press",2 turklāt šis izdevums jau paguvis raisīt pirmās atzītu lietpratēju atsauksmes un diskusijas, "Jurista Vārds" aicināja jauno zinātnieku uz nelielu sarunu. ...

Ilze Dubava, Nils Muižnieks

žurnāls / Intervija

Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt

5

5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā. Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

16

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Būtiski pilnveidojumi prokuratūras darbā