Rubriku katalogs: Intervija

Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai

žurnāls / Intervija

16. Aprīlis 2019 /NR. 15 (1073)

2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas organizēta sadarbībā ar "Elex Kļaviņš", kā arī Dž. Veilers sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", skaidrojot šā brīža situāciju Eiropas Savienībā, tās iemeslus, kā arī iespējamos risinājumus. ...

Svarīgāks ir darbs, nevis reklāma

žurnāls / Intervija

19. Marts 2019 /NR. 11 (1069)

Šo piektdien, 22. martā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija sanāks uz kopsapulci, kurā tiks pārvēlēta arī tās pārvaldes un izpildu institūcija – padome. Vēl nav zināms, kurš kļūs par tās priekšsēdētāju, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šo amatu vairs neieņems Andris Spore. Viņš šo institūciju ne tikai publiski pārstāvējis pēdējos sešus gadus, bet arī iepazinis dažādos attīstības posmos, jo ir viens no kolēģijas veterāniem – darbu kā tiesu izpildītājs sācis 1995. gadā. Tādēļ sarunā ar "Jurista Vārdu" A. Spore gan novērtē līdzšinējos sasniegumus, gan arī iezīmē zvērinātu tiesu izpildītāju institūta nākotnes perspektīvu. Taču konkrētiem tiesību institūtiem un problēmaspektiem tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas noslēguma posmā – nolēmumu izpildē – šajā izdevumā ir pievērsušies arī citi zvērinātu tiesu izpildītāju institūtu pārstāvoši autori, kuri, pateicoties redakcijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sadarbībai, pirmo reizi ir devuši tik apjomīgu ieguldījumu žurnāla saturā. Tādēļ šoreiz kopumā tas veltīts tiesu un citu institūciju nolēmumu piespiedu izpildes tematikai. ...

žurnāls / Intervija

Lai strādātu mūsdienu notariātā, ir jāmīl cilvēki un jāpārzina tehnoloģijas

26. Februāris 2019 /NR. 8 (1066)

Notariāts ir viena no senākajām juridiskajām profesijām Francijā, tomēr profesijas dziļās vēsturiskās saknes nav ļāvušas nozares pārstāvjiem dzīvot pagātnē, kā to intervijā "Jurista Vārdam" pastāstīja franču notārs Pjērs Luks Vogels, kurš šogad vada Eiropas Savienības Notāru padomi (CNUE). Iepriekš Francijai tika uzticēta CNUE vadība 2015. gadā, kad prezidenta lomā iejutās Žans Tarads (Jean Tarrade) un darba prioritātes ietvēra juridisko un fizisko personu attiecību uzlabošanu, notariāta lomu autentiskuma nodrošināšanā. 2019. gadā par CNUE darba prioritāti P.L. Vogels ir izvirzījis mērķi tuvināt notārus un notariātu Eiropas iedzīvotājiem, lai uzsvērtu Eiropas vērtības un notāru lomu tajā.1 P.L. Vogels amatā oficiāli stājās 2019. gada 16. janvārī,2 bet nepieciešamos priekšdarbu veica jau 2018. gadā, kad apmeklēja arī Latviju un sniedza interviju "Jurista Vārdam". ...

žurnāls / Intervija

Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas

4

19. Februāris 2019 /NR. 7 (1065)

Šonedēļ apritēs mēnesis, kopš piecas 13. Saeimā ievēlētās partijas 23. janvārī vienojās par valdības izveidi. Tieslietu ministrs šajā valdībā ir Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministriju vada jau otro reizi – pirmo reizi šajā amatā viņš bija 2012.–2014. gadā. ...

žurnāls / Intervija

Pārvarēt provinciālismu un atbildēt par Latvijas un visas pasaules likteni

12. Februāris 2019 /NR. 6 (1064)

Šonedēļ tiks atvērts Eiropas Savienības Tiesas tiesneša un arī "Jurista Vārda" ilggadēja autora Dr. iur. h. c. Egila Levita rakstu krājums "Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985–2018", kas iznācis "Latvijas Vēstneša" apgādā. Svinības simboliski notiks 15. februārī – dienā, kad 1922. gadā tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme. Pasākums noritēs Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur visiem interesentiem būs iespēja ne vien tikties ar grāmatas autoru, bet arī noklausīties viņa priekšlasījumu "Pārdomas par Latvijas vietu, lomu un uzdevumiem 21. gadsimta pasaulē". ...

žurnāls / Intervija

Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs

2

5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)

Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem statistika rāda stabili cerīgu situāciju civillietu izskatīšanā, turpretī administratīvo lietu uzkrājumi turpina pieaugt, bet Krimināllietu departamentam saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu būs nepieciešams ilgāks laiks, turpmāk koleģiāli (nevis vienam tiesnesim kā līdz šim) lemjot par lietu pieņemamību. Aizvadītais 2018. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad Augstākā tiesa pēc "tīro triju instanču" sistēmas ieviešanas darbojās tikai kā kasācijas tiesa. Šis gads arī pagāja kasācijas instances simtgades svinību zīmē, turklāt gada nogalē ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiesai tika atjaunots vēsturiskais Senāta nosaukums, kas pirms dažiem gadiem no likuma ar ne visai skaidru motivāciju bija dzēsts. Savukārt pirmās un apelācijas instances tiesas Latvijā pagājušajā gadā piedzīvoja noslēdzošās pārmaiņas, ko nesa tiesu teritoriālā reforma, un pie jaunās kārtības vēl jāpierod gan tiesām, gan to klientiem. Lai noskaidrotu Senāta darba rezultātus un tiesu varas skatījumu uz pēdējā laikā piedzīvotajām pārmaiņām un arī reputācijas krīzēm, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Jau iepriekš ieplānotā tikšanās sakrita ar laiku, kad tika izveidota jaunā valdība un tikko kā bija notikusi pirmā Tieslietu padomes sēde ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna līdzdalību, tāpēc saruna skāra arī paredzamo tiesu varas un jaunās valdības sadarbību. Daudzus noteikti interesēs arī I. Bičkoviča skaidrojums, kāpēc viņa vārds ir atrodams 2018. gada decembrī Latvijas sabiedrībai atvērtajos "čekas maisos". Tieši žurnāla "Jurista Vārds" lasītāji ir pirmie, kam viņš piekrita izstāstīt šo savu stāstu. ...

ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī

žurnāls / Intervija

2

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, Latvijas juristiem ECT Dainu Celmu, Lāsmu Liedi un Adeli Zalamani, noklausījās ECT Lielās palātas sēdi lietā López Ribalda and others v. Spain klātienē un tās translāciju preses zālē, iepazinās ar tiesnešu darbu nodaļās un palātās, sūdzību izskatīšanas un dokumentu aprites kārtību ECT, kā arī atbalsta dienestu pienākumiem tiesnešu un tiesas darba nodrošināšanā. ECT tika izveidota 1950. gadā. ECT izskata sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedrībā nostiprinājās uzskats, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot ECT, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības. M. Mits ir trešais Latvijas tiesnesis ECT, kur viņš strādā kopš 2015. gada septembra. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, pašlaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Savukārt no 1995. gada līdz 2004. gadam – Egils Levits, kurš pašlaik ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. ...

Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums

žurnāls / Intervija

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu mobilitātes apstākļos, sniegt viņiem valsts atbalstu un radīt arī labvēlīgus apstākļus iespējamai reemigrācijai. Līdzās politiķiem likuma izstrādē piedalījās arī emigrācijā dzīvojošo latviešu pārstāvji, viņu vidū – juriste Elīna Pinto. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa vērtē likuma nepieciešamību un tapšanas gaitu, tai skaitā dalās iespaidos par likumdošanas un likumu piemērošanas procesiem Latvijā. ...

Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug

žurnāls / Intervija

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Ar Erasmus+ starptautiskās docētāju apmaiņas programmas atbalstu ar lekcijām kursā "Jurista ētika" Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viesojās vieslektors Pāvels Skučinskis (Pawel Skuczynski) no Varšavas Universitātes Polijā. "Jurista Vārds" interviju ar vieslektoru sarunāja ar Juridiskās fakultātes lektora un zvērināta advokāta Laura Liepas atbalstu. ...

žurnāls / Intervija

Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Digitālā vide un pieejamie tehnoloģiju risinājumi ir šķietami atvieglojuši mūsu dzīves un padarījuši tas daudz ērtākas, efektīvākas un ekonomiskākas. Vienā no Latvijas tiesību institūta rīkotajām vieslekcijām Rīgā bija ieradies Oksfordas Universitātes profesors Eriels Ezraki (Ariel Ezrachi), kurš ļoti diplomātiski un toleranti, tomēr uzstājīgi stāstīja par moderno tehnoloģiju radītajām problēmām tieši konkurences tiesību kontekstā. Konkurences tiesību eksperts E. Ezraki sniedza interviju arī žurnālam "Jurista Vārds". ...

Septembra sākumā Eiropas Tiesību institūts Rīgā bija noorganizējis starptautisku konferenci, kur viesu vidū bija gan Eiropas akadēmiķi, gan arī Heriota Lensinga (Harriet Lansing), kura ASV Minesotas štata apelāciju tiesā 28 gadus strādājusi par tiesnesi un piecus gadus par vecāko tiesnesi. Bijusi Amerikas Vienoto tiesību komisijas (Uniform Law Commission) prezidente, sadarbojas ar Eiropas Tiesību institūtu un piedalās tā projektos. H. Lensinga teica uzrunu vienā no konferences atklāšanas dienas centrālajām diskusijām1 un piekrita arī sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

žurnāls / Intervija

Amerika mācās no Eiropas

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos

žurnāls / Intervija

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (turpmāk – EUIPO) Apelācijas padomju prezidentu Teofilu Margelosu (Théophile Margellos). Šis grieķu speciālists pauda viedokli par vairākiem svarīgiem un interesantiem jautājumiem – guvis plašu pieredzi juridiskās nozares dažādās lomās, viņš slavē EUIPO izveidoto e-apelācijas rīku, kas būtiski palīdz lietu aprites nodrošināšanā. ...

Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem

žurnāls / Intervija

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", gan Satversmes tiesas starptautiskajā konferencē "Konstitucionālo tiesu loma globalizētajā pasaulē 21. gadsimtā". E. Šarpstone sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", daloties savos novērojumos un pārdomās par šodienas aktualitātēm Eiropas Savienībā un jurista profesijā. ...

žurnāls / Intervija

Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture

11

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas un Grieķijas tiesībām, kuru savstarpējā mijiedarbība un attīstība būtiski ietekmēja tiesību kultūru, kurā savas saknes savukārt balsta visa Eiropas juridiskā tradīcija. Romiešu tiesības ir būtiskas kā daļa no eiropiešu kopīgās identitātes. S. Osipovas grāmata ir vienreizīga vairāku iemeslu dēļ. Tas ir pirmais latviešu zinātnieka darbs par Eiropas tiesību priekšvēsturi un viens no retajiem Latvijas zinātnieku oriģinālajiem veikumiem par šo pasaules vēstures posmu vispār. Turklāt ļoti apjomīgais pētījums (vairāk nekā 400 lpp.) par reti pētīto tiesību vēstures periodu ir vienas autores darbs, nevis vairāku zinātnieku kopīgs veikums. Tāpat jākonstatē, ka laikā, kad jebkura zinātniska darbība Latvijā tiek orientēta uz tūlītēju praktisko pielietojamību, šādi – fundamentāli – pētījumi ir aizvien lielāks retums, sava veida zinātniska "greznība" (ko varētu atļauties tikai lielās nācijas ar milzīgu šauri specializētu zinātnieku skaitu) un tādēļ vēl jo vairāk svinams notikums. "Jurista Vārda" saruna ar monogrāfijas autori – par to, kāpēc viņa izlēma pievērsties šim maz pētītajam un ļoti senajam tiesību vēstures posmam, un to, kādas grūtības jāpārvar zinātniekam, lai paveiktu tik apjomīgu darbu. Kā arī par to, kāpēc mūsdienu juristam tomēr būtu jāzina ne vien Latvijas, bet arī pasaules, tai skaitā Eiropas, tiesību vēsture. ...

žurnāls / Intervija

Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Ar pragmatisku entuziasmu stāstot par Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) domes izveidoto Juridiskās zinātnes institūtu (turpmāk – Institūts), Vadims Mantrovs demonstrē mūsdienīga tiesībzinātnieka svarīgākās īpašības. No vienas puses, jau pietiekami pieredzējis un zinošs speciālists, kas sevi apliecinājis arī profesionālajās gaitās kā advokāts, no otras puses – vienlaikus enerģijas pilns ieviest vairāk dzīvības zinātniskajā pētniecībā juridiskajā zinātnē. V. Mantrovs 2017. gada 22. novembrī uz pieciem gadiem ievēlēts Institūta direktora amatā. Tāpat uz pieciem gadiem ievēlēta Institūta zinātniskā padome, uz kuru koleģiāli un nemitīgi uzsverot komandas darba nozīmi, atsaucas Institūta direktors. Paralēli Institūta komandas kopīgajam darbam, kas saistīts ar pētniecību juridiskajā zinātnē, V. Mantrovs uzsver arī vēlmi pievērsties starpdisciplināriem jautājumiem, tādējādi risinot tautsaimniecībai un sabiedrībai aktuālas problēmas un piedāvājot to risinājumus. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

žurnāls / Intervija

Otras iespējas nosvinēt Latvijas valsts pirmo simtgadi mums nebūs

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Jau 2016. gada nogalē Tieslietu ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties ministrijas, tās pārraudzībā esošo iestāžu, tiesu sistēmas un visas tieslietu nozares institūciju un organizāciju pārstāvji, lai gatavotos Latvijas un tieslietu nozares simtgades svinībām, koordinējot vai kopīgi rīkojot dažādus pasākumus. Simtgades norises tieslietu nozarē aizsākās jau pagājušā gada rudenī, bet īpaši daudz plānotas šogad. Tuvākais svinīgais pasākums gaidāms 3. maijā, kad tiks pasniegtas nozares balvas – Tieslietu sistēmas goda zīmes. Šodienas “Jurista Vārdā” tiek publicēts apbalvoto personu saraksts. Tāpat lasītājiem tiek piedāvāts pārskats par Augstākās tiesas plānotajiem pasākumiem, kas veltīti valsts un Senāta simtgadei. Lai “Jurista Vārda” lasītāji varētu gūt pārskatu par Latvijas valsts un tieslietu nozares simtgadei veltītajām norisēm un plānot arī savu līdzdalību šajos pasākumos, piedāvājam sarunu ar darba grupas vadītāju – Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu. ...

žurnāls / Intervija

Jurists lingvists veic kreatīvu darbu

3. Aprīlis 2018 /NR. 14 (1020)

Eiropas Savienības Tiesā lietas var tikt izskatītas jebkurā no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tulkojumus nodrošina juristi lingvisti. Sarunā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits stāsta par juristu lingvistu lomu un juridiskās tulkošanas niansēm. Intervija notika Luksemburgā 2018. gada 12. martā. ...

Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu

žurnāls / Intervija

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...

Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās

žurnāls / Intervija

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai

23

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...

Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga

žurnāls / Intervija

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...

Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam

žurnāls / Intervija

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Jau daudzus gadus Latvijas un Lietuvas konstitucionālās tiesas rīko regulāras savstarpējas konferences un apmaiņas vizītes, lai dalītos ar pieredzi un gūtu ieskatu kaimiņvalsts jaunākajā tiesu praksē. Šovasar Latviju apmeklēja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesneši. Tiesas priekšsēdētājs prof. Dr. iur. Daiņus Žalims sarunā ar "Jurista Vārdu" apskatīja vairākus aktuālākos konstitucionālo tiesību jautājumus Lietuvā. ...

“Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”

žurnāls / Intervija

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Rīga arvien biežāk kļūst par dažādu starptautisku tiesību konferenču un forumu namamāti, kas aicina to apciemot Eiropas un pasaules līmeņa tiesību zinātniekus un praktiķus. Baltijas valstis daudzi no viņiem apmeklē pirmoreiz, un šādi starptautiski pasākumi dod iespēju klātienē tikties ar atzītiem tiesību ekspertiem. Pirms neilga laika Rīgu starptautiskas konferences ietvaros apmeklēja Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis un tiesību zinātnieks, monogrāfijas "Tieslietas Centrāleiropā un Austrumeiropā: mehāniskās jurisprudences transformācija?" autors Dr. Zdeneks Kūns (Zdeněk Kühn). Viņš sarunā ar Daci Šulmani sniedza savu ieskatu tiesību aktualitātēs Čehijā un Eiropā. ...

žurnāls / Intervija

Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

Nākamajā gadā "Latvijas Vēstnesis" svinēs 100 gadus, kopš Latvijas valstī dibināts oficiālais izdevums, kura galvenais mērķis ir īstenot tiesību aktu pieņemšanas pēdējo fāzi – izsludināšanu, bez kuras tiesību akts nevar stāties spēkā. Vēsture rāda, ka šāda funkcija – spēkā esošo tiesību normu paziņošana pilsoņiem – radusies faktiski reizē ar valsti. Senatnē likumu teksti tika nolasīti pilsētu tirgus laukumos vai no baznīcas kanceles, iekalti akmens stabos utt. Kopš preses darbības sākumiem oficiālā publikācija pasaulē notiek ar oficiālā preses izdevuma starpniecību, kas turklāt mūsdienās bieži vien vairs neiznāk drukas, bet gan elektroniskā formātā (Latvijā oficiālā izsludināšana elektroniski notiek kopš 2012. gada 1. jūlija). Latvijas Republikas pirmais oficiālais izdevums – "Pagaidu Valdības Vēstnesis" – iznāca 1918. gada 14. decembrī. Vēlāk, pēc Satversmes pieņemšanas, izdevuma nosaukums bija "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais laikraksts, tikai ar jaunu nosaukumu – "Latvijas Vēstnesis" (iznāk kopš 1993. gada). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs VSIA "Latvijas Vēstnesis" rīkos vairākus pasākumus, lai atskatītos uz Latvijas oficiālā izdevēja vēsturi, kā arī definētu oficiālā izdevēja mūsdienu uzdevumus, tai skaitā lomu sabiedrības nodrošināšanā ar drošticamu informāciju apstākļos, kad apzināti tiek izplatītas viltus ziņas un novājināti līdzšinējie demokrātiskas sabiedrības informācijas telpas balsti – tradicionālie mediji. Sagaidot jubilejas gadu, žurnāls "Jurista Vārds" un portāls lvportals.lv kopīgi intervēja Eiropas Savienības oficiālā izdevēja – Publikāciju biroja – vadītāju Rūdolfu Štromaijeru. ...

Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības

žurnāls / Intervija

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Latvija ver lepoties ar augsta līmeņa juristu, kuri guvuši panākumus ārpus valsts pārvaldes, pārstāvniecību Pastāvīgajā šķīrējtiesā. Kopš pavasara šādā lomā ir arī Latvijas Republikas pārstāve Pastāvīgajā šķīrējtiesā, advokāte (attorney-at-law, Ņujorka, ASV); vadošā speciāliste (Counsel) Levy Kaufmann-Kohler juridiskajā birojā Ženēvā (Šveicē) Eva Kalniņa, kura piekrita sarunai par šo amatu un šķīrējtiesām vispār. ...

Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija

žurnāls / Intervija

22. Augusts 2017 /NR. 35 (989)

Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar priekšlasījumu uzstājās Francijas Augstākās tiesas tiesnesis Alēns Lakabarats. Nelielā intervijā "Jurista Vārdam" tiesnesis pauda savu redzējumu par aktualitātēm savā darbā Francijā. ...

Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti

žurnāls / Intervija

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...

Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti

žurnāls / Intervija

6

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas svarīgākajām struktūrām likumdošanas procesā. Vēl pirms tam viņa bija tiesnese Satversmes tiesas pirmajā sastāvā, kas lika ne vien konstitucionālās kontroles orgāna institucionālos pamatus, bet ar savu principialitāti arī nodrošināja, ka šī tiesa ieņem patstāvīgu un stingru pozīciju varas orgānu savstarpējā līdzsvara sistēmā Latvijā. Un vēl pirms tam I. Čepāne bija starp tiem Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Šī gada aprīlī profesore nosvinēja apaļu dzīves jubileju, kas vienmēr ir labs iemesls atskatīties uz aizvadīto dzīves posmu, izdarīt secinājumus, kā arī paraudzīties uz priekšu. "Jurista Vārds" ir gandarīts, ka viņa piekrita intervijai mūsu žurnālā – pēc tam, kad dažiem citiem preses izdevumiem bija atteikusi. Mūsu lasītāji, kas I. Čepāni savulaik aptaujās vairākkārt ierindojuši starp labākajiem "Jurista Vārda" autoriem, to noteikti augstu novērtēs un ar interesi lasīs profesores atziņas, kas gūtas tik ļoti daudzpusīgajā līdzšinējā dzīvesceļā. ...

Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi

žurnāls / Intervija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Latvijas Republikas Patentu valde 2017. gada 26. aprīlī rīkoja semināru "Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana". Tajā uzstājās arī Eiropas Patentu iestādes direktore patentu tiesību un daudzpusējas sadarbības jautājumu lietās Dr. Margota Frēlingere, sniedzot klausītājiem pārskatu par vienotā spēka Eiropas patentu jeb vienoto patentu un par Vienoto patentu tiesu. Viesojoties Latvijā, M. Frēlingere sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". Sarunas gaitā, kuras organizēšanā palīdzību sniedza Patentu valde, M. Frēlingere uzsvēra, ka, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas statistiku iesniegto patentu pieteikumu skaita ziņā, tiek gaidīts Latvijas patentu "bums". Šāda scenārija piepildīšanās daļēji ir atkarīga no izgudrotāju juridiskajiem padomdevējiem un ilgtermiņā nāks par labu arī vietējiem advokātiem. ...

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

žurnāls / Intervija

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

Vija Kalniņa, Edijs Poga

žurnāls / Intervija

Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību

18. Aprīlis 2017 /NR. 17 (971)

2016. gada jūlijā pēc biedrības “Latvijas tiesību institūts” iniciatīvas Latvijā viesojās Londonas Karaliskās koledžas profesors, bijušais Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts, karalienes padomnieks sers Frensiss Džeikobs (Sir Francis Jacobs QC), Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros uzstājoties ar publisku vieslekciju par EST prejudiciālo nolēmumu procedūru, kā arī tiekoties ar Augstākās tiesas tiesnešiem un amatpersonām. Savas vizītes ietvaros profesors F. Džeikobs sniedza interviju žurnālam “Jurista Vārds”, atklāti stāstot par savu darbu un pieredzi EST, ka arī daloties pārdomās par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) tiesību problēmjautājumiem, tostarp Brexit. ...

Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums

žurnāls / Intervija

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Pirms mēneša virsprokuroru sanāksmē par prokuratūras darbu aizvadītajā gadā, uzrunājot klātesošos kolēģus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers konkrēti norādīja: "Koruptīvie noziegumi un noziegumi finanšu un ekonomiskajā sfērā ir tas, kas vistiešākā mērā skar valsts budžetu. Un no tā izriet arī prasība, ja tā gribat – uzstādījums, un tas tiks noteikts arī dokumenta formātā – tiks pastiprināta prokurora atbildība par sodiem, kādus tie prasa tiesā."1 Marta pirmajā pusē šāds dokuments jau ir apstiprināts, tādēļ "Jurista Vārds" lūdza skaidrojumu Ē. Kalnmeieram, ko paredz un kādam nolūkam kalpos viņa jaunizdotais rīkojums. ...

žurnāls / Intervija

Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts

3

7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)

Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2011. gada martā viņu nomainīja Juris Jansons, kurš pērn tiesībsarga amatā tika pārvēlēts uz otru termiņu, tātad līdz 2021. gada 16. martam. Tādējādi J. Jansons Latvijas tiesībsarga institūtu ir veidojis un vadījis lielāko daļu laika jeb teju sešus no kopējiem desmit gadiem. Savukārt tiesībsarga vietniece, Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne strādāja jau Valsts cilvēktiesību birojā, uz kura bāzes tapa ombuda iestāde. Tādēļ janvāra sākumā sarunā ar "Jurista Vārdu" tiesībsargs un viņa vietniece atskatījās uz darbības pirmo desmitgadi un iezīmēja šā brīža cilvēktiesību lomu un vietu Latvijā. Papildus tam šajā numurā tiesībsarga darbu komentē un vērtē arī institūcijas, kuru ikdienā sadarbība ar ombudu ir ierasta vai neizbēgama. Tāpat tēmas ietvaros iekļauts pārskats par tiesībsarga sniegtajiem priekšlikumiem tiesību aktu grozījumiem un konkrētām problēmām, uz kurām tas vērsis uzmanību un līdzdarbojies, meklējot risinājumus. ...

Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja

žurnāls / Intervija

1

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna un Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle. Autores vadlīniju sagatavošanas procesā ir apzinājušas, ka, neraugoties uz minētā tiesību institūta ietveršanu normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus, šāda līguma slēgšana starp privātpersonu un valsts iestādi praksē nenotiek bieži un, šķiet, līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Tādēļ nelielā sarunā ar A. Smiltēnu "Jurista Vārds" rod atbildes uz jautājumiem, vai un kam var kalpot administratīvais līgums un tā noslēgšanas procesa atvieglošanai paredzētās vadlīnijas. ...

Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām

žurnāls / Intervija

2

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Latvijas tiesībnieku saime lepojas ar ikviena mūsu jurista starptautiskiem panākumiem – arī "Jurista Vārds" cenšas informēt lasītājus gan par ārvalstīs aizstāvētiem zinātniskajiem grādiem un izdotām grāmatām, gan nozīmīgiem profesionālās karjeras sasniegumiem. Šāds stāsts, kas liek ne vien lepoties, bet noteikti var iedvesmot jaunos Latvijas tiesībniekus, arī šoreiz – par latviešu juristi Magdu Papēdi, kas vispirms absolvējusi Latvijas Universitāti (Dipl. iur.), pēc tam Vācijā Freiburgas Universitātē (Albert-Ludwigs-Universität Freiburg) ieguvusi maģistra grādu (LL.M), bet 2015. gadā turpat aizstāvējusi arī doktora grādu (Dr. iur.) un savu promocijas darbu 2016. gadā publicējusi prestižajā Vācijas juridiskās literatūras izdevniecībā Carl Heymans Verlag, un šobrīd Hamburgā gatavojas otrajam valsts eksāmenam (Zweite Juristische Prüfung), kura nokārtošanas gadījumā iegūs tiesības praktizēt visās reglamentētajās jurista profesijās Vācijas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. ...

Pirmā ievēlētā Latvijas pārstāve ANO Darba grupā par patvaļīgu aizturēšanu

žurnāls / Intervija

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Šā gada 30. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome ANO Darba grupas par patvaļīgu aizturēšanu (darba grupa) sastāvā apstiprināja Elīnu Šteinerti, kura pārstāvēs Austrumeiropas valstu grupu. E. Šteinerte ir pirmā latviete, kas ieņem amatu šajā darba grupā, turklāt visā ANO pastāvēšana vēsturē viņa ir pirmā latviete, kas ir tikusi ievēlēta kādā no speciālo procedūru amatiem. Tāpat jāmin, ka visu darba grupas 25 pastāvēšanas gadu laikā E. Šteinerte ir tikai sestā sieviete, kas ievēlēta tajā. Jaunajā amatā E. Šteinerte stājās šā gada 1. novembrī, un 21.–25. novembrī notika pirmā darba grupas sesija ar viņas dalību. E. Šteinertes ievēlēšana šajā darba grupā ir nozīmīgs notikums Latvijai, kas cenšas veicināt un stiprināt ekspertu pārstāvību ANO cilvēktiesību institūcijās. Ņemot vērā minēto, kā arī paužot patiesu prieku par E. Šteinertes panākumiem, žurnāls "Jurista Vārds" lasītājiem piedāvā nelielu interviju, kurā E. Šteinerte izklāsta savu ceļu uz jauno amatu un runā par nākotnes profesionālajiem izaicinājumiem. ...

Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma

žurnāls / Intervija

8

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Nozīmīga loma Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta izstrādē un virzībā ir bijusi Tieslietu ministrijai, kura visdziļāk ir pētījusi visas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK) gan attiecībā uz procesu, gan uz sodu piemērošanu un izpildi, kā arī sistēmu un tās mērķiem kopumā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna intervijā žurnālam "Jurista Vārds" izsmeļoši stāsta par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesībām – tostarp par administratīvo pārkāpumu tiesību attīstības vēsturi un nākotnes perspektīvām. Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu tiesības Latvijā līdz šim ir maz pētītas un diskutētas, šī intervija noteikti dos milzīgu un neatsveramu pienesumu Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību jomai. ...

Eiropas Savienības Tiesa nav likumdevējs

žurnāls / Intervija

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk –EST) loma mūsdienu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību izpratnes un piemērošanas jomā ir nepārvērtējama. Tās spriedumu analīze kļuvusi par neatņemamu ES dalībvalstu tiesu darba ikdienu. Tāpēc ir loģiski, ka pastāvīga būšana daudzu ne tikai juridisku, bet arī tiesībpolitisku izšķiršanos epicentrā prasa daudz komunikācijas, skaidrojumu un sadarbības no pašas EST un tās tiesnešiem. Tradicionāli EST prezidents ir galvenā runas persona dažādos Eiropas un pasaules līmeņa diskusiju forumos, kuros tiek skatīta ES un tās tiesību loma. Pēc Satversmes tiesas ielūguma EST prezidents Koens Lenaerts šogad viesojās arī Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī", kas bija veltīta Satversmes tiesas 20. gadadienai. Konferences ietvaros K. Lenaerts sniedza arī interviju žurnālam "Jurista Vārds". ...

Par "civilizācijas standartu" starptautiskajās tiesībās

žurnāls / Intervija

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Čīles izcelsmes amerikāņu tiesību zinātnieks Dr. Arnulfs Bekers-Lorka tikko Rīgā aizvadītajā ESIL konferencē saņēma balvu (ESIL Book Prize winner 2016) kā labākā tiesību literatūras izdevuma autors. Īpaši interesanti, ka, neskatoties uz tik bagātīgo literatūras klāstu par mūsdienu starptautisko tiesību izaicinājumiem, balva piešķirta tiesību vēstures pētījumam. Savā darbā autors meistarīgi spējis saskatīt un parādīt vispasaules starptautisko tiesību dzimšanu, kas faktiski notikusi tikai 19. gadsimtā. Grāmatas nosaukums "Metisu starptautiskās tiesības: globālā intelektuālā vēsture 1842–1933" (Mestizo International Law: A Global Intellectual History 1842–1933) izvēlēts, lai konkrēti iezīmētu īpašo starptautisko tiesību globalizācijas periodu, kurā Eiropā sākotnēji centrētās idejas strauji ieguva "jaukteņa" (metisa) globālo izteiksmi. ...

Starptautisko tiesību raksturs, vājums un spēks

žurnāls / Intervija

20. Septembris 2016 /NR. 38 (941)

Septembra sākumā Rīgā notikušajā Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law – ESIL) starptautisko tiesību konferencē kā viens no goda viesiem piedalījās Starptautiskās tiesas tiesnesis Džeimss Kraufords. Viņš piedalījās gan kā eksperts konferences atklāšanas diskusijā, gan arī kā mentors ESIL mentoringa programmas ietvaros. Neskatoties uz bagātīgo un saspringto ESIL konferences programmu, viņš atrada iespēju sniegt īsu ekspresinterviju žurnālam "Jurista Vārds". Lai arī kā Starptautiskās tiesas tiesnesis Dž. Kraufords nedrīkst komentēt pasaulē aktuālās krīzes, intervijas ietvaros viņš izklāstīja svarīgus starptautisko tiesību pamatprincipus, kas ļauj izprast starptautisko tiesību lomu krīžu risināšanā. ...

Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību

žurnāls / Intervija

23. Augusts 2016 /NR. 34 (937)

Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai 2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādātā redakcija), kura, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz plašāku jautājumu klāstu, kurā dalībvalstīm ir jāunificē savi normatīvie akti preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā žurnālam "Jurista Vārds" stāsta par direktīvas tapšanas iemesliem, galvenajām izmaiņām un priekšrocībām, ko jaunais regulējums dos uzņēmējiem. D. Liberte intervijā atklāj gan jautājumus, par kuriem dalībvalstu starpā ir bijis grūti panākt vienošanos, gan arī par Latvijai nepierastiem jaunievedumiem, ko paredz direktīva, savu stāstījumu ilustrējot ar interesantiem piemēriem no prakses. ...

Nāvessods: gan par, gan pret

žurnāls / Intervija

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Šī gada pavasarī pēc vairāk nekā 30 Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem (galvenokārt tiesneša, bet pēdējos dažus gadus – tiesas darbinieka amatā) pensionējās ilggadējais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks un Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš – viens no pieredzējušākajiem krimināllietu tiesnešiem Latvijā. P. Gruziņa atmiņas par ilggadējo tiesneša darbu – gan padomju tiesu sistēmā, gan neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā –, kā arī par tiesu sistēmas transformāciju no padomju iekārtas uz demokrātiskas valsts tiesu sistēmu ir aizraujošs stāsts, ko būtu vērts dzirdēt katram mūsdienu juristam. Tā, piemēram, viņš atgādina, ka padomju tiesas darbojās kā divpakāpju sistēma (rajona tiesas un LPSR Augstākā tiesa), bet sarežģītākajos gadījumos lietas nonāca uzreiz Augstākajā tiesā, kura sprieda kā pirmā un reizē arī galīgā instance, jo tās spriedums faktiski bija nepārsūdzams (vienīgi atsevišķos gadījumos, piemēram, ja tika piespriests nāvessods, to "pārbaudīja" PSRS Augstākā tiesa). Tāpat pieredzējušais jurists labprāt dalās atmiņās par tiesas spriešanu kopā ar padomju tiesu sistēmai raksturīgajiem piesēdētājiem. ...

No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas

žurnāls / Intervija

9

19. Jūlijs 2016 /NR. 29 (932)

2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista Vārdu" apliecināja, ka jaunu kandidātu šim amatam nemeklē un apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs līdzšinējo Valsts policijas priekšnieku. Taču viņa pilnvaras pagaidām plānots noteikt tikai uz diviem gadiem, kuru ietvaros ministrs no I. Ķuža un viņa komandas sagaida ļoti intensīvu darbu un konkrētu uzdevumu izpildi. Tādēļ "Jurista Vārds" nelielā sarunā iztaujāja policijas ģenerāli I. Ķuzi, lūdzot viņa viedokli un novērtējumu šā brīža situācijai Valsts policijā un ieskatu tuvējā nākotnē, kā arī šai intervijai papildus pievienots iekšlietu ministra R. Kozlovska komentārs par uzdevumiem un izmaiņām, kas sagaida policiju, un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vērtējums par I. Ķuzi un viņa vadītās iestādes darbu. ...

Madrides sistēma – ērts un izdevīgs preču zīmju aizsardzības instruments ārvalstīs

žurnāls / Intervija

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Preču zīme ir neatņemama preces vai pakalpojuma sastāvdaļa, un veiksmīgas zīmes izstrāde un attīstīšana ir gandrīz tikpat svarīga kā paša produkta izstrāde. Tā darbojas gan kā atpazīstamības zīme, gan arī kā sava veida kvalitātes, standartu un drošības garants. Tieši tāpēc tā ir vērtība un kā vērtību to ir iespējams aizsargāt ne tikai Latvijā, bet arī lielā daļā pasaules. Intervijā žurnālam "Jurista Vārds" Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas pārstāvis Normunds Lamsters stāsta par Madrides sistēmu, kas ļauj centralizēti veikt preču zīmes reģistrāciju dažādās valstīs. Intervija atklāj to, cik Madrides sistēma ir ērta un izdevīga uzņēmējiem, kas tālredzīgi plāno savas saimnieciskās darbības attīstību ārvalstīs. ...

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

žurnāls / Intervija

10

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Intervija

Brazīlijas tiesneša dižpārdoklis  – latviski

17. Maijs 2016 /NR. 20 (923)

Apgādā "Zvaigzne ABC" izdota grāmata "25 bibliski panākumu likumi", un uz tās atvēršanu aprīļa beigās Latvijā bija ieradies viens no autoriem – Brazīlijas federālais tiesnesis Viljams Duglass. Līdztekus grāmatas atvēršanas pasākumiem V. Duglass izmantoja arī iespēju tikties ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos Irēnu Kucinu Tieslietu ministrijā, deputātu grupu sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu Saeimā, Latvijas Universitātes rektoru un Juridiskās fakultātes vadību, kā arī apmeklēt Augstākās tiesas muzeju. V. Duglass ir federālais tiesnesis Riodežaneiro, Brazīlijā, kā arī universitātes profesors un 35 grāmatu autors. Informācija viņa mājaslapā williamdouglas.com.br liecina, ka V. Duglasa sarakstīto darbu vidū ir gan juridiskā literatūra (piemēram, par tiesu medicīnu), gan populārzinātniski darbi. Daudzas no viņa grāmatām ir Brazīlijā populāri bestselleri, kas šajā valstī, ņemot vērā Brazīlijas gandrīz 200 miljonus lielo iedzīvotāju skaitu, izdoti milzīgās tirāžās. Jaunākā no V. Duglasa grāmatām – kopā ar finansistu, Brazīlijas Centrālās bankas analītiķi Rubensu Teišeiru sarakstītā "25 bibliski panākumu likumi" – līdz šim izdota četrās valodās, arī latviski. Grāmatas tulkošanu latviešu valodā ierosinājis Brazīlijas latvietis Hanss Bērziņš, kurš savulaik studējis vienā augstskolā ar V. Duglasu un kopš 2006. gada pārcēlies uz dzīvi Latvijā. V. Duglass piekrita nelielai intervijai arī "Jurista Vārdam". ...