MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras plaši apmeklētā pretreiderisma konference septembra beigās bija apliecinājums tēmas svarīgumam un nopietnām bažām par nelikumīgu, neētisku vai agresīvu rīcību biznesa vidē. Visi konferences referenti – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, "Nordic Partners Properties" valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis – piekrita prezentācijas pārveidot rakstu formātā un publicēt speciālā "Jurista Vārda" numurā, kas veltīts reiderisma problēmai. Šajā numurā publicējam arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, tieslietu ministra Gaida Bērziņa, ģenerālprokurora Ērika Kalmeiera, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, zvērinātu advokātu Filipa Kļaviņa un Ivara Gruntes, Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres un Latvijas Notariāta institūta direktora Gata Litvina viedokļus par to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai novērstu reiderismu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences viens no pamata secinājumiem: reiderisma gadījumu novēršanai nav un nevar būt viens brīnumlīdzeklis. Lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu reiderisma kaitīgo ietekmi ekonomikā, nepieciešams komplekss risinājums uzņēmuma prettiesiskai pārņemšanai. Tāpēc, iespējams, "Jurista Vārdā" publicētie viedokļi un raksti sekmēs likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas, uzņēmumu un dažādu profesionālo organizāciju vadītāju sadarbību, izstrādājot vadlīnijas reiderisma novēršanai – šādu ieceri ir apņēmies realizēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)
Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana. Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu", iekļaujot 13.1 nodaļu "Tieslietu padome". Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Tieslietu padomē darbojas 15 locekļi: astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs; septiņi vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus). Uz pirmo sēdi Tieslietu padome pulcējās 2010. gada 4. oktobrī, kad arī tika apstiprināts Tieslietu padomes reglaments. 2014. gada 5. septembrī Latvijas Tiesnešu konferencē tiks vērtēts Tieslietu padomes darbības pirmais posms – savu viedokli par šīs tiesu varu pārstāvošās institūcijas darbu sniegs Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Tieslietu padomes locekļi – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. Ilma Čepāne un Latvijas Zvērinātu advokātu priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Tiesnešu konference atbilstoši likumam ievēlēs sešus Tieslietu padomes locekļus, jo 2010. gadā ievēlētajiem padomes locekļiem šobrīd beidzas pilnvaru termiņš. Sagaidot Latvijas Tiesnešu konferenci, kuras pamattēma ir Tieslietu padomes darbības pirmā posma pārskats, kā arī sešu Tieslietu padomes locekļu vēlēšanas, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza padomes locekļus izteikt viedokli par šīs institūcijas darbības pirmo posmu. Divi no viņiem – šīs institūcijas vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un Tieslietu padomes locekle Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. I. Čepāne – aptaujā nepiedalījās, jo savu redzējumu gatavojas plašāk izklāstīt tieši Latvijas Tiesnešu konferencē ("Jurista Vārds" to atspoguļos nākamajā laidienā). "Jurista Vārda" jautājumi Tieslietu padomes locekļiem: 1. Vai Tieslietu padomes izveide ir attaisnojusies? Vai šai institūcijai kā tiesu varas pārstāvim ir izdevies kļūt par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru? 2. Nosauciet, jūsuprāt, būtiskāko Tieslietu padomes sasniegumu pirmajos četros darbības gados? 3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Tieslietu padomes darbā? 4. Kā vērtējat Tieslietu padomes sastāva modeli? Kā šo tiesu varu pārstāvošo institūciju ietekmē izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalība tajā? 5. Kā jūs vērtējat Tieslietu padomes vēlēto locekļu kandidatūru izraudzīšanas un apspriešanas procesu pirms Tiesnešu konferences un tās laikā? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)
Saeima ir pieņēmusi Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumus, ar kuriem papildināja tās ievaddaļu. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2014. gada 1. februārī un trešajā lasījumā pieņemti jau 19. jūnijā. Valsts prezidents jau apliecinājis, ka valsts konstitūcijas grozījumus izsludinās. Grozījumu galīgā versija saturiski pietiekami būtiski atšķiras no grozījumu projekta, kas tika iesniegts Saeimā un apstiprināts pirmajā lasījumā. Tomēr tāpat kā pirms pirmā lasījuma, Satversmes grozījumu izskatīšanas laikā un tagad notiek diskusija ne tikai par Satversmes ievaddaļas saturu, bet arī pieņemšanas procesu. Vieni uzskata, ka Saeimai bija tiesības izdarīt Satversmes grozījumus, savukārt citi domā, ka gan politisku, gan tiesisku iemeslu dēļ šāda veida Satversmes grozījumi bija apstiprināmi tautas nobalsošanā. Satversmes ievaddaļa, ko izmantos pārējās Satversmes interpretācijā, it kā mainot arī Satversmes 77. pantā uzskaitītās normas, kuru saturiskā grozīšanas gadījumā nepieciešama tautas nobalsošana. Diskusijās par iespējamo Satversmes tiesas procesu par šiem Satversmes grozījumiem tieši šis procesuālais aspekts tiek minēts kā galvenais iespējamo pieteicēju arguments. Apzinoties šā jautājuma nozīmi, arī Saeima pirms galīgā lēmuma pieņemšanas lūdza ekspertu un institūciju viedokļus un vērtēja, kādā procesā būtu papildināma Satversmes ievaddaļa. "Jurista Vārds" publicē Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoru Dr.iur. Mārtiņa Mita un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Ringolda Baloža atzinumus, kas tika iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai. Papildus šiem atzinumiem "Jurista Vārds" jau pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas lūdza izteikt viedokli par pieņemšanas procedūru un tautas nobalsošanas nepieciešamību šādiem lietpratējiem: Egilam Levitam, Aivaram Endziņam, Ilmai Čepānei un Andrejam Elksniņam. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 17
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties