Rubriku katalogs: Diskusija

Jaunā norma bez pārejas perioda rada nopietnus Satversmes pamatprincipu aizskāruma riskus

28. Oktobris 2014 • NR. 42 (844)

Tieslietu ministrijas viedoklis saistībā ar grozījumiem, kas izriet no 15. oktobrī izsludinātajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, tostarp papildinot 9. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Pretestība reformām maksātnespējas jomā ir ļoti spēcīga

28. Oktobris 2014 • NR. 42 (844)

Pirms divām nedēļām, 15. oktobrī, tika izsludināti 25. septembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, līdz ar to nākamgad stāsies spēkā arī norma, kas maksātnespējas administratorus pielīdzina valsts amatpersonām. Tā kā biju šāda priekšlikuma iesniedzējs, vēlētos atkārtoti norādīt uz minētās normas mērķi un perspektīvām sekām, kas no tā izriet. ...

žurnāls / Diskusija

Valsts varas pārstāvji, juristi, uzņēmēji – pret reiderismu

21. Oktobris 2014 • NR. 41 (843)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras plaši apmeklētā pretreiderisma konference septembra beigās bija apliecinājums tēmas svarīgumam un nopietnām bažām par nelikumīgu, neētisku vai agresīvu rīcību biznesa vidē. Visi konferences referenti – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, "Nordic Partners Properties" valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis – piekrita prezentācijas pārveidot rakstu formātā un publicēt speciālā "Jurista Vārda" numurā, kas veltīts reiderisma problēmai. Šajā numurā publicējam arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, tieslietu ministra Gaida Bērziņa, ģenerālprokurora Ērika Kalmeiera, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, zvērinātu advokātu Filipa Kļaviņa un Ivara Gruntes, Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres un Latvijas Notariāta institūta direktora Gata Litvina viedokļus par to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai novērstu reiderismu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences viens no pamata secinājumiem: reiderisma gadījumu novēršanai nav un nevar būt viens brīnumlīdzeklis. Lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu reiderisma kaitīgo ietekmi ekonomikā, nepieciešams komplekss risinājums uzņēmuma prettiesiskai pārņemšanai. Tāpēc, iespējams, "Jurista Vārdā" publicētie viedokļi un raksti sekmēs likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas, uzņēmumu un dažādu profesionālo organizāciju vadītāju sadarbību, izstrādājot vadlīnijas reiderisma novēršanai – šādu ieceri ir apņēmies realizēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Tieslietu padomes izveidošana ir attaisnojusies

2. Septembris 2014 • NR. 34 (836)

Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana. Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu", iekļaujot 13.1 nodaļu "Tieslietu padome". Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Tieslietu padomē darbojas 15 locekļi: astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs; septiņi vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus). Uz pirmo sēdi Tieslietu padome pulcējās 2010. gada 4. oktobrī, kad arī tika apstiprināts Tieslietu padomes reglaments. 2014. gada 5. septembrī Latvijas Tiesnešu konferencē tiks vērtēts Tieslietu padomes darbības pirmais posms – savu viedokli par šīs tiesu varu pārstāvošās institūcijas darbu sniegs Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Tieslietu padomes locekļi – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. Ilma Čepāne un Latvijas Zvērinātu advokātu priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Tiesnešu konference atbilstoši likumam ievēlēs sešus Tieslietu padomes locekļus, jo 2010. gadā ievēlētajiem padomes locekļiem šobrīd beidzas pilnvaru termiņš. Sagaidot Latvijas Tiesnešu konferenci, kuras pamattēma ir Tieslietu padomes darbības pirmā posma pārskats, kā arī sešu Tieslietu padomes locekļu vēlēšanas, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza padomes locekļus izteikt viedokli par šīs institūcijas darbības pirmo posmu. Divi no viņiem – šīs institūcijas vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un Tieslietu padomes locekle Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. I. Čepāne – aptaujā nepiedalījās, jo savu redzējumu gatavojas plašāk izklāstīt tieši Latvijas Tiesnešu konferencē ("Jurista Vārds" to atspoguļos nākamajā laidienā). "Jurista Vārda" jautājumi Tieslietu padomes locekļiem: 1. Vai Tieslietu padomes izveide ir attaisnojusies? Vai šai institūcijai kā tiesu varas pārstāvim ir izdevies kļūt par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru? 2. Nosauciet, jūsuprāt, būtiskāko Tieslietu padomes sasniegumu pirmajos četros darbības gados? 3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Tieslietu padomes darbā? 4. Kā vērtējat Tieslietu padomes sastāva modeli? Kā šo tiesu varu pārstāvošo institūciju ietekmē izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalība tajā? 5. Kā jūs vērtējat Tieslietu padomes vēlēto locekļu kandidatūru izraudzīšanas un apspriešanas procesu pirms Tiesnešu konferences un tās laikā? ...

žurnāls / Diskusija

Turpinās diskusijas par Satversmes grozītā ievada pieņemšanas procedūru

8. Jūlijs 2014 • NR. 26 (828)

Saeima ir pieņēmusi Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumus, ar kuriem papildināja tās ievaddaļu. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2014. gada 1. februārī un trešajā lasījumā pieņemti jau 19. jūnijā. Valsts prezidents jau apliecinājis, ka valsts konstitūcijas grozījumus izsludinās. Grozījumu galīgā versija saturiski pietiekami būtiski atšķiras no grozījumu projekta, kas tika iesniegts Saeimā un apstiprināts pirmajā lasījumā. Tomēr tāpat kā pirms pirmā lasījuma, Satversmes grozījumu izskatīšanas laikā un tagad notiek diskusija ne tikai par Satversmes ievaddaļas saturu, bet arī pieņemšanas procesu. Vieni uzskata, ka Saeimai bija tiesības izdarīt Satversmes grozījumus, savukārt citi domā, ka gan politisku, gan tiesisku iemeslu dēļ šāda veida Satversmes grozījumi bija apstiprināmi tautas nobalsošanā. Satversmes ievaddaļa, ko izmantos pārējās Satversmes interpretācijā, it kā mainot arī Satversmes 77. pantā uzskaitītās normas, kuru saturiskā grozīšanas gadījumā nepieciešama tautas nobalsošana. Diskusijās par iespējamo Satversmes tiesas procesu par šiem Satversmes grozījumiem tieši šis procesuālais aspekts tiek minēts kā galvenais iespējamo pieteicēju arguments. Apzinoties šā jautājuma nozīmi, arī Saeima pirms galīgā lēmuma pieņemšanas lūdza ekspertu un institūciju viedokļus un vērtēja, kādā procesā būtu papildināma Satversmes ievaddaļa. "Jurista Vārds" publicē Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoru Dr.iur. Mārtiņa Mita un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Ringolda Baloža atzinumus, kas tika iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai. Papildus šiem atzinumiem "Jurista Vārds" jau pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas lūdza izteikt viedokli par pieņemšanas procedūru un tautas nobalsošanas nepieciešamību šādiem lietpratējiem: Egilam Levitam, Aivaram Endziņam, Ilmai Čepānei un Andrejam Elksniņam. ...

žurnāls / Diskusija

Kā tiesas tiek galā ar nolēmumu anonimizēšanas un publicēšanas pienākumu

1. Jūlijs 2014 • NR. 25 (827)

1. Kā mainījusies tiesu nolēmumu pieejamība kopš 2013. gada 1. septembra, kad stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu"? 2. Vai, jūsuprāt, tiesu prakses pieejamība pašlaik tiek nodrošināta pilnā apmērā? 3. Kā jūsu tiesā praktiski veicas ar tiesu nolēmumu sagatavošanu ievietošanai datubāzē? 4. Pēc kādiem kritērijiem notiek nolēmumu anonimizācija, un kurš pieņem lēmumu šaubu gadījumā? ...

Ilze Tralmaka, Artūrs Kučs

žurnāls / Diskusija

Vēstures faktu interpretācija Krimināllikumā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem likumdevējs noteica kriminālatbildību par divu režīmu – Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) un nacistiskās Vācijas – pastrādāto noziegumu publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Jāteic, ka normas pieņemšanas laikā – divos mēnešos – presē tika plaši atspoguļotas debates par to, kādai būtu jāizskatās normai, kas aizliedz PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu. Bija vērojams apmulsums un neizpratne par to, ko īsti likumdevējs ir vēlējies ar šo normu aizliegt un kādā formā tas būtu darāms. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Diskusija

Krimināllikuma 74.1 pants: īss komentārs no cilvēktiesību skatpunkta

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

Šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 74.1 panta redakcija ir šāda: "74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem ...

Andrejs Judins

žurnāls / Diskusija

Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā interpretāciju un piemērošanu. Publikācija nesniedz izsmeļošas atbildes uz visiem ar šo pantu saistītajiem jautājumiem un atspoguļo tikai autora privāto viedokli. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Kur ir vārda brīvības robežas, runājot par PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumiem

17. Jūnijs 2014 • NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, un Valsts prezidents 31. maijā tos izsludināja. Krimināllikuma 74.1 pantā dispozīcija izteikta šādā redakcijā: "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu –". Likumprojekts raisīja plašas diskusijas gan parlamentā, gan arī sabiedrībā. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

8. Jūlijs 2025

Nr 27 (1497)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"