MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)
Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)
Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 17
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Informācija
Eiropas telpā
In memoriam
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Priekšvārds
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Redaktora sleja
No citas puses
Nedēļas jurists
Numura tēma
Tiesību politika
Notikums
Jurista vizītkarte
Juridiskā darba tirgus
Īsziņas
Grāmatas
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Tiesību prakses komentāri
Studenta Vārds
Periodika
Prakses materiāli
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Viktorīna
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties