5. Aprīlis 2021 17:00
Prakses materiāli
Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi

Šī ziņojuma mērķis ir izvērtēt Latvijas uzņēmumu īstenoto praksi attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam ietvaram un Latvijā spēkā esošo tiesisko regulējumu un normatīvajiem aktiem, un sniegt priekšlikumus par pilnveides iespējām, ņemot vērā arodbiedrības lomu, ietekmi un funkcijas, izvērtējot līdzšinējās darba un privātās dzīves līdzsvarošanas prakses, kuras pastāv Latvijas uzņēmumos, kuros darbojas arodorganizācijas un noslēgti koplīgumi.

Ziņojums sastāv no sešām nodaļām. Pirmā nodaļa -“Darba attiecību regulējuma principi un izaicinājumi Latvijā” - palīdz izprast līdzšinējo darba attiecību regulējumu Latvijā, arodbiedrību un koplīgumu lomu darba attiecību regulēšanā Latvijā, un, balstoties uz to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, parāda sociālā dialoga pilnveidošanas iespējas.

Otrā nodaļa - “Problēmsituācijas darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanā” - aplūko Latvijā un starptautiski veiktus pētījumus par darba organizācijas un vides faktoriem, kā arī publisko pakalpojumu pieejamību, kas ietekmē nodarbināto iespējas līdzsvarot darba un privātās dzīves vajadzības.

Trešā nodaļa - “Latvijas uzņēmumu darba un privātās dzīves līdzsvarošanas prakses” - attēlo tos instrumentus, kas šobrīd ir iekļauti to Latvijas uzņēmumu (vai iestāžu), kuros darbojas arodorganizācijas, koplīgumos un citos organizācijas dokumentos un kuru mērķis ir veicināt strādājošo darba un privātās dzīves līdzsvaru. Gadījumos, kad uzņēmumā tiek izmantots kāds no aplūkotajiem instrumentiem, sīkāk tiek iztirzāti to piemērošanas nosacījumi.

Ceturtās nodaļas ietvaros analizēti piecu valstu piemēri, kas parāda Latvijā līdz šim retāk identificētu darba un privātās dzīves līdzsvarošanas problēmu risinājumu piemērus. Šo prakšu starpā ir aplūkotas, pirmkārt, tādas, kuras Latvijā iespējams ieviest tuvākajā laikā, t.sk., saistībā ar Direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasību iekļaušanu Latvijas darba attiecību regulējumā, piemēram, par aprūpētāja atvaļinājumu un vecāku atvaļinājuma nenododamo daļu. Tāpat nodaļas ietvaros aplūkotas, otrkārt, tādas prakses, kuras tuvāko gadu laikā Latvijā varētu būt grūti piemērojamas atšķirīgās darba tirgus situācijas dēļ (darbaspēka piedāvājums, darba algas u.tml.), tomēr tās būtu jāņem vērā sociālā dialoga veidošanā nākotnē. Balstoties uz iepriekšējās nodaļās sniegto Latvijas situācijas raksturojumu un ārvalstu piemēriem, piektajā nodaļā izvērsta diskusija par Direktīvas (ES) 2019/1158 piemērošanu Latvijā. Direktīvas piemērošana, no vienas puses, paredz ieviest jaunus instrumentus vai grozīt esošo darba un privātās dzīves līdzsvarošanas instrumentu piemērošanas kārtību, bet, no otras puses, sašaurina izpratni par atsevišķiem Latvijā līdz šim plaši piemērotiem darbinieku atbalsta veidiem. Tādējādi pēdējās ir tās jomas, kurās Latvijas darba attiecību regulējums ir saglabājams esošajā redakcijā vai paplašināms atbilstoši ārvalstu labo prakšu piemēriem.

Noslēdzošajā -  sestajā nodaļā ir apkopoti analīzes secinājumi un rekomendācijas atbilstoši piektajā darba uzdevumā minētajiem nosacījumiem.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties