1. Februāris 2005 /NR. 4 (359)
Eiropas telpā
Civillietu un komerclietu piekritība Eiropas Savienībā

Civillietu un komerclietu piekritība Eiropas Savienībā

LL.M. Dagnija Palčevska, TM Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta direktora vietniece
PALCEVSKA.PNG (84285 bytes)

Kopš 2004.gada 1.maijā Latvijā ir spēkā un tieši piemērojama Eiropas Savienības Padomes regula Nr.44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.1 Regula ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības instrumentiem civiltiesību un komerctiesību jomā. Regula ir plaši pazīstama ar nosaukumu “Briseles I Regula”. Kā jau tas ir redzams no nosaukuma, Briseles I Regulas darbības joma aptver divus lielus jautājumu blokus, proti, regulējumu pārrobežu lietu piekritības jautājumos un regulējumu spriedumu atzīšanas un izpildīšanas jautājumos. Šajā rakstā vispārējās līnijās tiks aplūkots Briseles I Regulā ietvertais regulējums attiecībā uz piekritību un atsevišķiem piekritības veidiem. Raksta mērķis ir radīt priekšstatu par piekritības normu piemērošanas būtiskākajiem principiem. Jāņem vērā, ka rakstā aprakstītie piekritības veidi un to būtība ir ieskicēti tikai īsumā. Katra Regulā ietvertā piekritības veida būtība un saturs ir izvērsti iztulkots gan tiesu praksē, gan arī analizēts ārvalstu tiesībzinātnieku juridiskajā literatūrā.

Ieskats vēsturē

Briseles I Regula savu nosaukumu ir ieguvusi no Konvencijas par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās, kas tika noslēgta toreizējo Eiropas Savienības dalībvalstu starpā 1968.gada 27.septembrī Briselē.2 2000.gadā pēc grozījumiem Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā, kas tika ieviesti ar Amsterdamas līgumu un tieši iekļāva Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā tiesisko pamatu, lai varētu tikt pieņemti Eiropas Savienības līmeņa sekundāro tiesību akti tiesiskās sadarbības jomā civillietās, Briseles Konvencija tika pārstrādāta par sekundāro Eiropas Savienības tiesību aktu – regulu. Kopš Briseles Konvencijas visi Eiropas Savienības līmeņa instrumenti, kas nosaka vienotus piekritības noteikumus, kā arī noteikumus par spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civiltiesību jomā, tiek asociēti ar nosaukumu “Brisele”. Piemēram, Eiropas Savienības Padomes regula Nr.1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem3 ir pazīstama kā Briseles II Regula, savukārt Eiropas Savienības Padomes regula Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību par bērniem, atceļot regulu nr.1347/2000.4 Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējās attiecībās Briseles Konvencija ir tikusi plaši piemērota, kā arī tiesu prakse Briseles Konvencijas iztulkošanas jautājumos ir iespaidīga.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties