8. Februāris 2005 /NR. 5 (360)
Eiropas telpā
Civillietu un komerclietu piekritība Eiropas Savienībā
1

Civillietu un komerclietu piekritība Eiropas Savienībā

LL.M. Dagnija Palčevska, TM Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta direktora vietniece

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.4, 1.02.2005.

PALCEVSKA.PNG (101750 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Latvijas un Polijas līgums attiecībā uz tiem jautājumiem, kas šobrīd jau pakļauti Briseles I Regulas noteikumiem, ietver vispārējas piekritības normas, proti, attiecībā uz līgumsaistībām, saistībām, kas izriet no neatļautas darbības, vienošanās ceļā noteiktu piekritību un piekritību darba attiecību jautājumos.25 Savukārt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas līgums paredz vispārēju piekritības pamatu pēc atbildētāja dzīvesvietas civillietās un ģimenes lietās, kā arī prasībās pret juridiskām personām pēc juridiskās personas pārvaldes institūcijas, pārstāvniecības vai filiāles atrašanās vietas. Īpaši piekritības noteikumi minētajā trīspusējā līgumā ir paredzēti tikai ārpuslīgumiska kaitējuma nodarīšanas rezultātā, kā arī tiek paredzēta iespēja pusēm vienošanās rezultātā noteikt kompetento tiesu.26 It īpaši Polijas un Latvijas līgums vienlaikus noveda pie tāda rezultāta, ka abu līgumslēdzēju valstu tiesas bija kompetentas izskatīt konkrēto jautājumu. Pirmkārt, par kompetentu tika atzīta tās līgumslēdzējas puses tiesa, kuras teritorijā atbildētājam ir dzīvesvieta vai atrašanās vieta. Alternatīvi tika paredzēts, ka kompetenta ir arī tās līgumslēdzējas puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai prasītāja īpašums (neatļautu darbību un darba strīdu gadījumos – atbildētāja īpašums). Jāpiebilst, ka darba attiecībās prasība darba strīdos varēja tikt celta arī tās līgumslēdzējas puses tiesās, kuras teritorijā ir vai bija darbs vai arī tam vajadzētu būt izpildītam. Tādējādi faktiski neatkarīgi no tā, kur prasība tika celta – vienā līgumslēdzējā valstī vai otrā, lielākajā daļā gadījumu abu valstu tiesas bija kompetentas.
Briseles I Regulas īpašās piekritības normas, 27 kā arī speciālās piekritības normas28 atsevišķos tiesību jautājumos salīdzinoši detalizētāk nosaka piekritības regulējumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pēteris
9. Februāris 2005 / 13:17
0
ATBILDĒT
Īsti nevaru atrast to, ka regulas 1. pielikumā būtu izdarītas atsauces uz citētajiem CPL pantiem. Tā vietā minētajā pielikumā izdarīta atsauce uz CL 7.-25. pantiem, kuri jurisdikcijas jautājumus, manuprāt, vispār neskar (jo attiecas uz piemērojamā likuma noteikšanas jautājumiem).
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties