Apdrošinājuma ņēmēja tiesības saņemt atlīdzību

Anete Rubene,  zvērināta advokāte, advokātu birojs “Sorainen & Vilgerts”

Foto: no personiskā arhīva

Arvien biežāk tiesās tiek iesniegtas prasības pret apdrošināšanas sabiedrībām par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu (piemēram, plaši izskanējusi viesnīcas “Ainavas” īpašnieku prasība pret AAS “Seesam Latvija”). Savukārt arī apdrošinātāji ir uzdrošinājušies aizstāvēt savas tiesības pret personām, kuru darbības vai bezdarbības dēļ apdrošinātājiem ir radušies zaudējumi (“ERGO” Kindlustuse Aktsiaselts (Igaunija) pret A/S “Viesnīca Latvija”). Medijos tiek publicēti iesaistīto pušu viedokļi, kas ne vienmēr rada objektīvu priekšstatu par lietas faktiskajiem apstākļiem un pušu pienākumu izpildi pēc būtības.
Raugoties no tiesiskā viedokļa, līdz šim prasības par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu tika iesniegtas samērā reti, līdz ar to vienota tiesu prakse Latvijā vēl tikai veidojas. Tomēr arvien biežāk tiesas, izspriežot lietas, ņem vērā Latvijas tiesu precedentus, tādā veidā veidojot sistemātisku tiesu prakses piemērošanu un īstenojot tiesiskās paļāvības principu.

Par apdrošināšanas līgumu

Saistību tiesības, tai skaitā apdrošināšanas tiesības, objektīvā nozīmē var definēt kā galvenokārt dispozitīvas normas, kas regulē tiesību subjektu darbību par labu otrai personai, savukārt subjektīvā nozīmē saistību tiesības ir konkrētas personas tiesības vai konkrētas personas pienākumi – pirmajā gadījumā – izlietot savas tiesības, otrajā gadījumā – izpildīt savus pienākumus, bet abos gadījumos – pēc labas ticības.¹
No teorijas viedokļa, apdrošināšana ir riska pārnešana vai samazināšana, nododot to trešajai personai – apdrošinātājam. Apdrošinot kādu materiālu lietu vai atbildību, nedrošība tiek pārveidota par drošību ar konkrētu cenu.
Līdz šim Latvijas tiesu praksē pastāvēja viedoklis, ka uz apdrošināšanas līgumiskajām attiecībām nav attiecināms Patērētāju tiesību aizsardzības likums, jo apdrošināšana nav pakalpojums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē².