Vadības līgums publiskajās tiesībās

Kristīne Jaunzeme, LPA Publisko tiesību nodaļas studente, RAPLM* Juridiskā departamenta juriskonsulte

Foto: no personiskā arhīva

*RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldibu lietu ministrija

Autores redzeslokā bija nonācis kāds tiesisks strīds, kuram, kaut arī tas jau guvis zināmu tiesisku risinājumu, būtu vērts pievērst uzmanību, ņemot vērā tā aktualitāti. Iesākumā būtu nepieciešams īsumā ieskicēt lietas būtību. Pamatojoties uz to, ka ierēdnis nepildīja tam ar vadības līgumu noteiktos pienākumus, iestāde pieņēma lēmumu (izdeva rīkojumu) par līguma laušanu. Ierēdnis nepiekrita vadības līguma laušanai, uzskatot iestādes rīcību par nepamatotu un prettiesisku, un iesniedza sūdzību augstākā iestādē. Sūdzībā ierēdnis apstrīdēja rīkojumu par vadības līguma laušanu kā administratīvo aktu. Augstāka iestāde iejaucās konkrētajās publiski tiesiskajās attiecībās, pieņemot lēmumu par zemākās iestādes izdotā rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu, atlīdzinot ierēdnim radītos zaudējumus. Tiesiskais pamats šāda lēmuma pieņemšanai bija rīkojuma par vadības līguma atcelšanu atzīšana par administratīvo aktu. Šajā situācijā radās pamatots jautājums par iespējamu strīda tiesisko risinājumu un strīda būtību:
1) vai iestādei būtu jāpamato lēmums par vienpusēju atkāpšanos no vadības līguma kā administratīvais akts, ņemot vērā visas administratīvā akta formas un sastāvdaļu prasības, it īpaši attiecībā uz faktu konstatējumu, pamatojumu un lietderības apsvērumiem, ar visām no tā izrietošām tiesiskām sekām;
2) vai šajā gadījumā saistībā ar vadības līguma vienpusēju laušanu bija radies no publisko tiesību līguma izrietošs strīds, kas risināms tiesā administratīvā procesa kārtībā, ierēdnim sniedzot pieteikumu tiesā.
Par tiesisku un pamatotu tika atzīts otrais minētais risinājums. Iestāde, kas bija pieņēmusi lēmumu vienpusēji atkāpties no vadības līguma, norādīja, ka konkrētajā situācijā pastāv no publisko tiesību līguma izrietošs strīds, kura risināšanai Administratīvā procesa likumā paredzēts speciāls tiesisks pamats atbilstoši likuma 103.panta trešās daļas 3.punktam un 184.panta 4.punktam.
Iepriekš minētā gadījuma sakarā būtiski ir analizēt publisko saistību tiesību būtību, to galveno institūtu – publisko tiesību līgumu. Šā raksta mērķis ir analizēt tieši vadības līguma būtību, saturu, noslēgšanas, izpildes un no tā izrietošo publiski tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību un nosacījumus.

Vadības līguma publiski tiesiskā daba

Jebkura līguma, arī publisko tiesību jomā, neatņemama pazīme ir pušu brīva griba slēgt līgumu un līgumslēdzēju pušu vienlīdzība līguma satura noteikšanā.