10. Maijs 2005 /NR. 17 (372)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vadības līgums publiskajās tiesībās
2

Vadības līgums publiskajās tiesībās

Kristīne Jaunzeme, LPA Publisko tiesību nodaļas studente, RAPLM* Juridiskā departamenta juriskonsulte

JAUNZEME.PNG (89360 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

*RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldibu lietu ministrija

Autores redzeslokā bija nonācis kāds tiesisks strīds, kuram, kaut arī tas jau guvis zināmu tiesisku risinājumu, būtu vērts pievērst uzmanību, ņemot vērā tā aktualitāti. Iesākumā būtu nepieciešams īsumā ieskicēt lietas būtību. Pamatojoties uz to, ka ierēdnis nepildīja tam ar vadības līgumu noteiktos pienākumus, iestāde pieņēma lēmumu (izdeva rīkojumu) par līguma laušanu. Ierēdnis nepiekrita vadības līguma laušanai, uzskatot iestādes rīcību par nepamatotu un prettiesisku, un iesniedza sūdzību augstākā iestādē. Sūdzībā ierēdnis apstrīdēja rīkojumu par vadības līguma laušanu kā administratīvo aktu. Augstāka iestāde iejaucās konkrētajās publiski tiesiskajās attiecībās, pieņemot lēmumu par zemākās iestādes izdotā rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu, atlīdzinot ierēdnim radītos zaudējumus. Tiesiskais pamats šāda lēmuma pieņemšanai bija rīkojuma par vadības līguma atcelšanu atzīšana par administratīvo aktu. Šajā situācijā radās pamatots jautājums par iespējamu strīda tiesisko risinājumu un strīda būtību:
1) vai iestādei būtu jāpamato lēmums par vienpusēju atkāpšanos no vadības līguma kā administratīvais akts, ņemot vērā visas administratīvā akta formas un sastāvdaļu prasības, it īpaši attiecībā uz faktu konstatējumu, pamatojumu un lietderības apsvērumiem, ar visām no tā izrietošām tiesiskām sekām;
2) vai šajā gadījumā saistībā ar vadības līguma vienpusēju laušanu bija radies no publisko tiesību līguma izrietošs strīds, kas risināms tiesā administratīvā procesa kārtībā, ierēdnim sniedzot pieteikumu tiesā.
Par tiesisku un pamatotu tika atzīts otrais minētais risinājums. Iestāde, kas bija pieņēmusi lēmumu vienpusēji atkāpties no vadības līguma, norādīja, ka konkrētajā situācijā pastāv no publisko tiesību līguma izrietošs strīds, kura risināšanai Administratīvā procesa likumā paredzēts speciāls tiesisks pamats atbilstoši likuma 103.panta trešās daļas 3.punktam un 184.panta 4.punktam.
Iepriekš minētā gadījuma sakarā būtiski ir analizēt publisko saistību tiesību būtību, to galveno institūtu – publisko tiesību līgumu. Šā raksta mērķis ir analizēt tieši vadības līguma būtību, saturu, noslēgšanas, izpildes un no tā izrietošo publiski tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību un nosacījumus.

Vadības līguma publiski tiesiskā daba

Jebkura līguma, arī publisko tiesību jomā, neatņemama pazīme ir pušu brīva griba slēgt līgumu un līgumslēdzēju pušu vienlīdzība līguma satura noteikšanā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pardomas
10. Maijs 2005 / 20:36
0
ATBILDĒT
man gan mazliet divaina skiet oponesana Briedes viedoklim. Oponet jau it ka var un vajag, bet saja raksta kaut kur mazliet neskaidrs ir, kapec piepezi Briedes gramatas domai nevar piekrist.

bet visuma ir o.k.
Jurists
10. Maijs 2005 / 12:27
0
ATBILDĒT
Skaidra analize, labi priekslikumi. Vadibas ligums ir tipisks publisko tiesību ligums.

Tomer jauzsver, ka valstij jabut iespejai so ligumu lauzt, ja tas tai vairs nav nepieciesams vai izdevigs. Tas izriet no vadibas liguma RAKSTURA (CL 1589.p.), jo tas ir tikai PAPILDUS elements regularajam dienesta vai darba attiecibam; abam pusem, ligumu sledzot, ir skaidrs, ka ligums turpinasies tikai tik ilgi, kamer tas valstij bus nepieciesams. Ipashs pieradijums, ka ierednis vai darbinieks so ligumu pilda neapmierinosi, manuprat, nav nepieciesams.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties