24. Maijs 2005 /NR. 19 (374)
Domu mantojums
Krievijas un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā
4

Latvija pamato savas pretenzijas uz Abreni ar 1920.gada Miera līgumu. Krievija turpretim apgalvo, ka līgums zaudējis savu spēku 1940.gadā, kad Latvija kļuva par PSRS sastāvdaļu. Tas būtībā veido Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas tagadējā teritoriālā strīda pamatproblēmu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juris Bogdanovs
25. Maijs 2005 / 13:09
0
ATBILDĒT
Interesants raksts, kas precīzi atspoguļo Latvijas un Krievijas strīda būtību un ar to saistītās juridiskās nianses. Tas, kas nedaudz šajā rakstā pietrūkst, ir iespējamie šī strīda atrisinājumi, vērtējot no Satversmes viedokļa. Autors vien norāda, ka ir iespējams strīdu risināt tieas ceļā vai arī panākt politisku risinājumu.

Tomēr interesanti būtu lasīt kāda speciālista vērtējumu par to, vai politiska risinājuma gadījumā, atsakoties no Abrenes teritorijas, ir nepieciešama tautas nobalsošana? Vai tautas nobalsošanu var aizstāt ar robežlīgumam pievienotu valdības deklarāciju, kurā (lai arī valdības pārstāvji to noliedz) netieši tiek pateikts, ka Latvija sev patur tiesības nākotnē celt teritoriālas pretenzijas pret Krieviju, ja tās izriet no 11.08.1920. miera līguma? Kā vērtēt iespējamo pretrunu Satversmes 3., 77. un 73. pantā (3. pants nosaka, ka Latvijas teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale; 77. pants paredz, ka Grozot Satversmes 3. pantu (resp. valsts robežas), tas jāapstiprina tautas nobalsošanā, bet 73. pants, savukārt, nosaka, ka tautas nobalsošanai nav nododami līgumi ar ārvalstīm)?



Būtu interesanti lasīt kāda konstitucionālo tiesību speciālista komentāru par radušos situāciju un tās iespējamiem tiesiskiem risinājumiem.

Vilnis R.
25. Maijs 2005 / 10:52
0
ATBILDĒT
Paldies Latvijas Vēstnesim par publikāciju!



Tiešām, jābrīnas, ka daudziem mūsu politiķiem un juristiem Abrenes jautājums nav skaidrs. No raksta nepārprotami izriet, ka līgums bez deklarācijas būtu pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Latvijas konstitucionālajām tiesībām. Daži (it sevišķi Prezidente) izliekas, it kā tagad pirmo reizi būtu atklājuši šo jautājumu, kurš patiešām vēl nav nokārtots, un kuru var nokārtot tikai konstitucionālā, Satversmei atbilstošā ceļā.



Starp citu, vai valsts kontinuitātes jautājums ietilpst LU un citu augstskolu juristu izglītības programmā?
Beidzot skaidrība!
24. Maijs 2005 / 11:25
0
ATBILDĒT
Godājamais tiesībzinātnieks visu tik precīzi "salicis pa plauktiņiem", ka pēc šī raksta izlasīšanas visas līdzšinējās nemākulīgās Latvijas juristu un politiķu diskusijas ar Krievijas Federācijas rūdītajiem kolēģiem šķiet nevajadzīgas. Rakstu vajadzētu iztulkot pāris svešvalodās (krievu, angļu, vācu) un izdalīt ārvalstu žurnālistiem, vēstniecībām, nosūtīt uz ES insitūcijām utt. Daudzi jautājumi līdz ar to vienkārši nozustu no politisko diskusiju dienas kārtības, jo būtu skaidrs, kurš argumentē korekti, bet kurš - demagoģiski!!!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties