31. Maijs 2005 /NR. 20 (375)
Eiropas telpā
Par valsts svētkiem un valsts amatpersonu dalību tajos
1

Valsts augstās amatpersonas1 līdz šim ir piedalījušās dažādos likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredzētajos pasākumos saskaņā ar apstiprinātajām programmām. Taču neviens Latvijas normatīvs akts nenosaka, kuros pasākumos valsts augstajām amatpersonām būtu jāpiedalās. Šis ir sensitīvs jautājums, jo ar savu klātbūtni kādā pasākumā valsts augstās amatpersonas izceļ attiecīgo svētku vai atceres dienu nozīmīgumu.

Par valsts svētkiem un valsts amatpersonu dalību tajos

Sintija Stipre, ĀM Valsts protokola vadītāja palīdze, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes studente*
STIPRESINTIJAJV.PNG (79047 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Valsts augstās amatpersonas1 līdz šim ir piedalījušās dažādos likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredzētajos pasākumos saskaņā ar apstiprinātajām programmām. Taču neviens Latvijas normatīvs akts nenosaka, kuros pasākumos valsts augstajām amatpersonām būtu jāpiedalās. Šis ir sensitīvs jautājums, jo ar savu klātbūtni kādā pasākumā valsts augstās amatpersonas izceļ attiecīgo svētku vai atceres dienu nozīmīgumu.
Interesanta situācija ir izveidojusies saistībā ar 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Šo atceres dienu organizē 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, un Rīgā notiek dažādi atceres pasākumi, kuros piedalās arī valsts augstās amatpersonas. Līdzīga situācija ir arī ar Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotajiem Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumiem. Kaut arī apvienības aktīvisti ir gados veci, viņi aktīvi darbojas un uztur dzīvu atmiņu par latviešu tautas traģiskajiem vēstures notikumiem. Tieši Politiski represēto apvienība organizē ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa un lūdz tajā piedalīties arī valsts augstās amatpersonas. Taču neskaidrs ir jautājums, vai kāds šo ziedu nolikšanas ceremoniju un citus piemiņas pasākumus organizēs, kad šie sirmgalvji vairs nebūs mūsu vidū. Iekams atsevišķu atceres dienu pieminēšana nav valstiskota, pastāv bažas, ka, apsīkstot nevalstisko organizāciju aktivitātēm, var izzust vēsturisko notikumu atcere.

Valsts institūciju iesaiste svētku un atceres pasākumu organizēšanā

Jautājums par svētku būtību, nozīmi un svinēšanu ir katram cilvēkam dziļi individuāls, un svētku svinēšanu nevar noteikt ar likumu. Svētki ir jūtīgs jautājums, jo viena tautas daļa konkrēto datumu uzskata par svētkiem, citi šo dienu politiskās pārliecības dēļ izvēlas ignorēt, vēl citi uzskata, ka vienīgie patiesie svētki ir baznīcas svētki, neatzīstot laicīgos svētkus.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no svētavota
21. Marts 2021 / 20:25
0
ATBILDĒT
Ir pienācis ilgi gaidītais pavasaris. Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm. Lieldienas ir auglības un pārpilnības svētki, šie svētki ir par godu Latvju Dieviem. Kopš senseniem laikiem mūsu senči svinēja Lieldienas pēc sentēvu pagāniskajām tradīcijām. Lielā diena ir enerģētiski spēcīga diena, šajā dienā izdodas visi pagāniskie rituāli. Lai ienestu savā dzīvē veiksmi un bagātību, Lieldienas ir jāveic auglības rituāls par godu likteņa Dievietei Laimai. Neilgi pirms Lieldienām ir jāuzkopj sava dzīvesvieta. Grīdas ir jāizmazgā ar sālsūdeni (bez mazgāšanas līdzekļiem, lupatiņa ir jāņem jauna). Uz vienu 20l spaini ūdens ņem 0,5kg sāls. Uz katru istabu ir jāņem vismaz viens sālsūdens spainis. Pēc šādas mazgāšanas, kad ir pagājis kāds laiks, grīdu mazgā otrreiz ar tīru ūdeni. Pēc šī rituāla veikšanas, lupatiņa ir jāizmet miskastē. Pēc tam, atverot visus nama logus, ir jāizkvēpina mājoklis ar kadiķu zariņiem un vērmeļu buntītēm. Šādi mājoklis tiks atbrīvots no negatīvajām enerģijām. Lieldienu rītā uz palodzes ir jāiededz dzeltena svecīte ar vārdiem: “Dieviete Laima, Tu esi godāta un cienīta manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu māju, tāpat kā es godāju Tevi.”. Šie vārdi ir jāatkārto 12 reizes, labāk šos vārdus ir uzrakstīt ar roku uz tīra papīra un vēlāk sadedzināt lapiņu krāsnī. Protams, dedzinot svecītes, ir jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Pēc tam savā privātajā mežiņā ir jāatstāj cienasts par godu Dievietei Laimai. Ziedojums ir jāatstāj uz svētakmeņa. Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka. Uz svētakmens ar sāli uzzīmē Laimas slotiņu (Laimas slotiņa ir Dievietes Laimas simbols). Pietiks ar dažām tējkarotēm sāls, sāli var paņemt līdzi burciņā. Uz svētakmens ir jāatstāj baltmaizes klaips un 11 pašceptas pankūkas. Pēc ziedojuma nolikšanas ir jāpasaka 12 reizes:’’ Dieviete Laima es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.’’. Pēc tam pie svētakmeņa ir jāiededz 7 baltas svecītes trauciņos (bez krustiem un jebkāda cita zīmējuma). Tālāk ir jāizsaka savs lūgums ar vārdiem:’’ Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Dieviete Laima es Tevi pielūdzu un slavēju! Likteņa valdniece, uzklausi manu lūgšanu! Likteņa Dieviete, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvarenā Laima,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, mana Dieviete. Lai Tava svētā griba mani virza pa gaišiem dzīves ceļiem! Lai godāta Dieviete Laima kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!’’. Šo lūgšanu skaita 12 reizes, vēlams to ar roku uzrakstīt uz papīra, lai rituāla laikā nebūtu grūtību. Pēc tam lapiņu sadedzina krāsnī. Pēc rituāla nākamajā dienā sveces trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē, bet ziedojumu atstāj uz svētakmeņa. Pametot rituālu vietu, 3 reizes pasaka:’’ Paldies, Dieviete Laima! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’.
Ar Dievietes Laimas svētību, Skolnieciņš no svētavota
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties