Kopumā asociētās profesores Sanitas Osipovas monogrāfija "Viduslaiku tiesību spogulis" ir izcils sasniegums tiesību zinātnē. Līdz šim (tai skaitā idealizētajos t.s. ulmaņlaikos) nevienam profesoram nav bijis pa spēkam uzrakstīt visaptverošu zinātniski pētnieciska rakstura grāmatu tiesību zinātnē par viduslaiku tiesībām.
Ievads viduslaiku Eiropas tiesību ģenēzes un evolūcijas problemātikā
Iznākusi asoc.prof. Sanitas Osipovas monogrāfija “Viduslaiku tiesību spogulis”
Dr. iur. asoc. prof. Jānis Lazdiņš
Eiropas tiesību zinātnes pirmsākumi tradicionāli tiek meklēti antīkās Grieķijas juridiskās domas analīzē, kam nu jau skaitāmi nepilni 3000 gadi.1 Tomēr, vai hellēņu kultūru var atraut no Seno Austrumu – Ēģiptes, Asīrijas, Babilonas, Persijas u.c. valstu – civilizācijas, ir diskutējams jautājums. Viens gan ir nenoliedzami: grieķi bija pirmie Eiropā, kas lika pamatus klasiskajai akadēmiskajai izglītībai, kuras neatņemama sastāvdaļa bija (un ir) tiesību zinātne.
Solona, Platona, Aristoteļa u.c. tiesību filozofija savukārt sagatavoja vēlāko romiešu jurisprudenci līdzīgi kā dabiskās tiesības radīja pozitīvās tiesības, jo dabisko tiesību principu iedzīvināšana nav iedomājama bez pozitīvajām tiesībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.