Slēdziens par apjomu

Mg.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes lektors,  zv. advokāts birojā “Loze, Grunte & Cers”

Foto: no personiskā arhīva

1. Slēdziena par apjomu saturs

Līdzās likuma un tiesību analoģijai kā analoģijas slēdziena kvalificēts paveids izšķirams slēdziens par apjomu (argumentum a fortiori – latīņu val.).¹ Saskaņā ar slēdzienu par apjomu kādā tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas tiek attiecinātas uz tiesību normās tieši nenoregulētu dzīves gadījumu tāpēc, ka pēdējais vēl jo vairāk pelna tādu pašu tiesisko risinājumu.² Slēdziens par pretējo ir uzskatāms arī par speciālo juridisko argumentu formu, taču tā izmantošana netiek praktizēta tik plaši kā analoģija. Tādēļ slēdziens par apjomu Latvijas tiesību zinātnē plašāk ir visai maz pētīts.³

2. Slēdziena par apjomu konstitucionālais pamats

Slēdziena par apjomu konstitucionālais pamats ir taisnīguma princips un tiesiskās vienlīdzības princips, kas nosaka, ka līdzīgi sastāvi ir jāvērtē līdzīgi, kamēr vien to atšķirīgs vērtējums nav noteikts ar likumu vai attaisnojams svarīgu iemeslu dēļ. Šāds secinājums izdarāms, ievērojot to, ka slēdziens par apjomu ir analoģijas slēdziena paveids, tātad uz to attiecināmi tie paši konstitucionālie principi.

3. Slēdziena par apjomu izmantošanas priekšnoteikumi

Slēdziens par apjomu ir izmantojams, ja tiesību piemērotājs sastopas ar neregulētu dzīves gadījumu, kuram būtu sagaidāms tiesiskais regulējums, taču tā nav. Tomēr tiesību piemērotājam ir zināms līdzīgs dzīves gadījums, kurš tiek regulēts ar tiesību normu. Balstoties uz ne tikai šo faktisko sastāvu līdzību, bet arī uz to, ka neregulētais gadījums pelna tādu pašu risinājumu vēl augstākā pakāpē, tiesību piemērotājs izmanto slēdzienu par pretējo. Tiesību piemērotājam ir jāvērtē attiecība starp faktiskajiem sastāviem – “vairāk – mazāk”. Attiecība “vairāk – mazāk” pamatojas uz vērtējošu slēdzienu, uz izvērtēšanu.