Maksātnespējas tiesības ir sens tiesību institūts, kas sevī ietver kā materiālās, tā arī procesuālās tiesību normas. Šo tiesību aizsākumi meklējami seno kultūru valstīs ar augstu saimniecisko un kredīta attiecību līmeni. Maksātnespējas tiesiskais regulējums atrodams senās Grieķijas, Ēģiptes, kā arī Romas tiesībās. Gadsimtu gaitā šo tiesību saturs ir būtiski mainījies.

Piemēram, romiešu tiesībās sākotnēji maksātnespēju reglamentēja seno tiesību piemineklis — XII tabulu likumi, kas deva neapmierinātajam kreditoram tiesības piepildīt savas naida jūtas pret parādnieku, sacērtot to gabalos. Turpmākajā šo tiesību attīstības posmā neapmierināto kreditoru tiesības tika ierobežotas ar iespējām pārdot maksātnespējīgo parādnieku verdzībā. Tikai 326.gadā pieņemtais likums " lex potelia" noteica, ka maksātnespējīgo parādnieku drīkst pārdot verdzība tikai tad, ja maksātnespēja iestājusies tā noziedzīgo darbību rezultātā.1

Mūsdienās maksātnespējas tiesības ir izveidojušās par visai sarežģītu institūtu, kas sevī ietver gan sākotnējo šo tiesību saturu — konkursa tiesības — gan arī tiesību normas par mierizlīgumu un sanāciju. Šīs tiesības regulējošie likumi ieņem būtisku vietu ekonomiski attīstīto valstu tiesību sistēmā. To nosaka šo likumu pamatfunkcija, tas ir, attiecību stabilizācija uzņēmējdarbībā un riska pakāpes samazināšana šajās attiecībās.

Šobrīd Latvijā maksātnespējas tiesības pamatā reglamentē 1996.gada 12.septembra likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"2, 1995.gada 5.oktobra "Kredītiestāžu likums"3, kā arī Civilprocesa likuma4 46. nodaļa.

Ar nožēlu jākonstatē, ka minētie normatīvie akti attiecināmi tikai uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, bet fizisko un cita veida juridisko personu maksātnespēja netiek regulēta. Šāda situācija radījusi to, ka pastāv maksātnespējīgas fiziskas un juridiskas personas, kuru turpmākais statuss ir neskaidrs, jo šādas juridiskas personas nevar likvidēt, bet fiziskas personas nevar no jauna sākt darbību peļņas nolūkā, jo visi iegūtie līdzekļi aiziet parādu segšanai. Tomēr problemātika, kas saistīta ar cita veida juridisko personu maksātnespēju, netiks aplūkota, bet fizisko personu maksātnespējas jautājumi tiks minēti saistībā ar uzņēmumu bankrotu, kuru īpašnieki atbild par uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu.

Likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" aizstāja 1992.gada likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", kas praksē bija pierādījis savu nespēju darboties. Jaunā likuma ieviešanu veicināja gan civiltiesiskās aprites stabilizācijas nepieciešamība, gan starptautisko finansu organizāciju (Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda) prasības jaunu kredītu piešķiršanai.

Neraugoties uz to, ka likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" ir ieviesti vairumā ekonomiski attīstīto valstu likumdošanā atzītie principi, tomēr šī likuma piemērošana praksē rada ne mazumu problēmu un juridisku kāzusu, turklāt likuma piemērošanas prakse ir visai nevienveidīga. Tādēļ savā darbā analizēšu atsevišķas problēmas maksātnespējas procesā, ar ko sastopas maksātnespējas procesā iesaistītās personas. Paralēli tam tiks analizēti arī atsevišķi maksātnespējas likumā ietvertie principi.

Šī referāta mērķis ir analīzes rezultātā norādīt uz iespējamajiem risinājuma variantiem pastāvošajai problemātikai.