Labas pārvaldības principa ideja pēdējā desmitgadē pasaulē ir plaši atzīta un tā ievērošanu uzskata par nozīmīgu priekšnoteikumu daudzu problēmu risināšanā. Tā, piemēram, ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijā Nr.2000/64 norādīts, ka laba pārvaldība ir priekšnoteikums cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai. Savukārt Pasaules banka uzskata, ka laba pārvaldība ir līdzeklis nabadzības mazināšanai.
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Labas pārvaldības principa1 ideja pēdējā desmitgadē pasaulē ir plaši atzīta un tā ievērošanu uzskata par nozīmīgu priekšnoteikumu daudzu problēmu risināšanā. Tā, piemēram, ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijā Nr.2000/64 norādīts, ka laba pārvaldība ir priekšnoteikums cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai.2 Savukārt Pasaules banka uzskata, ka laba pārvaldība ir līdzeklis nabadzības mazināšanai.3
Arī Latvijā pēdējā laikā šis princips tiek piesaukts aizvien biežāk. Labas pārvaldības princips ir minēts Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, uz to atsaucas Ministru kabineta rīkojumā par ierēdņu pārcelšanu citā amatā4, bet Tieslietu ministrijas instrukcijā “Kārtība, kādā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu”, kā šā dokumenta galvenais mērķis ir norādīts labas pārvaldības principa ievērošanas nodrošināšana maksātnespējas procesa administratora kandidāta izvēlē un ieteikšanai tiesai.
Taču visbiežāk labas pārvaldības princips tiek minēts, apspriežot ombuda institūcijas ieviešanu Latvijā. Diskusijās par nepieciešamību uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes veidot jaunu institūciju – Tiesībsargu – kā galvenais iemesls tiek minēta tieši Valsts cilvēktiesību biroja nepietiekamā kompetence labas pārvaldības principa ievērošanas kontrolē. Saeima 22.jūnijā pirmajā lasījumā pieņēma Tiesībsarga biroja likumu.5 Tiesībsarga biroja likuma 5.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
